Apdzīvota vieta Jaunjelgavā sāka veidoties jau 13. gadsimtā. 1590. gadā tai tika piešķirts miesta statuss. Polijas - Zviedrijas kara laikā pilsētiņa gan tika nopostīta un atdzima vien 17. gadsimta vidū, kad Kurzemes hercoga Frīdriha Ketlera atraitne šādā veidā nolēma godināt vīra piemiņu.
Jaunjelgavas vidusskolas skolotāja Ilga Bruņiniece stāstīja, ka “no seniem laikiem pilsētā ir saglabājies daudz kas, pirmkārt jau apbūves plānojums”, un pilsētas centrs ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Godinot Elizabeti Magdalēnu, pašā ziemas spelgonī Jaunjelgavā jau ceturto reizi notiek Magdalēnas ziemas svinības. Centrālajā parkā deg ugunskurs, rosās tirgotāji, savu prasmi rāda arī bruņinieki, un interesenti dodas aplūkot vēsturiskos objektus.
“Daudzas pilsētas svin pilsētas svētkus, bet ir varbūt tādi īpašāki nosaukumi, kurus ir jāpaceļ vēsturiski. Jāparāda, ka mēs lepojamies ar šiem notikumiem un mūsu vēsturi,” uzsvēra Jaunjelgavas kultūras nama direktore Anita Ostrovska.
Šoreiz Magdalēnas ziemas svinības ir arī viens no valsts simtgadei veltītā festivāla ''Latvijas Goda aplis'' pasākumiem. Festivāls aizsākās pagājušā gada novembrī ar moto - viesoties, godināt un svinēt. Jaunjelgava, kas ir 12. vieta, kur viesojas “Goda aplis”, godināja ne vien savu vēsturi, bet arī pilsētiņas iedzīvotājus. Tos, kuri spējuši mazpilsētā attīstīt uzņēmējdarbību, tos, kuri stiprinājuši patriotismu un nesuši Jaunjelgavas vārdu pasaulē, kā arī tos, kuri rūpējušies, lai sabiedrība neiesūno.
“Mēs no savas puses gribam injicēt cilvēkos to sajūtu, ka vajag darboties, un tikai pašos ir tas spēks. Neviens mums viņu nevar iestādīt no malas vai nopirkt. Līdz ar to mēs gribam atgriezties tajās vecajās 17. gadsimta sajūtās nākotnē,” stāstīja Biedrības ''RADI Jaunjelgavā'' pārstāve Kristīne Kalēja.
Līdz Latvijas 100. dzimšanas dienai ''Latvijas Goda aplis'' paviesosies 53 novados.
