No 5 līdz 15 procentiem - tik lielā koncentrācijā dabasgāze slēgtās telpās kļūst sprādzienbīstama, bet augstākā koncentrācijā tā var kļūt arī smacējoša. Šī iemesla dēļ no avārijas dienesta viedokļa jebkāda dabasgāzes noplūde ir raksturojams kā potenciāli bīstams incidents. Diemžēl ar dažāda veida dabasgāzes noplūdēm avārijas dienests saskaras ļoti bieži.
„Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) diezgan bieži izbrauc uz izsaukumiem, kas ir saistīti ar to, ka dzīvojamās telpās ir konstatēta gāzes smaka. Būtībā šādi izsaukumi ir gandrīz katru dienu. Visbiežāk tie ir par faktu, ka ir tiešām jūtama gāzes smaka, un tad nākas aizgriezt ventiļus. Vai ir gadījumi, kad nepieciešama mūsu palīdzība, lai atvērtu dzīvokļa durvis, lai tad ielaistu gāzes dienesta pārstāvjus, kuri tālāk jau skatās, kas ir par problēmu un kā to tālāk novērst,” stāsta VUGD pārstāve Viktorija Šembele.
Tiesa, ne visi ar dabasgāzi saistītie incidenti ir saistīti ar nelegāliem pieslēgumiem. Kā norāda „Latvijas sāzes” pārstāvis Vinsents Makaris, gadījumi, kad iedzīvotāji centušies nelegāli pieslēgties dabasgāzes sistēmai, nav tik bieži.
Savukārt biežāk izplatīta ir patvaļīga iejaukšanās skaitītājos. „Šo gadījumu varbūt nav tik daudz, bet tie ir ļoti bīstami. Jebkādus darbus, kas saistīti ar gāzes apgādes sistēmu, aparatūras pievienošanu, gāzes vadu pārvietošanu, tos var veikt tikai sertificēti meistari. Savukārt tad, kad cilvēki veic šos nelegālos pieslēgumus, viņi izmanto neatbilstošas iekārtas, vadus. Un tas ir ļoti bīstami. Bet patiesībā pati lielākā problēma ir iejaukšanās mēraparātos, šos gadījumus gan mēs konstatējam ļoti daudz, un tie nav mazāk bīstami,” stāsta Makaris.
Parastos apstākļos „Latvijas gāze” veic daudzdzīvokļu namu pārbaudes reizi piecos gados, tomēr papildus tam veiktas pārbaudes, kad saņemti izsaukumi par iespējamajām gāzes noplūdēm. „«Latvijas Gāze» veic katra daudzīvokļu namu revīziju reizi piecos gados, mēs kopumā gada laikā atklājam 10-15 nelegālos pieslēgumus, un lielāko daļu tieši revīzijas laikā. Bet otra daļa ir tā, ko mēs konstatējam, kad notikusi kāda noplūde - mēs ieraugām, ka ir šis nelegālais pieslēgums. Un vēl, kas nav mazsvarīgi, ir arī gana daudz apzinīgu iedzīvotāju, kuri ziņo par aizdomām, ka ir šāds nelegāls pieslēgums, un tas ļauj novērst riskus arī pārējiem mājas iedzīvotājiem,” skaidro Makaris.
Eksplozijā cietušajā mājā Liepājā pārbaude pēdējoreiz veikta pagājušā gada decembrī, un tās laikā nelegāls pieslēgums netika konstatēts, norāda uzņēmumā „Latvijas gāze”. Avārijas vietā veiktā apskate liecina par to, ka patvaļīgā iejaukšanās gāzes apgādes sistēmā dzīvoklī notikusi nesen.
