Latvijas Radio aptaujātie iedzīvotāji, kas mājokļa apkurināšanai izmanto gāzi, atzīst, ka šoziem izlīdzinātā maksājuma iespēju pavisam noteikti saglabās, jo tas ļaus izvairīties no neprognozējamiem ikmēneša izdevumiem laikā, kad gāzes cena nav vienīgā, kas ievērojami pieaugusi.
Vineta Mikitāne dzīvo privātmājā un ik mēnesi par gāzi, kuru izmanto gan apkurei, gan siltā ūdens uzsildīšanai, maksā 360 eiro, kas ir sešas reizes vairāk nekā pirms gada. Jautāta, vai būtu gatava maksāt pēc faktiskā patēriņa, Vineta atzina, ka tas nebūtu pa spēkam.
"Tas nozīmētu, ka es būtu parādā "Latvijas gāzei" ziemas mēnešos, un periodā, kad nav apkure, tad rēķinu atmaksātu. Es nevarētu mēnesī samaksāt par gāzi 700 vai 800 eiro. Tas ir nereāli," paskaidroja Vineta.
Ikdienā Vineta siltumu taupa.
"Meita vairs neiet tik bieži vannā. Radiatoriem ir salikti regulatori. Septembrī neslēgšu iekšā apkuri, lai gan ir drēgns. Neturēšu tik karstu temperatūru un neturēšu tik daudz logus vaļā kā iepriekš, kad kurināju, jo patika silts un svaigs gaiss reizē. Kad iešu ārā no mājām, tad temperatūru noslēgšu uz 16 grādiem," pastāstīja Vineta.
Savukārt Knuts Rautseps atzina, ka par gāzes apkuri maksā piecas reizes vairāk nekā pirms gada.
Viņš ir pārliecināts, ka gadījumā,
ja nebūtu izlīdzinātā maksājuma iespējas, tad cilvēkiem šoziem būtu grūti samaksāt apkures rēķinu.
"Cilvēki, ņemot vērā krīzi, ir saplānojuši pusgadu, gadu uz priekšu, kuros mēnešos būs, cik lieli izdevumi un ienākumi. To gan var sagraut, ja atceļ izlīdzināto maksājumu," sacīja Knuts. "Teiksim, ja cilvēkam ir fiksēti ienākumi, piemēram, pensija, tad izlīdzinātais maksājums palīdz vieglāk izdzīvot un saplānot. Es domāju, ka pārrēķins, ja cilvēks seko līdzi patēriņam, pārsteigumus nenesīs."
Knuts arī atklāja viņa ģimenes ziemas taupības plānu.
"Mūsu mājā apkures sistēma ir labi regulējama un programmējama. Manuprāt, decembrī vai janvārī elektrības cena apkurei varētu būt labāks risinājums nekā gāzes cena. Es pieļauju, ka mums nāksies pāriet uz elektrības apkuri, jo tā būs lētāk," sacīja Knuts.
Tikmēr Sanita Maže pastāstīja, ka privātmājai gāzi izmanto apkurei un izmanto izlīdzināto maksājumu, bet būtu gatava maksāt arī pēc faktiskā patēriņā, ja būs tāda nepieciešamība.
"Es domāju, ka cilvēki uztraucas, jo baidās no pēkšņiem, milzīgiem ikmēneša rēķiniem. Varbūt kāds pieradis pie prognozējamības un katru mēnesi konkrēta summa tiek atlicināta no budžeta," teica Sanita. "Bet tagad tā situācija ir tāda, kāda tā ir. Diemžēl jāsaskaras ar šādām neērtībām, bet labi, ka pie mums ir miers."
"Latvijas gāzes" mājsaimniecību departamenta vadītāja Diāna Tivča pauda, ka,
kamēr gāzes tarifi katru pusgadu būtiski nemainījās, izlīdzinātais maksājums bija optimāla norēķinu sistēma,
bet pēdējo pusotru gadu gāzes tarifi kāpj un pieaugums ir samērā straujš. Tādēļ izlīdzinātais maksājums, pēc Tivčas paustā, ir emocionāli pamatojams.
"Tas patiesībā rada šķietami paredzamību un stabilitāti. Realitāte tiek atlikta uz vēlāku laiku, un jautājums, kāda būs situācija pavasarī," teica Tiviča. "Vai klienti spēs paredzēt, ka tiks galā ar aprīļa pārrēķinu, un spēs samaksāt tās saistības, kas būs radušās ziemas periodā. Valsts atbalsts, protams, tiek piemērots, bet mēs neviens nespējam prognozēt, kāda būs ziema – cik gara, cik auksta. Apkures klientiem ir svarīgi rūpēties par energoefektivitāti, jo saņemot pārrēķinu aprīlī, vairs nevarēs mainīt to, kurā brīdī ieslēgta apkure, uz kādiem grādiem tā ir bijusi."
"Latvijas gāzes" klienti septembrī saņemtajā rēķinā ieraudzīs, cik liels bijis valsts atbalsts jūlijā un augustā. Lielai daļai veidosies arī pārmaksa. Tivča aicina to atstāt nākamajiem apkures mēnešiem. Tāpat klientiem būs jāizlemj, vai turpināt līdz pavasarim maksāt izlīdzināto maksājumu vai norēķināties pēc faktiskā patēriņa.
