Latvijas iedzīvotāji saziedo 13 520 eiro Ukrainas karadarbībā cietušajiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Līdz 11.novembrim Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi akcijā "Palīdzi Ukrainai!" saziedojuši jau 13 520 eiro, informēja Ziedot.lv.

Akcijas mērķis ir palīdzēt Ukrainā karadarbībā cietušo ārstniecībai un rehabilitācijai Latvijas klīnikās.

Par saziedoto naudu Latvijā rehabilitāciju kopš 31.oktobra saņem pirmie divi ievainotie - 23 gadus vecais Vadims un 26 gadus vecais Mikola.

Līdz šim no ziedojumiem rezervēti 3499 eiro:  apmaksātas aviobiļetes, lai puišus nogādātu Latvijā, un garantēta 30 dienu rehabilitācijas kurss katram. Taču precīzās izmaksas būs zināmas pēc rehabilitācijas pabeigšanas novembra beigās. Neskaidrība saistīta ar faktu, ka ievainotajam Mikolam kāja ir mīnas šķemba, ko, iespējams, vajadzēs operēt, skaidro Ziedot.lv.

Rehabilitācijas kursā jau esot vērojami pirmie rezultāti. Vadimam, kuram ir sašauta labā elkoņa locītava, jau daļēji ir atgūtas kustību funkcijas, ievērojami paplašinājusies kustību amplitūda, tomēr saglabājusies pirkstu nejūtība.

Mikolam, kuram bojāts kreisais sēžas nervs un kreisā kāja pastāvīgi stipri sāp, iestājoties slimnīcā, bija ievērojama locītavas kontraktūra, ko šobrīd ir izdevies bez operācijas likvidēt. Papildus nepieciešams veikt elektromiogrāfiju, lai noskaidrotu, vai nervs vada impulsu, lai lemtu par tālāko rehabilitācijas vai ārstniecības plānu. Visticamāk, vienā kursā atjaunot nerva funkciju neizdosies, būs jāizgatavo īpaša ortoze un ortopēdiskais zābaks, lai Mikola varētu staigāt bez kruķiem.

Abi ievainotie esot ļoti pateicīgi par sniegto palīdzību un attieksmi. Viņi ir ļoti motivēti ārstēties, jo zina, ka pēc atgriešanās mājās viņiem nebūs nekādu rehabilitācijas iespēju, norāda Ziedot.lv

Pašlaik notiek pārrunas par nākamajiem diviem ievainotajiem, kuri varētu saņemt palīdzību Latvijā.

Jau vēstīts, ka pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.

20.septembrī Minskā notiekošajās sarunās Kijevas varas pārstāvji un prokrieviskie separātisti vienojušies par deviņiem miera plāna punktiem un vēlreiz vienojušies par uguns pārtraukšanu Austrumukrainā, kur kopš aprīļa notiek separātistu un ukraiņu spēku cīņas. Miera plāns paredz noteikt 30 kilometru „drošības zonu” Austrumukrainā un izvest no konflikta zonas visus algotņus, taču pamiers regulāri tiek pārkāpts. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti