Latvijas iedzīvotājiem pašiem apstiprinot maksājumus,
līdz 2022. gada oktobra beigām izkrāpto līdzekļu summa veido 9,5 miljonus eiro.
Vienlaikus 10 mēnešu laikā novērsto krāpšanu gadījumu apmērs sastāda 4,2 miljonus eiro.
Dati liecina, ka oktobrī izkrāptā naudas summa, proti, 1,4 miljoni eiro ir par 55% lielāka nekā līdz šim vidēji mēnesī. Izkrāptā summa 2022. gada trīs ceturkšņu laikā (900 000 eiro).
Statistika liecina, ka noziedzniekiem visienesīgākā krāpšanas metode Latvijā joprojām ir investīciju krāpšana, kas likusi iedzīvotājiem šogad šķirties nedaudz vairāk nekā no 4 miljoniem eiro. Telefonkrāpšanas gadījumos nozagti 1,8, savukārt cita veida krāpšanās – nedaudz vairāk kā 3,6 miljoni eiro.
Padomi, kā atpazīt krāpniecības shēmas e-pastu:
- Pievērst uzmanību, no kā e-pasts saņemts.
Internetā jebkurš cilvēks savam e-pastam var piedēvēt jebkādu vārdu. Ir gadījumi, kad krāpnieki izveidojuši e-pastu, kurā neatbilst tikai viens burts. Ja šķiet, ka e-pasts ir krāpniecisks, aicina sazināties ar banku, izmantojot bankas oficiālajā mājaslapā norādīto kontaktinformāciju.
- Pārbaudīt valodas lietojumu un nesteigties.
Lai arī krāpnieku izsūtītie viltus e-pasti kļūst arvien kvalitatīvāki, tajos joprojām mēdz būt valodas lietojuma kļūdas, nepilnīgi banku logotipi un bieži vien aicinājumi uz ātru rīcību. Tas tiek darīts, izmantojot spilgtas krāsas, izsaukuma zīmes, pasvītrojumus vai citus e-pasta noformēšanas elementus, kas mudina uz operatīvu klikšķa veikšanu. Šādā veidā sagatavojot e-pastu, ir cilvēki, kas tiešām notic, ka atgadījies kaut kas, kas prasa reaģēt tūlītēji, taču der atcerēties, ka banka nekad e-pastā neaicinās tevi operatīvi atrisināt kādu problēmsituāciju, spiežot uz tiešsaistes adreses.
- Nedalīties ar personīgu informāciju.
Nekad nedz telefoniski, nedz internetā neatsaukties aicinājumiem sniegt informāciju par bankas pieejām, maksājumu kartēm, parolēm un kodiem, kā arī neievadiet šos datus atsūtītajās interneta saitēs. Vienmēr jāatceras, ka bankas vai policijas darbinieki nekad nevaicās jums pēc konta piekļuves datiem, tāpēc ar šo informāciju jums nebūtu jādalās.
Ja nauda krāpniekiem jau ir pārskaitīta, arī tad viss vēl nav zaudēts. Tāpēc, ja ir aizdomas par krāpniecību, ir jāvēršas pēc iespējas ātrāk bankā.
Kā skaidroja SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis, par krāpnieku upuriem var kļūt ikviens cilvēks un pat uzņēmums: “Redziet, tās summas jau arī veidojas ļoti dažādi, jo ir ļoti daudz gadījumu, kur ir relatīvi mazas summas – 200, 300 eiro vai vairāki tūkstoši. Tajā pašā laikā ir atsevišķi gadījumi, kad uzreiz viena incidenta ietvaros tiek izkrāpti pat simtiem tūkstošu. Es vārdos varbūt nesaukšu uzņēmumus, bet mums ir vairāki gadījumi sektorā, kurā, izmantojot viltotos rēķinus, pārtverot saraksti un nomainot banku rekvizītus,
ir arī uzņēmumi, kuri vairākus simtus tūkstošus šādā veidā zaudējuši.”
