Labklājība augs
Eiropas Komisijas prognozes par laiku līdz 2070. gadam liecina, ka ilgākā termiņā ir gaidāma stabila kopējā ekonomikas izaugsme, tomēr tā būs lēnāka nekā iepriekšējās desmitgadēs. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) prognozē, ka nākamajās desmitgadēs ekonomiskās attīstības smaguma centrs pasaulē pārvirzīsies uz Ķīnu un Indiju.
Latvijas ekonomika saskaņā ar prognozēm gan augs straujāk nekā vidēji Eiropas ekonomika. Proti, Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums laikā no 2016. līdz 2070. gadam varētu sasniegt 1,9%, kas ir sestā straujākā izaugsme starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Turklāt tas varētu būt arī straujāk nekā Igaunijā, kur ilgtermiņa IKP pieaugums tiek lēsts ap 1,5%, un Lietuvā, kur tas tiek prognozēts vien 1,1% apjomā.
Tomēr jautājums joprojām ir par to, vai ar šādu izaugsmes tempu Latvijai izdosies "noķert" bagātākās Eiropas valstis, un atbilde, visdrīzāk, ir negatīva.
Iedzīvotāju mazāk
Vienlaikus zemās dzimstības un jau līdz šim piedzīvotās emigrācijas dēļ Latvijai tiek prognozēts viens no lielākajiem iedzīvotāju skaita kritumiem Eiropā. Ja vēl pirms dažiem gadiem Latvijas iedzīvotāju skaits tika lēsts ap diviem miljoniem, tad 2070. gadā Latvijā varētu būt atlikuši vien 1,3 miljoni iedzīvotāju, prognozē Eiropas Komisija.
Tādējādi nedaudz vairāk kā 50 gadu laikā Latvija varētu zaudēt 32% iedzīvotāju.
Līdz ar to mēs visdrīzāk nonāksim "mazapdzīvoto" Eiropas valstu klubiņā kopā ar Igauniju, Lietuvu, Kipru, Luksemburgu un Maltu, kurās arī būs mazāk nekā divi miljoni iedzīvotāju.
Iedzīvotāju skaita krituma ziņā Latvija gan nebūt nav vientuļa. Vēl lielāks iedzīvotāju skaita kritums līdz 2070. gadam – par 40% – tiek prognozēts Lietuvai. Tāpat kārtīgs cilvēku sarukums gaidāms Bulgārijā, Rumānijā, Grieķijā, Horvātijā, Polijā un Portugālē. Kaimiņos esošajai Igaunijai jārēķinās ar 10,5% iedzīvotāju skaita kritumu.
Tomēr ne visās Eiropas valstīs iedzīvotāju skaits varētu sarukt – vērā ņemams pieaugums gaidāms Zviedrijā, Beļģijā, Dānijā, Īrijā, Francijā.
Kā jau nojaušams, galvenais iedzīvotāju skaita izmaiņu virzītājspēks Eiropā nebūs dzimstība, bet gan migrācijas plūsmas. Tādēļ arī lielākie iedzīvotāju skaita pieaugumi ir gaidāmi tajās zemēs, kuras ir pievilcīgas ieceļotājiem.
Savukārt Zviedrija ir vienīgā Eiropas valsts, kurā pārskatāmā nākotnē dzimstības koeficients varētu sasniegt līmeni, kurš nepieciešams iedzīvotāju skaita saglabāšanai dabīgā ceļā.
Latvijai 2070. gadā dzimstības koeficients varētu uzlaboties, sasniedzot 1,87 bērnus uz vidēji vienu sievieti. Taču, lai iedzīvotāju skaits valstī saglabātos dabīgā ceļā, tam būtu jāpārsniedz divi bērni uz vidēji vienu sievieti. Visai līdzīgs dzimstības koeficients tiek prognozēts arī Lietuvā un Igaunijā – attiecīgi 1,84 un 1,81. Turklāt ar šādiem dzimstības koeficientiem Baltijas valstis turēsies vidējā Eiropas līmenī.
...bet turīgāki
Pārfrāzējot teicienu par to, jo mazāk svinību viesu, jo vairāk kūkas gabaliņu viņiem tiek, var teikt, ka mazākam iedzīvotāju skaitam nākotnē ir arī savi plusi. Proti, Latvijas ekonomika turpinās augt un kopā ar iedzīvotāju skaita kritumu tas palielinās tādu rādītāju kā IKP uz vienu iedzīvotāju, kurš simbolizē sabiedrības turības līmeni.
Pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, no 2016. līdz 2070. gadam Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju palielināsies par 2,6%, kas ir pats lielākais kāpums ES.
Igaunijā attiecīgais rādītājs pieaugs par 1,7%, bet Lietuvā – par 2%. Arī OECD ir visai līdzīgas prognozes. Šī organizācija paredz, ka Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju laikā no 2018. līdz 2030. gadam palielināsies par 3%, bet laikā no 2030. līdz 2060. gadam – vēl par 1,6%. Arī šajā gadījumā Latvija uzrādīs vienu no straujākajiem šī rādītāja kāpumiem starp pasaules attīstītajām valstīm.
Īsta pamata svinībām gan nav, jo, lai gan, no vienas puses, šo rādītāju uz priekšu virzīs ekonomiskā attīstība, no otras puses, tas notiks iedzīvotāju skaita sarukuma dēļ, kas ir visai ievērojama Latvijas nākotnes attīstības problēma.
Tiesa, lielākais IKP uz vienu iedzīvotāju būs viens no iemesliem, kurš nākotnē, visdrīzāk, apturēs emigrācijas plūsmu no Latvijas.
Sabiedrība novecos
Latvija arī neizvairīsies no vēl vienas Eiropas kopējās tendences – sabiedrības novecošanas, kas ir visai loģisks rezultāts ilgstošajiem zemās dzimstības rādītājiem. Ja vēl 2016. gadā cilvēki līdz 64 gadu vecumam veidoja 81% no ES iedzīvotāju kopskata, tad 2070. gadā to īpatsvars būs sarucis līdz 71%. Visai identiski rādītāji gaidāmi arī visās Baltijas valstīs. Turklāt, ja iepriekš darbaspēka lielāko masu Eiropā veidoja cilvēki vecumā no 25 līdz 54 gadiem, tad pēc orientējoši desmit gadiem šis smaguma centrs jau būs nobīdījies uz vecuma grupu no 35 līdz 64 gadiem.
Tomēr ir otra tendence – vienlaikus pieaugs cilvēku paredzamais dzīves ilgums. Gan vīriešu, gan sieviešu vidējais dzīves ilgums Eiropā laikā no 1960. gada jau ir palielinājies par aptuveni desmit gadiem līdz 77 gadiem vīriešiem un 83 gadiem sievietēm. Latvijā gan situācija ir nedaudz sliktāka. Kopš 1960. gada vīriešu vidējais dzīves ilgums ir audzis par 4,5 gadiem līdz 70 gadiem, sievietēm – par 7 gadiem līdz 80 gadiem. Taču daudz lielāks dzīves ilguma pieaugums gaidāms turpmāk.
Prognozes liecina, ka vidējais vīriešu dzīves ilgums līdz 2070. gadam Latvijā varētu palielināties par 13 gadiem līdz 83 gadiem un sievietēm par 9 gadiem līdz 89 gadiem.
