Latvija ir viena no tām Eiropas valstīm, kurā ir augstākie dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tarifi. Jau no nākamā gada tie augs vēl par 7%. Daudziem privātajiem kravu pārvadātājiem tas varētu nozīmēt konkurētspējas samazināšanos un apjomīgu pārvadātu kravu kritumu, tāpēc daļa no tiem lūdza jauno tarifu pamatotību vērtēt Valsts dzelzceļa administrācijai.
Reaģējot uz sūdzību, Valsts dzelzceļa administrācija pieprasījusi informāciju no infrastruktūras turētāja - koncerna “Latvijas dzelzceļš” neatkarīgā meitas uzņēmuma “Lat Rail Net”. Tomēr tarifa aprēķinā teju 15 pozīcijas nebija atšifrētas.
“Šīs pozīcijas bez atšifrējuma nav nedz desmitos, nedz simtos tūkstošu. Tās ir miljonos,” norādīja Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks.
Vai tās pozīcijas var mainīt tarifu, varētu noskaidrot, ka - “ja patiešām izdotos pierādīt, ka tur ir kaut kas tāds, ko likums neļauj iekļaut, kas nav saistīts ar infrastruktūru”, skaidroja Iesalnieks.
Vēl septembra beigās uzraugi papildus tarifā neatšifrētās pozīcijas pieprasījuši sniegt “Latvijas dzelzceļam”. Taču informācija neesot saņemta. Administrācija to pieprasījusi otrreiz, brīdinot, ka pretējā gadījumā sāks administratīvā pārkāpuma procesu, taču arī tad informācija neesot saņemta prasītajā apjomā.
"Latvijas dzelzceļā" gan uzsver – prasītā informācija tika sniegta.
“Visu, kas attiecas uz tarifiem, mēs to apkopojam un iesniedzam “Lat Rail Net”, lai viņi varētu izstrādāt infrastruktūras tarifus. Par ko šobrīd ir runa un kādas un kāpēc ir pretenzijas no Valsts dzelzceļa administrācijas puses, mēs nezinām, jo šobrīd neesam saņēmuši nekādu dokumentu, kas apliecinātu, vai ir uzsākta administratīvā lietvedība vai ne,” sacīja “Latvijas dzelzceļa” preses sekretārs Māris Ozols.
Līdz ar “Latvijas dzelzceļa” juristiem iepazīties ar lietas materiāliem uz Valsts dzelzceļa administrāciju devās arī uzņēmuma pieaicināts tiesu izpildītājs.
“Tiesu izpildītāja klātbūtnē šādi dokumenti netika uzrādīti, tika apgalvots, ka šāds rīkojums ir bijis mutisks, vai nav bijis. Katrā ziņā skaidrība neradās,” sacīja Ozols.
Tikmēr Valsts dzelzceļa administrācijas vadītājs norādīja, ka materiāli parādīsies, kad būs noformēts protokols par pārkāpumu.
“Administratīvā pārkāpuma likumdošana neparedz vismaz šajā stadijā LDz iepazīties ar lietas materiāliem. Tās parādās tikai līdz ar protokola sastādīšanu,” pauda Iesalnieks.
“Mums šajā lietā ir tikai tie paši materiāli, kas LDz – divi pieprasījumi par materiāliem un divi atteikumi. Ja viņi paši pie sevis to nevar dabūt, tad jautājums – kāpēc viņi mums tos prasa?” sacīja Iesalnieks.
Dzelzceļa administrācijā uzsvēra – administratīvā pārkāpuma process pret “Latvijas dzelzceļu” par informācijas nesniegšanu uzraugošai iestādei ir bezprecedenta gadījums. Ja pārkāpums tiks pierādīts, koncernam var nākties maksāt 14 000 eiro lielu soda naudu.
