Panorāma

Lāstekas jau traumējušas cilvēkus un sabojājušas īpašumus

Panorāma

Panorāma

Latvijas Valsts arhīvam – 60

Latvijas dzīves glabātājs Valsts arhīvs svin 60 gadu jubileju

Arhīvs ir bijušā valstība. Ar laiku dzeltējošs papīrs glabā kādu daļu no Latvijas dzīves. Tieši 30. decembrī aprit 60 gadi kopš Latvijas Valsts arhīva, tolaik saukta garā un tam laikam atbilstošā vārdā – LPSR Centrālais valsts Oktobra revolūcijas un sociālistiskās celtniecības arhīvs –  dibināšanas. 

Latvijas Valsts arhīvs nodrošina par Latvijas vēsturi kopš 1940. gada uzkrāto dokumentu saglabāšanu un izmantošanu. Biezajās mapēs glabājas Latvijas PSR un Latvijas Republikas augstāko valsts pārvaldes institūciju un iestāžu, Rīgas un Jūrmalas pašvaldību dokumenti, trimdas latviešu organizāciju arhīvi. Tur arī glabās dokuments par paša arhīva dibināšanu.

"Mūsu arhīvā ir dokumenti pārsvarā papīra formātā, ir arī fotodokumenti," pastāstīja arhīva direktors Artis Freimanis.

Padomju laikā dokumentu izmantošana bija strikti reglamentēta. Vispirms tos bija ļauts izmantot politiskiem, tad tautsaimnieciskiem un tikai pēc tam zinātniskiem mērķiem. Par arhīva dzīvi, darbiniekiem un arī kopīgi svinētajiem svētkiem liecības saglabātas vairāku desmitus kilogramu smagajā mapē.

"Šī pašu arhīva darbinieku veidota grāmata, zīmējumi, foto, kuros atspoguļota arhīva dzīve no dibināšanas līdz 80. gadu beigām,"

pastāstīja arhīva eksperte Agnija Lesničenoka.

Arhīvā glabājas lielākais trimdas dokumentārais mantojums Latvijā. 90. gadu sākumā arhīva dzīvē strauji atbalsojās valstī sāktie reformu procesi. Nozīmīgākie arhīva darba virzieni bija saistīti ar Latvijas iedzīvotāju reabilitācijas, īpašuma atgūšanas, denacionalizācijas un privatizācijas procesiem. 

"Viss arhīvs strādāja pie izziņu sagatavošanas. Pieprasījumi bija ļoti interesanti, cits prasīja māju, cits dzīvokli, cits rakstīja, ka māja bijusi skaistā vietā. Arhīva darbinieki centās mudināt darbiniekus pašus meklēt papildu informāciju. Cilvēki iedomājas, ka arhīvā ir viss, bet tā nav. Nav tā, ka atnāks, nospiedīs datora pogu un viss būs, šeit visa informācija jāmeklē mapēs," stāstīja arhīva direktors Freimanis.

Pirms diviem gadiem arhīvā glabāšanā nonāca padomju laika Valsts drošības komitejas (VDK)  kartotēka jeb tā sauktie čekas maisi, ar kuru saturu var iepazīties tīmekļa vietnē. Bet pašlaik pandēmijas laikā ievērojami pieaugusi cilvēku interese par savas dzimtas koku.

"Liekas it kā vienkāršs cilvēks, viņš meklē savas saknes, bet izrādās, ka viņa vectēvs ir bijis grāfs.

Nāca padomju vara un to informāciju noslēpa, cik vien dziļi var, lai viņa izcelšanās nav bijusi gluži proletāriska," kādu procesu ilustrēja arhīva direktors.

Arhīvā krājas gadi un cilvēku likteņi. Ne tikai savas paaudzes, bet arī tautas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt