Latvijas ebreju kopiena vēlas atgūt 270 īpašumu un aicina procesu nevilkt garumā

Latvijas ebreju kopiena vēlas atgūt kopumā aptuveni 270 īpašumu, kas tai piederēja pirms okupācijas, un aicina parlamentu nevilkt garumā un šo sarakstu izskatīt vienā reizē.

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes valdes loceklis Dmitrijs Krupņikovs Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” uzsvēra, ka ir pateicīgs likumprojektu virzītājiem, ka šis process par īpašumu restitūciju ir sācies, taču to nevajadzētu vilkt garumā. Kopiena vēlas, lai ebreju tai tiktu atdoti aptuveni 270 īpašumi.

„Mēs gribētu, lai ebreju kopienai piemēro tos pašus likumus, kā citām konfesijām Latvijā. Likums, kas tika īstenots 90.gadu sākumā, bija nepilnīgs, un tas neņēma vērā mūsu reliģisko īpatnību – nebija centrālā reliģiskā orgāna, kā ir pareizticīgajiem vai katoļiem,” skaidroja Krupņikovs

Pirms kara kopienai bija 72 sinagogas un 136 lūgšanu nami, kurus nacionalizēja padomju valdība un kas pēc neatkarības nonāca valsts un pašvaldību īpašumā.

„Saskaņā ar likumu mums jāpiemēro tie paši principi, kas tika piemēroti citiem, jāizskata visi īpašumi, kas [kopienai] piederēja Latvijas Republikas pastāvēšanas izbeigšanās brīdī 1940.gada 16.jūnijā. Visi īpašumi, kas piederēja Latvijas ebreju kopienai, jāizskata un jāatdod,” uzsvēra Krupņikovs, piebilstot, ka runa ir par aptuveni 270 īpašumiem.

Uz jautājumu, kādēļ tad sāk tikai ar pieciem īpašumiem, par kuru atdošanu ceturtdien balsos Saeima, Krupņikovs norādīja, ka tā nav kopienas iniciatīva – Latvijas ebreji vēlētos, lai garais saraksts tiktu izskatīts vienā reizē un šim jautājumam beidzot tiktu pielikts punkts.

„Nevajadzētu to vilkt garumā,” aicināja Krupņikovs, mudinot saraksta izvērtēšanu uzticēt speciālistiem, kas to virzītu tālāk parlamentā.

Brīdina ar tiesu darbiem

Saeimas deputāts Gunārs Kūtris ("No sirds Latvijai") raidījumā brīdināja ar tiesu darbiem no to personu un sabiedrisko organizāciju puses, kuriem īpašumu atdošana ir atteikta, jo ir iesniegti novēloti pieteikumi.

„Viens no argumentiem, kāpēc juridiski nav labi šādi risināt jautājumu, - jo mēs uzskatām, ka īpašumu atdošanas process Latvijā ir beidzies.

Ja atsāks šo jautājumu, ir jādod visiem šādas iespējas. Piedodiet, būs tiesu darbi visiem, kam ir atteikts par to, ka viņi ir iesnieguši novēlotus iesniegumus.

Tas pats Sarkanais Krusts cīnās par savas ēkas atgūšanu un viņiem visu laiku tiek atteikts,” sacīja Kūtris. „Latvijas valstij nav obligāta juridiska pienākuma kompensēt okupācijas laikā nacionalizētos īpašumus.”

Taču Saeimas deputāts Atis Lejiņš („Vienotība”) iebilda kolēģim, retoriski vaicājot, vai vēl kāda grupa bez ebrejiem ir tā tikusi iznīcināta. „Kaut kādīgi šis jautājums ir bijis aizmirsts. Pat mūsu karavīri tik daudz necieta, kas karoja abās pusēs un tika izmantota kā lielgabalu gaļa.. Te ir ļoti smags ētikas jautājums,” norādīja Lejiņš.

Arī Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš piekrita Kūtrim, ka, Saeimai atdodot šos īpašumus, „būsim atvēruši Pandoras lādi un šis process būs daudz plašāks ar pieteikumiem no citām sabiedriskām organizācijām”.

