Latvijas iedzīvotāji nedrīkstēs dienēt ārvalstu armijās

Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem būs aizliegts dienēt ārvalstu armijās, kā arī policijā un drošības iestādēs. To paredz Saeimas galīgajā lasījumā atbalstītie Nacionālās drošības likuma grozījumi.

Likuma grozījumus atbalstīja visi Saeimas plenārsēdē klātesošie 74 deputāti, liecina Saeimas mājaslapā pieejamā informācija. Šādi grozījumi likumā virzīti, lai mazinātu iespējamos drošības riskus saistībā ar militāro dienestu trešajās valstīs.

Grozījumi aizliedz Latvijas pilsonim dienēt ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā vai tieslietu institūciju dienestā.

Tas neattieksies uz dienestu Eiropas Savienības, NATO, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, kā arī Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas vai Jaunzēlandes dienestos.

Izņēmums būs arī gadījums, ja Latvijas pilsonis, kuram ir dubultā pilsonība, veic obligāto dienestu citas savas pilsonības (pavalstniecības) valstī.

Savukārt nepilsonim aizliegts dienēt ārvalstīs, nosaka likuma grozījumi.

Tāpat būs iespējams izņēmums ar valdības lēmumu. Piemēram, ja ir kāda Latvijai draudzīga valsts, kas nav sarakstā, vēršas pie Latvijas valdības ar lūgumu nosūtīt konkrētas jomas speciālistus, tad par to valdība var nolemt atsevišķi, Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” skaidroja Saeimas deputāts Kārlis Seržants ( Zaļo un Zemnieku savienība).

Izmaiņas izstrādātas, lai ierobežotu pilsoņu un nepilsoņu militārās un kaujas pieredzes gūšanu ārvalstīs. Tas var kaitēt Latvijas iekšējās drošības situācijai, aizsardzības spējām, starptautiskajai reputācijai, kā arī radīt pretizlūkošanas riskus, norādījuši likumprojekta autori.

Pastāvot augsts risks, ka personas, kuras pretlikumīgi devušās dienēt ārvalstīs, var tikt izmantotas zināšanu un informācijas ieguvei par Latvijas un mūsu valsts sabiedroto aizsardzības spējām un militāro potenciālu.

Izmaiņas stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī, bet personām, kuras uzsākušas dienēt ārvalstī līdz šim datumam, ierobežojums piemērojams ar 2018.gada 1.janvāri.

Saeima 1.decembrī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumu Krimināllikumā, kas paredz par aizlieguma neievērošanu sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti