Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

G7 samitu aizēno «Breksit» nesaskaņas

Ārvalstu krāpnieki izkrāpj miljonus eiro

Latvijas iedzīvotāji fiktīvos darījumos aizvien zaudē naudu

Lai gan nepārtraukti tiek strādāts pie finanšu drošības uzlabošanas digitālajā vidē, krāpnieki izdomā arvien jaunus veidus, kā tikt pie cilvēku naudas. Pēdējo divarpus gadu laikā, pārsvarā uzdarbojoties starptautiskiem grupējumiem, tie no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši jau vairāk nekā septiņus miljonus eiro. Nesen kārtējais krāpšanas mēģinājums noticis arī Latgalē.

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Dmitrijs Homenko izskaidroja, kā krāpnieki īsteno savus nodomus: "Zvans no rīta, tālruņa ekrānā rādās "Swedbank", un, uzrunājot vārdā, balss krievu valodā vēsta, ka vairāki simti eiro no jūsu konta tiek pārskaitīti uz kādas citas personas kontu. Lai varētu pārbaudīt notikušā detaļas, lūdz nosaukt lietotāja numuru un personas kodu. Turklāt zvans tiek veikts ar "Viber" mobilās lietotnes palīdzību un no angļu numura."

Uzdošanās par bankas pārstāvi gan ir tikai viens no vairākiem finanšu krāpšanas veidiem. Upuri tiek meklēti arī sludinājumu portālos. Komunicējot caur mobilajām lietotnēm, tiek nosūtīta saite uz lapu, kas atgādina kādu no Latvijā esošām kurjera pakalpojumu sniedzēju lapām. Tajā it kā tiek iegādāta prece un šādi tiek iegūti kredītkaršu dati.

AS "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops pastāstīja, ka parasti šie cilvēki mēģina radīt emocionālu uzbudinājumu, sakot, ka vai nu kāds maksājums tūlīt ir jāatceļ, vai tūlīt kāds naudu novilks no kartes.

"Ja jūs saņemat šādu zvanu, nolieciet klausuli un tūlīt pat piezvaniet uz "Swedbank" vai uzrakstiet "Swedbank", atkarībā no tā, cik šis jautājums ir svarīgs," pamācīja Krops.

VP Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieka vietnieks Ruslans Griks informēja, ka pašlaik nodaļas lietvedībā ir vairāk nekā 500 iesniegumi. "Jāsaka, ka no tiem 500 iesniedzējiem 300 ir cietuši reāli. Materiālie zaudējumi iedzīvotājiem sastāda ap simts tūkstošiem eiro," viņš sacīja.

Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka ar šāda veida krāpšanām ir saistīti ārvalstnieki, kuri raksta krievu valodā vai latviešu valodā, izmantojot tulkošanas rīkus.

"Iedzīvotājiem ir jābūt ļoti piesardzīgiem tajā brīdī, kad kāda persona attālināti interesējas par viņu personas datiem. Nerunājot tikai par vārdu uzvārdu, personas kodu, bet arī tiktāl, ka e-pasts, mobilais tālrunis, kuru jūs izmantojat," sacīja Homenko.

Zaudējumu ziņā apjomīgākais finanšu krāpniecības veids ir fiktīvie ieguldījumi. Latvijas iedzīvotāji tajos divarpus gadu laikā pazaudējuši aptuveni septiņus miljonus eiro.

Cietušais, kas vēlējās palikt anonīms, zaudējis 800 eiro. Viņš pastāstīja: "Bija zvans, krievu valodā runājošs vīrietis, zvans no Eiropas, ja nemaldos Anglijas. Viņi tos numurus maina. Ieguldījums tiek veikts viņu portālos. Tu atver savu kontu, un tajā kontā tu ieguldi iekšā naudu, un tad viņš tev palīdz operēt ar to naudas summu. Un tad pēkšņi summa samazinājās, un beigās vispār cilvēks pazuda."

Šī fenomena izplatība un šīs organizētas grupas izdarīti noziegumi nav vērsti tikai pret Latvijas iedzīvotājiem. Šajā izmeklēšanā apvienojušās vairāk nekā astoņas Eiropas valstis, skaidroja Homenko.

VP aicina ziņot par aizdomīgiem gadījumiem, tajā skaitā lietotnē "Mana drošība". Tajā ir iespējams pievienot ekrānšāviņu un ziņot gan oficiāli, gan anonīmi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt