Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras direktora amatā apstiprina Mārtiņu Libertu

Valdība ceturtdien Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras direktora amatā apstiprināja līdzšinējo iestādes vadītāju Mārtiņu Libertu, kuru par uzvarētāju amata konkursā bija vienbalsīgi atzinusi atlases komisija, informēja Aizsardzības ministrijā.

Iestāde nodrošina ģeotelpiskos datus gan civilām vajadzībām, gan Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Liberts Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru sāka vadīt 2017. gadā, kad kā profesionālā dienesta karavīrs uz noteiktu laiku tika iecelts šīs iestādes vadītāja amatā. Tā kā 2022. gadā beidzas Liberta profesionālā dienesta līguma termiņš, bija nepieciešams izsludināt atklātu konkursu uz iestādes direktora amata vietu.

Konkursā pieteicās divi pretendenti.  

Pirms darba Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā Liberta lielāko daļu profesionālās pieredzes veidojis darbs Nacionālajos bruņotajos spēkos, kur darbu uzsācis kā Štāba bataljona virsnieks. Pēc nepilniem astoņiem gadā šajā amatā Liberts 2000. gadā kļuvis par Apvienotā štāba virsnieku, bet vēl pēc pāris gadiem – par Apvienotā štāba Apvienoto operāciju centra priekšnieku. Sākot no 2007. gada, Liberts uz trim gadiem bijis Latvijas Republikas Militārā pārstāvja NATO/ES vietnieks NATO jautājumos, bet pēc tam atgriezies Nacionālajos bruņotajos spēkos, kur kļuvis par Zemessardzes 1. novada komandieri. No 2013. gada M. Liberts bijis Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris.   

Liberts ASV Jūras Kara koledžā absolvējis augstākā komandējošā sastāva kursu, Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā ieguvis pedagoģijas bakalaura grādu, savukārt Salve Regina universitātē (ASV) – starptautisko attiecību mākslas maģistra grādu. 

Atklātais konkurss uz Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras direktora amatu norisinājās trijās kārtās. Pirmās kārtas laikā tika izvērtēti pretendentu iesniegtie dokumenti un atbilstība obligātajām prasībām. Konkursa otrajā kārtā pretendenti skaidroja savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēja uz komisijas jautājumiem un iepazīstināja ar savu redzējumu par iestādes attīstības iespējām turpmāko piecu gadu laikā. Savukārt konkursa trešajā kārtā tika vērtētas vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, komandas vadīšana, attiecību veidošana un uzturēšana. 
Ministrijā norādīja, ka konkursa trešajā kārtā Liberts ļoti labi apliecināja savu stratēģisko redzējumu, spēju pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, kā arī orientāciju uz rezultātu sasniegšanu. 

Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vadīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, tās sastāvā bija Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodrošinājuma jautājumos Mārtiņš Paškēvičs, Aizsardzības ministrijas Juridiskā departamenta direktore Svetlana Araslanova un Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietniece finanšu jautājumos Everita Palma-Jansone. Tāpat pretendentu vērtēšanā tika piesaistīti neatkarīgi novērotāji: Latvijas Mērnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Aldis Pizāns un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Rutkovskis.

Būdama Aizsardzības ministrijas pārraudzībā, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra iegūst, apstrādā un uztur ģeotelpiskos pamatdatus militārajām un civilajām vajadzībām, sadarbojoties ar valsts un pašvaldību iestādēm, NATO dalībvalstīm, Eiropas Savienības institūcijām un starptautiskajām šīs jomas organizācijām. Tādējādi tiek nodrošināts atbalsts Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei un Latvijas dalībai NATO.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra ir izveidojusi un uztur Ģeotelpisko pamatdatu informācijas sistēmu, kas nodrošina ģeotelpisko datu sagatavošanu un informācijas pakalpojumu sniegšanu pēc valsts pārvaldes, pašvaldību, juridisko un fizisko personu pieprasījuma, tostarp valsts ģeodēziskā tīkla datubāzi un vietvārdu datu bāzi.

Tāpat Latvijas Ģeotelpiskās informācija aģentūra uztur un attīsta visu valsts teritoriju aptverošu pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēmu “LatPos”, kā arī uzmēra valsts robežu un sastāda robežas demarkācijas kartes, atbilstoši noslēgtajiem robežlīgumiem. Līdztekus dažāda mēroga topogrāfiskajiem plāniem un kartēm, gatavo arī aeronavigācijas kartes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt