Ārkārtas situācijai sākoties, "Erasmus" studijās bija devušies teju 900 studenti, šobrīd daļa ir atgriezušies. Bet 550 studenti izvēlējušies savu mobilitāti pabeigt un atgriezties mājās pēc tās beigām jūnijā vai jūlijā. Šobrīd Portugāles pilsētā Porto atrodas Vidzemes Augstskolas studente Egija Ļuļēna. Sadzīves ziņā īpašu problēmu neesot, tomēr ir psiholoģiski grūti šādos apstākļos atrasties ārvalstīs prom no ģimenes, pastāstīja Egija. Arī attālinātās studijas, kas pārsvarā notiek portugāļu valodā, ir daudz sarežģītākas.
"Mums vairākas reizes ir zvanīts no Ārlietu ministrijas. Pirmkārt, jautāja, vai mums ir viss kārtībā, vai ir nepieciešamās lietas izdzīvošanai, vai ir kur dzīvot. Un divas reizes zvanīja par repatriācijas reisiem. Pirmajā reizē nolēmām mājās nebraukt. Bet otrajā sapratām, ka prātīgāk ir braukt mājās," stāstīja Egija.
Studente Latvijā atgriezīsies maijā. Arī Latvijas Universitātes students Daniels Dijevskis satraucas par finansēm. Viņš atrodas Bergenā, Norvēģijā. Mobilitātē viņš devās uz visu šo gadu, respektīvi, līdz decembra beigām. Tāpēc atpakaļ neplāno braukt.
""Erasmus" līgumā ar trekniem burtiem ir rakstīts, ka stipendijai nav paredzēts nosegt visus izdevumus. Un es ar to rēķinājos, man bija iekrājumi, un biju plānojis atrast šeit darbu. Bet tagad izklaides, ēdināšanas un tūrisma industrijas ir iesaldētas, tādēļ jāskatās, kā būs ilgtermiņā," norādīja Daniels.
Gan Egija, gan Daniels atzīst, ka mobilitāti pilnā mērā izbaudīt šādos apstākļos nav iespējams. Kaut vai tādēļ, ka nav iespējams apceļot valsti.
No Latvijas Universitātes kopumā šajā semestrī "Erasmus" studijās devās teju simt studenti, mazliet vairāk nekā 30 atgriezās. Universitātes Mobilitātes nodaļas vadītāja Sintija Maculeviča norādīja, ka tieši psiholoģiskais spiediens un finanšu jautājumi sagādā vislielākās grūtības.
"Latvijas Universitātes Karjeras centrs piedāvā psiholoģijas konsultācijas attālināti. Un otrs ir finansiālais – viņiem ir izmaksāta stipendija par plānoto studiju periodu. Ja kādam nāksies palikt ilgāk ārzemēs, tad viņiem pienākas stipendija par tām papildu dienām, kamēr ir reiss uz Latviju," stāstīja Maculeviča.
Atgriežoties ātrāk, pārmaksātā stipendija ir jāatgriež. Ir gan daži attiecināmie izdevumi, par kuriem nauda nav jāatmaksā. Piemēram, ja ir nopirkta biļete uz atceltu reisu vai samaksāta īre par mēnesi, kurā students atgriežas. Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas locekļi šobrīd aktualizējuši jautājumu par nepieciešamo atbalstu šiem studentiem. Pirmkārt, pieprasa skaidrāku komunikāciju par to, vai studentiem kompensēs Covid-19 krīzes radītās papildu izmaksas.
"Otrkārt, kas notiek ar viņu statusu – vai viņi pavisam zaudē statusu, kad atgriežas mājās, vai ir iespējams turpināt vai pārcelt. Vēl ļoti būtiski ir tas, ka tiem studentiem un brīvprātīgajiem, kas programmu turpina, ir jāpalīdz pielāgoties. Proti, ja brīvprātīgais turpina savu darbu, tad ir iespējams savu darba specifiku pielāgot Covid-19 krīzes pārvarēšanai nepieciešamajiem darbiem," stāstīja komitejas viceprezidente Dace Melbārde (Nacionālā apvienība).
Kultūras un izglītības komiteja ir iesniegusi Eiropas komisārei Marijai Gabrielai prasību skaidrot šos jautājumus. Tuvākajā laikā notiks diskusijas.