Onkoloģisko un sirds asinsvadu saslimšanas risks Latvijā ir augsts. Cilvēki laicīgi nevēršas pie medicīnas speciālistiem, tāpat arī skolas vecuma bērni nepietiekami ievēro mutes dobuma higiēnu, tāpēc vēl līdz 2022.gadam Latvijā dažādām vecuma grupām paredzēta virkne bezmaksas pasākumu, tiem atvēlot vairāk nekā 16,5 miljonus eiro.
Latvijā kopš aizvadītā gada cilvēkiem iespējams bez maksas apmeklēt dažādas fizisko aktivitāšu nodarbības, kā vingrošanu, jogu, nūjošanu, peldēšanu. Par veselīgu dzīvesveidu notiek dažādas lekcijas. Nodarbības tiek organizētas arī lauku novadus, kur līdz šim fiziskās aktivitātes lielākoties beidzās ar darbu savā saimniecībā.
Aglonas novads ir viena no 96 pašvaldībām, kas iesaistījusies veselības veicināšanas aktivitātēs. Agloniešiem bez maksas iespējams apmeklēt peldēšanas nodarbības Krāslavas baseinā, vingrot un apmeklēt lekcijas.
“Mums ir paredzēta jauno vecāku skola, ir fiziskas aktivitātes senioriem, pagājušajā gadā bija senioriem fiziski aktīvā ekskursija. Seniori pieklājīgā vecumā izturēja visus pārbaudījumus, dabas takas, šķēršļu takas un aktīvi piedalījās. Atsaucība ir liela, mums jau ir vairāk par 350 cilvēkiem iesaistījušies projektā”, stāsta projekta vadītāja Aglonas novadā Ineta Valaine.
Projekta ietvaros Aglonā bija ieradies treneris Elmārs Priede. Viņš stāstīja un rādīja, kā pareizi ravēt dārzu vai celt smagumus, lai savam ķermenim nenodarītu pāri. Tāpat projekta ietvaros Aglonā senioriem piedalās ritmiskajās deju nodarbībās.
“Kustība ir dzīvība. Sevišķi tādos senioru gados. Tas ir ļoti patīkami, kontaktēties ar cilvēkiem. Pēc mēģinājuma parasti tāda pacilātība, enerģija, ka gribas vēl. Liekas, ka pat biežāk varētu būt,” stāsta ritmiskās deju nodarbības dalībniece Vija Ruskule.
“Mēs vingrojam vienu reizi nedēļā veselu stundu. Vingrojumi tiešām piemeklēti mūsu vecumam, kad svētku nedēļā nenotiek, mums kaut kā pietrūkst,” stāsta ritmiskās deju nodarbības dalībniece Irēna Valaine.
Tomēr Irēna atzīst, žēl, ka uz ritmisko dejošanu nāk tās sievas, kas jau piedalās vietējā senioru deju grupā. Aktivitāte, tomēr varēja būt lielāka arī no pārējiem novada senioriem: “Kaut kā cilvēki ir kūtri. Mēs aicinājām, bet atsaka: “Ai, man tāpat fiziska slodze." Bet tas nav tas pats, kas fiziska slodze mājās. Te tiek izvingrināti visi muskuļi.”
Latvijā joprojām galvenie nāves cēloņi ir ļaundabīgie audzēji, sirds un asinsvadu slimības. Iemesls tam ir smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, neveselīgs uzturs un fizisko aktivitāšu trūkums. Tāpat cilvēki savlaicīgi nevēršas pie ģimenes ārsta.
“2014.gada pētījuma dati rāda, ka ģimenes ārstu gada laikā nav apmeklējuši pat 27% darbspējīgo iedzīvotāju, trešdaļa no cilvēkiem līdz ģimenes ārstam neaiziet gada laikā. Nav runa par profilaktisko apskati, bet šie cilvēki nav vērsušies pie ģimene ārsta, pat ja viņi bijuši saslimuši,” norāda Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Projekta laikā ar dažādām aktivitātēm un kampaņām pievērsīsies arī mutes dobuma veselībai, jo arī šajā jomā dati nav glaimojoši.
Latvijā sešgadīgo bērnu vidū labotu vai bojātu zobu rādītājs ir sliktāks nekā citās Eiropas valstīs. Skolas vecumā divas reizes dienā zobus tīra mazāk nekā puse zēnu, tikai 41%, un mazliet vairāk nekā puse meiteņu jeb 58%, līdz ar to šī izglītošana par mutes higiēnu, kur ir īpaši liela nozīme ēšanas paradumiem, ir būtisks priekšnoteikums veselu zobu saglabāšanā.
Līdz 2022.gadam Latvijā gan kampaņu, gan lekciju, gan nodarbību veidā cilvēki tiks mudināti ievērot fiziskās aktivitātes, ēst veselīgi, atmest smēķēšanu, nepakļauties stresam, izvairīties no nepamatotas medikamentu lietošanas. Šīm un vēl citām aktivitātēm, lai uzlabotu kopējo cilvēka veselības portretu, paredzēti vairāk nekā 16,7 miljoni eiro, no kuriem lielāko daļu sedz Eiropas Sociālā fonda līdzekļi.
