Arī sākotnējās diskusijās par Latvijas sabiedrisko mediju likumprojektu pavīdēja ideja noteikt naudas piešķīrumu sabiedriskajiem medijiem 0,17% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šo Kultūras ministrijas ideju gan ātri noraidīja finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”), sakot, ka Latvijā piesaiste IKP darbojas tikai aizsardzības budžetam un ka, viņaprāt, veiksmīgākā ir esošā kārtība.
Reira paustie argumenti Saeimas komisijas sēdes pirms gada: "Katra gada budžeta piešķīrums ir labākais no finansēšanas modeļiem. Praktiski iezīmēt no IKP – šāda prakse nav strādājusi ne ar vienu iezīmējumu. Mums ir zinātnei, mums ir ceļu fonds, mums ir vēl daži iezīmējumi. Bet šie iezīmējumi nekad nav īstenojušies un rada tikai neapmierinātību, veidojot budžeta procesu. (..) Budžets jau pašā būtībā ir politisks dokuments, un baidīties vai kautrēties no tā, ka tas ir politisks... Nu, tas ir pēc savas būtības politisks.”
Līdzīgi uzskatīja arī kaimiņvalsts Lietuvas šā brīža valdība, kam nepatika iepriekš pieņemtais lēmums Lietuvas Radio un televīzijas budžetu veidot 1,5% apmērā no ienākuma nodokļa ieņēmumiem un 1,3% apmērā no akcīzes nodokļa.
Kad pirms mēneša Latvijas Radio intervēja Lietuvas Radio un televīzijas (LRT) ģenerāldirektori Moniku Garbačiauskaiti-Budrieni, viņa stāstīja, ka Lietuvas valdība pērn vērsusies konstitucionālajā tiesā, lai šo modeli apstrīdētu. "Valdība apgalvo, ka budžeta veidošana ir tās konstitucionālā prioritāte un tiesības. Tā ka te faktiski sacenšas divas konstitucionālas doktrīnas: sabiedriskā medija neatkarība pret valdības tiesībām veidot budžetu.
Protams, valdība vēlas atgriezties pie iepriekšējā modeļa, kur sabiedrisko mediju varēja turēt īsākā saitītē, budžetu apstiprinot katru gadu,” pastāstīja LRT ģenerāldirektore.
Lietuvas tiesa šonedēļ nolēmusi, ka esošais modelis nepārkāpj konstitūciju. Turklāt tas aizsargā sabiedriskā medija institucionālo un redakcionālo neatkarību, ziņo LRT.
"Ja finansēšanas modelis ir izveidots tā, ka valsts budžets ir vienīgais nozīmīgais naudas avots, tad LRT kā nacionālā sabiedriskā medija finansējumam ir jābūt nodrošinātam, proti, tam jātiek apstiprinātam, neizjūtot politisku spiedienu medija aktivitāšu dēļ," skaidroja Lietuvas Konstitucionālās tiesas prezidents Daiņus Žalims.
Par līdzīga finansēšanas modeļa ieviešanu šogad diskusijas bijušas arī Latvijā, taču jaunais sabiedrisko mediju likums paredz saglabāt veco kārtību – katru gadu par Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio budžeta apjomu no jauna lemj valdība un Saeima.
Latvijas Finanšu ministrijā atsaucas uz mūsu Satversmes tiesas neseno spriedumu, ka pamatlikumam neatbilst norma ik gadu augstākajai izglītībai un zinātnei palielināt finansējumu par 0,25% no iekšzemes kopprodukta, jo tā ierobežo valdību, veidojot valsts budžetu.
Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis uzsver – sabiedriskie mediji ir jāstiprina, bet sasaiste ar nodokļiem būtu riskanta. "Mēdz būt tādas situācijas, un 2020.gads to ļoti labi raksturo, ka nodoklis var neizpildīties. Piemēram, ja skatāmies uz akcīzes nodokļa izpildi pirmajos 10 mēnešos, tas ir izpildījies par 88,7%. Bet izdevumi taču jau gada sākumā būtu ieplānoti. Tas nozīmē, ka valdība būtu spiesta šo iztrūkumu segt no citiem izdevumiem.
Bet, ja visi izdevumi būs sasaistīti ar konkrētu procentu no nodokļu ieņēmumiem, tad valdībai un Saeimai nebūs elastības, veidojot budžetu,” skaidroja Jarockis.
Tikmēr tiesību eksperts Edgars Pastars norāda, ka konstitucionālās tiesas mēdz līdzīgās lietās spriest atšķirīgi. Pastars gan uzskata, ka arī Latvijā tiesa atzītu par konstitucionālu pienākumu pietiekamā apjomā finansēt sabiedriskos medijus.
Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne vērtē, ka Lietuvas tiesas lēmums būtu labs arguments, lai Latvijas politiķi mainītu nostāju. "Tagad mēs redzam, pirmkārt, ka citādāks modelis ļoti veiksmīgi darbojas Lietuvā, līdzīgā mediju vidē, arī nelielā valstī. Manuprāt, tam ir jābūt pamudinājumam tiešām kaut ko drosmīgi izlemt. Jo pašlaik esam tieši tādā situācijā, kāda bija Lietuvā vēl pirms dažiem gadiem, ka
sabiedriskie mediji ir atkarīgi no politiķiem un finansējums ir tieši tas veids, kā šī atkarība tiek uzturēta,” norādīja Rožukalne.
Labāka finansējuma modeļa nav arī ilgi diskutētajā jaunajā sabiedrisko mediju likumā. Tur gan noteikts, ka pie koncepcijas šāda modeļa izveidei būs jāstrādā jaunajai sabiedrisko mediju padomei, kas darbu varētu sākt nākamā gada vidū.
