Latvijas EP deputāti pilnībā izmanto iespēju uzaicināt apmeklētājus ciemos uz Briseli

“De facto” lūdza EP deputātus informēt par komandējumiem, kuros pērn devušies, kādi pētījumi pasūtīti, kuri cilvēki uzaicināti uz EP. No deviņiem Latviju pārstāvošajiem politiķiem EP, uz “De facto” jautājumiem neatbildēja divi – Aleksandrs Mirskis (“Alternative”) un Tatajana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība). Viņi kandidē arī šajās vēlēšanās. Telefonsarunā ar “De facto”  Ždanoka atrunājas ar to, ka ,,tā vēstule bija tik nepieklājīgi uzrakstīta, es nolēmu neatbildēt”.

 

EP deputāta Mirska (“Alternative”) palīdze Anita Laizāne „De facto” skaidroja, ka deputāts nav uz vietas, viņš pārsvarā atrodoties Latgalē, bet solīja, ka centīsies atbildēt.  Šis solījums tā arī izpildīts netika.

Tas, ka darbs Eiropas Parlamentā bijis ienesīgs, rāda ziedojumi partijām. Sandra Kalniete no eiroparlamentāriešu vidus pērn ziedojusi visvairāk – 9 800 latu. Līdzīgu summu partijai atvēlējis arī Mirskis. Vienīgi Alfrēds Rubiks oficiālo ziedotāju rindās nav redzams, savukārt Ivaram Godmanim vairs nav, kam ziedot – politiskais spēks, no kura viņš tika ievēlēts, nepastāv.

EP deputātu sniegtās atbildes par EP finansējuma izmantošanu liecina, ka visbiežāk komandējumos pērn devusies Inese Vaidere (Vienotība). Viņa bijusi Mjanmā, kur tobrīd esot konstatēti cilvēktiesību pārkāpumi, Indijā tikusies ar valdības pārstāvjiem, pabijusi arī Gruzijā un Lietuvā.

Līdzīgi Alfrēds Rubiks (Latvijas Sociālistiskā partija) izmantojis iespēju izceļot no Eiropas Savienības – divas reizes bijis Krievijā, vienu reizi Kazahstānā. Pārējie deputāti darba braucienos pabijuši Eiropas Savienības dalībvalstīs, izņemot Kārli Šadurski un Ivaru Godmani, kuri nav devušies nevienā komandējumā. Lai arī Ždanoka savu atskaiti  “De facto” neiesniedza, taču zināms, ka Eiropas Parlaments neapmaksās viņas braucienu uz Krimas referendumu.

EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele  norādīja, ka šiem braucieniem ir nepieciešams nopietns pamatojums, ka deputāts ir pildījis savus pienākumus: ja šīs  izmaksas netiek atbilstoši pamatotas vai arī netiek iesniegti čeki, cilvēks neparakstās, viņam šīs te izmaksas netiek segtas.

Pērn katru mēnesi vairāk nekā 21 tūkstotis eiro bija atvēlēts, lai EP deputāts algotu palīgus. Taču daļu naudas varēja izmantot arī, piemēram, pētījumu pasūtīšanai. Uz to gan deputāti pārāk naski nebija. Sandra Kalniete („Vienotība”) pasūtījusi juridisko un ekonomisko analīzi jautājumos, kas saistīti ar tiešmaksājumiem zemniekiem, savukārt Krišjānis Kariņš („Vienotība”) un Kārlis Šadurskis („Vienotība”) maksājuši par konsultācijām vai ekspertu atzinumiem saistībā ar viņu komitejās izskatītajiem jautājumiem. Tikmēr Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) uz šo jautājumu atbildēt nav vēlējies.

Citādi ir ar palīgu skaitu. No Eiropas Parlamenta mājas lapā pieejamās informācijas redzams, ka Aleksandram Mirskim ir vien divi palīgi, savukārt Tatjanai Ždanokai visvairāk – 11.

Ždanokas palīgs Miroslavs Mitrofanovs  skaidroja, ka lielais palīgu skaits nav partijas biedru nodrošināšana ar darbu. „Ne tikai, tas ir, es nevaru tā uzstādīt jautājumu, jo es gribētu pasvītrot, ka tie cilvēki, kuri visvairāk ir noslogoti tur Briselē, viņi nav partijas biedri,” sacīja Mitrofanovs.

Rubiks savukārt klāstīja, ka EP „ir tik daudz jautājumu, tur ir dokumentu kalni, viens cilvēks ar to vienkārši nevar tikt galā”.

„Var arī gurķoties, tādi gurķi tur arī ir. Tie tagad, kandidējot otrreiz vai trešo reizi, taisa koncertus, dāvina kalkulatorus, dāvina vēl kaut ko…” sacīja Rubiks. Viņš apgalvoja, ka arī  starp  Latvijas deputātiem tādi cilvēki ir, bet nosaukt viņus Rubiks nevēlas: „Nenosaukšu, viņi ir mani kolēģi, lai viņi paši nāk pie prāta.”

Rubiks par propagandu dēvē iespēju par darbu Eiropas Parlamentā pastāstīt uzaicinātajiem apmeklētājiem no Latvijas. Tos viņš sauc par tūristiem. Tomēr pats šo iespēju izmantojis pilnībā. Līdzīgi kā citi eiroparlamentārieši pērn uz Briseli atvedis 110 cilvēkus. Lai arī deputātiem atšķiras politiskā pārliecība, uzaicinātās personas ir līdzīgas – jaunieši, dažādu organizāciju pārstāvji, konkursu uzvarētāji.

Tomēr uz to, vai ir lietderīgi izšķiest milzu līdzekļus, ja brauciens tiek uztverts kā bezmaksas ekskursija, skaidras atbildes nav.

Deputāte Kalniete atzīst, ka šādos apmeklējumos ir dažādi aspekti, „arī to prieku par Briseles apmeklējumu nevajag nodalīt no visa tā, kas notiek EP”.

„Protams, vienā dienā jau tā izpratne nav 100% iedodama, bet pieskaršanās - tas vairs nav svešs, ar ko tu esi iepazinies,” uzskata Kalniete.