«Latvijas dzelzceļa» šefs sola klausīt tiesu un nojaukt laivu māju Baltezera krastā

Pēc desmit gadu tiesvedības galējā tiesu instancē Ādažu novada dome uzvarējusi kompānijas «Latvijas dzelzceļš» prezidentu Uģi Magoni. Tiesa viņam liek nojaukt Lielā Baltezera krastā uzbūvēto ēku, kuras oficiālais statuss ir laivu māja. Magonis tiesu sola klausīt, turklāt zemes gabalā jau pašlaik notiek pārbūves darbi. 

Tikmēr pašreizējā Ādažu vadība par panākumiem īpaši nepriecājas, jo ezera krastu apbūve neesot viennozīmīgi vērtējama.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā pieejamajām ziņām kompānijas «Latvijas Dzelzceļš» šefam Uģim Magonim Ādažu novadā pieder trīs zemes gabali. Vienā no tiem – Lielā Baltezera krastā – aiz žoga patlaban notiek pārbūves darbi.

Turpat, teju pašā ezera krastā, pirms nojaukšanas vai aizvākšanas dienas nu var skaitīt arī Magonim piederošā 80 kvadrātmetru plašā laivu māja. Tāpēc Magoņa deklarācijā norādītajam kuterim «Formula» nu būs jāmeklē cita pajumte.

Pēc desmit gadu cīniņa, kura laikā Magonis ticis arī pie sodiem par ezera krasta nožogošanu, Ādažu novada pašvaldība uzvarējusi tiesvedību, kurā Magoņa iespaidīgā laivu ēka atzīta par nelikumīgu.

Magoņa advokāts Aigars Rubīns Augstākās tiesas spriedumu sola pildīt.

“Tiesas lēmums nav labvēlīgs diemžēl, [..] tas būs tehniskais uzdevums, speciālistiem būs jāskatās, kā to visu varēs pārvietot un nolikt kaut kur tālāk,” sacīja advokāts.

Ādažu novada vadītājs Māris Sprindžuks (LRA) stāstīja, ka desmit gadu tiesvedības gaitā sadusmotais «dzelzceļa» vadītājs «izdeklarējies» no Ādažu novada. Tāpēc nu pašvaldības budžetam secen iet prāvie nodokļi no valsts kompānijā nopelnītās Magoņa 100 000 eiro gada algas. Varbūt tādu iemeslu dēļ mēra Sprindžuka teiktais liecina par īpašu labvēlību pret ezeru krastu apbūvētājiem.

“Arī pēc veco laiku likumdošanas tur nedrīkstēja būvēt, un nav tiesiskās iespējas to ēku legalizēt, kā var notikt ar deviņdesmitajos gados bez būvatļaujām celtajām ēkām, kurus likums ļauj legalizēt. Bet ir situācijas, kad to nevar darīt, un šī ir tā situācija, ko arī atzinusi tiesa,” skaidroja Sprindžuks.  

Problēmas sadzīvošanai ar Baltezera krastu apbūvētājiem radot ne tikai valsts normatīvi, bet arī pašvaldību pielaidīgums. Daļa Baltezera ietilpst bagātākajā – Garkalnes – novadā, kura vadība esot vaļīgāka.

Garkalnē būvniecības normatīvi liberālāki, bet Ādažos vietējie regulējumi vēsturiski bija stingrāki. “Bet cilvēkiem, kuri dzīvo pie ezera, ir precedenti, viņi redz – a, tas tur darījis tā,  bet viņš varbūt ir Garkalnes pusē. [..] Skaidrs, ka tur ir problēma,” sacīja Ādažu mērs.

Runājot par ūdenstilpju krastu apbūvētājiem, biedrības «Vides aizsardzības klubs» viceprezidente Elita Kalniņa teic – pēdējā laikā par klajiem pārkāpumiem teju nedzird. Tam ir vismaz trīs iemesli: valsts sakārtojusi likumdošanu, kompetentākas kļuvušas pašvaldības kā uzraudzes, savukārt vairums krastu tīkotāju tos jau apbūvējuši.

“Ja vien viņiem nedod politiskus norādījumus, tad pašvaldību būvvalžu darbinieki cenšas neļaut [krasta apbūvi],” uzskata Kalniņa.

Kalniņa arī piebilda, ka tāpat mazāk pārkāpumu esot piejūras teritorijās, jo lielā daļā bez apbūves palikušas tikai īpaši aizsargājamas teritorijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti