Laimes indekss rēķināts, balstoties uz atbildēm četru punktu skalā - laimīgs, drīzāk laimīgs, drīzāk nelaimīgs, nelaimīgs. Atbilžu procentuālās vērtības summētas, pirms tam tām piešķirot dažādus īpatsvarus.
Indekss ir no -100 punktiem, kas būtu sasniegti, ja visi respondenti teiktu, ka viņi ir nelaimīgi, līdz +100 punktiem, ko sasniegtu, ja visi aptaujātie apgalvotu, ka ir laimīgi.
Šogad indekss sasniedz +41,9 punktus, kas ir augstākais rādītājs, kopš 2001.gadā sāka mērīt laimes indeksu.
Kaktiņš pastāstīja, ka arī pērn un arī 2017., un 2016.gadā rādītāji bija tuvu šī gada sasniegtajam, un kopumā var teikt, ka pēdējos četrus gadus Latvijas iedzīvotāji jūtas tik laimīgi kā nekad agrāk. Taču matemātiski šogad ir labākais rādītājs.
Pētījumā aptaujāja 1000 cilvēku visā Latvijā, un atsevišķās respondentu grupās nav pamanītas būtiskas atšķirības. Kopumā jaunieši biežāk jūtas laimīgi nekā gados vecāki cilvēki, tāpat cilvēki, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, biežāk atzina, ka jūtas laimīgi. Laimīgāk jūtas priekšnieki un tie, kas nestrādā fiziku darbu. Bet reģionos neiezīmējās būtiskas atšķirības, pastāstīja Kaktiņš.