„Tad politiķiem jāpasaka, ka vēlreiz vērtējam netaisnīgās vēstures sekas, un tas attiecas uz visu sabiedrību kopumā... Mēs runājam par denacionalizācijas procesa pārskatīšanu,” vērtēja Bērziņš. Ja likumprojekti tiks pieņemti, Nacionālajai apvienībai būs jāmaina sava pozīcija un jāskata jautājums par īpašumu atdošanu Sarkanajam Krustam un citām organizācijām, pavēstīja Bērziņš.

Arī Kūtris piebilda, ka sāksies ķēdes reakcija un ikviena sabiedriskā organizācija būs tiesīga prasīt līdzīgu attieksmi, jo denacionalizācijas process Latvijā ir beidzies: „Es gribētu, lai Latvija saglabā vismaz kaut kādu tiesisko stabilitāti. 20 gadus cilvēki ir izcīnījušies caur tiesām, daudziem noteikti ir nervi sabeigti un miruši no šiem pārdzīvojumiem, un šobrīd mēs sakām: „Nē, ziniet, varam sākt vēlreiz. Pamēģināsim!” Jautājums Latvijā ir bijis atrisināts."

Savukārt parlamentārietis Ingmārs Līdaka (ZZS) klāstīja, ka būtu kaitīgi un nepareizi virzīt Saeimā likumprojektus, kuriem, visticamāk, nebūs atbalsta. Par šiem pieciem īpašumiem valstij un pašvaldībām nav citu nodomu, taču iebildumi par visu garo sarakstu noteikti būtu daudz vairāk.

„Negatīvs lēmums šādā sensitīvā jautājumā būtu slikts signāls, un par Latviju runātu daudz un plaši. Latvijai šobrīd vajag stiprus draugus, un nav noslēpums, ka Latvijas ebreju kopienai ir stipri draugi. Es ceru, ka viņu draugi kļūs arī par Latvijas draugiem,” teica Līdaka, gan nevēloties atbildēt, vai ar to domā Amerikas Savienotās Valstis. Līdaka arī atzina, ka ZZS nav gatava ķerties pie pilnā saraksta, bet, ja par to sāks runāt, ZZS viedoklis varētu būt stipri piezemētāks.

Ja nav īpašuma, vēlas atlīdzinājumu naudā

„Par tirgošanos un lojalitāti - es un mēs uzskatām sevi par Latvijas patriotiem, neatkarīgi no tā, kā tiks izlemts jautājums par restitūciju, bet mums būs vieglāk, ja mēs spēsim no sirds izņemt jautājumu, kas mums traucē, lai mēs varētu pāršķirt lappusi un virzīties uz priekšu. Mēs gribētu asti negriezt pa gabalam. Pielikt punktu un virzīties uz priekšu. Mūsu patriotisms no tā nemainīsies,” uzsvēra Krupņikovs.

Viņš apliecināja, ka par jebkuru no 270 īpašumiem kopiena ir gatava saņemt atlīdzinājumu arī naudā, un šī summa esot daudz mazāka par publiski nosauktajiem 32 miljoniem latu (45 miljoniem eiro).

„Mūsu skatījumā tos īpašumus, ko nevar atgūt graudā, ir jāatlīdzina naudā pēc to īpašumu kadastrālās vērtības, ko ir noteikusi Latvijas valsts un kas ir zemāka par īpašuma tirgus vērtību,” teica Krupņikovs.

Jau ziņots, ka ceturtdien parlamentā plānots balsojums par to, vai nodot skatīšanai komisijām likumprojektu par holokausta rezultātā zaudēto īpašumu atdošanu ebreju kopienai. Nacionālā apvienība (NA), kas iepriekš iebilda pret to, nu kļuvusi pielaidīgāka. Arī citu partiju jau iepriekš paustais atbalsts ļauj domāt, ka šoreiz diskusijas varētu beigties ar pozitīvu rezultātu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti