Dienas ziņas

Igaunija Narvā demontē padomju pieminekli – tanku

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Vāc līdzekļus kaujas dronam Ukrainai

Latvijas iedzīvotāji vāc ziedojumu kaujas drona «Bayraktar» iegādei Ukrainas armijai

Turpinoties Krievijas agresijai Ukrainā, Latvijas iedzīvotāji ar Aizsardzības ministrijas un “Ziedot.lv” atbalstu nolēmuši ziedot kaujas drona “Bayraktar” iegādei no Turcijas, lai to dāvinātu Ukrainai, informēja iniciatīvas autori.

“Bayraktar TB2” ir Turcijā ražots, attālināti vadāms bezpilota kaujas lidaparāts jeb drons. Kopumā nepieciešami pieci miljoni eiro. Līdz plkst.22.15 otrdien bija saziedoti jau vairāk nekā 229 tūkstoši eiro. 

Ziedojumu vākšanai konkrētām vajadzībām organizācija ieklausās Ukrainas pusē. Iniciatīvas autors ir Latvijas mūziķis Ralfs Eilands un ukraiņu žurnālists Volodimirs Birjukovs. 

Eilands aicinājis: "Būsim vienoti ar Ukrainu un parādīsim tai savu atbalstu šajā nežēlīgajā karā. Noziedosim naudu "Bayraktaram", kuru ar aizsardzības ministrijas palīdzību, uzdāvināsim Ukrainai, lai caur ukraiņu rokām, arī mēs spētu nodot sveicienus krievu okupantiem."

Līdzīgas ziedojumu akcijas kaujas dronu iegādei iepriekš notikušas Lietuvā, Polijā, Norvēģijā un Kanādā. "Bayraktar" ir kļuvis par Ukrainas pretestības simbolu. Tas izmantots Krievijas bruņu transporta, pretgaisa aizsardzības un tanku iznīcināšanā. Ir ziņas, ka "Bayraktar" ticis izmantots operācijā, kad ar raķetēm aprīlī iznīcināja Krievijas kreiseri "Moskva". 

"Mana valsts Ukraina arī ir neatkarīga valsts, taču krievu okupanti un Vladimirs Putins ir izdomājuši mainīt vēsturi. Viņiem gan tas neizdosies, jo spēcīgā Ukrainas armija jau ir pierādījusi, ka spēj aizstāvēt ne tikai Ukrainu, bet arī visu civilizēto demokrātisko un, pats galvenais, brīvo pasauli," uzsvēra ukraiņu žurnālists Birjukovs. 

“Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” stāstīja: “Skaidrs, ka viens drons droši vien kara rezultātu neizšķirs. Bet Ukrainas pusei ir svarīgi, ka viņi jūt un redz, ka atbalsts joprojām ir.”

Viņa arī zināja stāstīt, ka Latvijas iedzīvotāju rocība ziedot Ukrainas atbalstam vairs nav tik liela. “Nav jāziedo lielas summas. Mūsu ir salīdzinoši daudz – darba spējīgo cilvēku ir aptuveni 700 – 800 tūkstoši. Ja katrs noziedo 5 vai 10 eiro, mēs ļoti ātri šo mērķi varam sasniegt,” piebilda Dimanta.

Labdarības organizācijā arī novērots, ka iedzīvotāju ziedojumi Ukrainas atbalstam palielinās pēc tam, kad redzami kādi Ukrainas panākumi frontē.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem  arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt