ĪSUMĀ:
- Prokuratūra sāka lietu par, iespējams, nelikumīgas pārvaldes institūcijas izveidi LDz.
- LTV: lieta saistīta ar nesen likvidēto LDz Prezidentu padomi, kurā bija valdes locekļi.
- Lieta nodota izmeklēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
- Lieta sākta pēc Linkaita iesnieguma, viņš lūdza vērtēt kompensācijas bijušajiem LDz vadītājiem.
- Dubultie amati ļāva LDz vadītājiem Bērziņam un Strakšam saņemt lielas atlaišanas kompensācijas.
- Likums neaizliedz valdes locekļiem uzņēmumā ieņemt vēl kādu amatu.
- Taču 80% atlīdzības jābūt tieši par darbu valdē.
- LTV rīcībā esošā informācija liecina, ka proporcija nav ievērota.
- Par algu proporcijām neatbild LDz valdē joprojām strādājošie Stūrmanis un Šmuksts.
- Ilggadējā LDz kapitāldaļu turētāja Innusa: Darba līgumu nosacījumus SM nezina.
- Innusa: SM neslēdz darba līgumus ar LDz valdi, slēdz tikai pilnvarojuma līgumus.
- Innusa: Padomes lietderība nav vērtēta, tā būtu SM politiska iejaukšanās LDz.
- Ilggadējais SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš neko sliktu Prezidentu padomē nesaskata.
- Prokuratūra: Par iespējamu kaitējumu LDz vērtēs arī SM amatpersonu atbildību.
Vēl līdz pagājušā gada rudenim “Latvijas dzelzceļa” vadītāji sēdēja uz diviem krēsliem – viens amats valdē, otrs amats Prezidentu padomē, kas faktiski dublējusi valdes pienākumus.
Tieši darba līgumi par prezidenta un viceprezidenta amatiem ļāva Edvīnam Bērziņam un Aivaram Strakšam saņemt apjomīgās kompensācijas pēc koncerna pamešanas – kopā vairāk nekā 400 000 eiro, secināms no abu amatpersonu deklarācijām.
Ja papildu amatu Bērziņam un Strakšam nebūtu, pienāktos vien valdes locekļiem paredzētais atsaukšanas pabalsts pārdesmit tūkstošu eiro apmērā.
Likums neaizliedz valdes locekļiem uzņēmumā ieņemt vēl kādu amatu, taču 80% atlīdzības jābūt tieši par darbu valdē. Lielās kompensācijas, kā arī Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka proporcija nav ievērota.
Bērziņš telefonsarunā ar LTV, lūgts atklāt, cik viņš saņēma kā valdes priekšsēdētājs un cik kā prezidents, sacīja, ka atrodas ārpus Latvijas, “tur jāpaskatās precīzi dokumenti, visi ir iesniegti Valsts ieņēmumu dienestam, tur vienkārši jāpaskatās precīzi”.
Kādas bijušas algu proporcijas, neatbild arī dzelzceļa valdē joprojām strādājošie Ainis Stūrmanis un Ēriks Šmuksts. Iemeslu intervijas atteikumam valdes locekļi nesniedza.
Ilggadējā “Latvijas dzelzceļa” kapitāldaļu turētāja, tagad “Rīgas satiksmes” valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa stāstīja, ka dokumentos, par ko atbildīga ministrija, likumā noteiktā atlīdzības proporcija starp amatiem valdē un Prezidentu padomē esot ievērota.
Innusa atzina, ka nosacījumus Bērziņa un Strakšas darba līgumos nezina.
“Darba līgumu jautājums vispār nekad nav ministrijas dienas kārtībā bijis un nevarēja nonākt, jo ministrija nekad nav slēgusi nevienu darba līgumu ne ar vienu valdes locekli. Ar valdes locekli ministrija slēdz tikai pilnvarojuma līgumus,” norādīja Innusa.
Neminot Prezidentu padomes nosaukumu, prokuratūras paziņojumā norādīts, ka “Latvijas dzelzceļam” deviņu gadu laikā nodarītais kaitējums, iespējams, nelikumīgās struktūras dēļ ir gandrīz miljons eiro.
LSM.lv rīcībā esošā informācija liecina, ka prokuratūras minētā iespējami nelikumīgā struktūrvienība LDz varētu būt Prezidentu padome, ko Satversmes tiesa pirms dažiem gadiem atzinusi par nelikumīgu, tomēr šī padome tā arī netika likvidēta.
Tomēr Innusa stāstīja, ka padomes lietderību nav vērtējusi, jo tā būtu ministrijas politiska iejaukšanās “Latvijas dzelzceļā”.
Ilggadējais ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, kurš pats 2013. gadā bijis “Latvijas dzelzceļa” viceprezidents, neko sliktu Prezidentu padomē nesaskata.
“Absolūti nekādu domu par pretlikumību. [..] Arī citu valstu dzelzceļu vadītāji ieņem šādus prezidentu amatus, un faktiski tā ir tāda noteikta pazīme vai īpašība, ar kuru šie uzņēmumi šādi sevi pozicionē. No šāda aspekta nekā slikta tur neredzu,” sacīja Ozoliņš.
Prokuratūra norāda, ka par “Latvijas dzelzceļam”, iespējams, nodarīto kaitējumu tiks izmeklēta arī Satiksmes ministrijas amatpersonu atbildība. Izmeklēšana uzticēta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kas vēl iepazīstas ar prokuratūras atsūtītajiem materiāliem.
Nevienai personai krimināllietā aizdomās turētā statuss šobrīd nav piemērots.
KONTEKSTS:
Bijušais LDz valdes priekšsēdētājs un prezidents Bērziņš pēc amatu atstāšanas kompensācijā varētu būt saņēmis ap 250 000 eiro. Savukārt valdes loceklis un viceprezidents Strakšas saņēmis aptuveni 200 000 eiro. Kompensācijas īpaši lielas padarījis tas, ka abiem vadītājiem LDz bijuši divi amati.
Līdztekus darbam valdē tās locekļi darbojās arī LDz Prezidentu padomē, kas formāli ir valdei pakļauta izpildinstitūcija. Šāda struktūra uzņēmumā izveidota 2010. gadā vēl iepriekšējā vadītāja Uģa Magoņa laikā.
