Zemkopības ministrijas Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītāja Sarma Sleže Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” stāstīja, ka regula, kas no septembra atļauto benzopirēna normu samazina no pieciem mikrogramiem uz diviem mikrogramiem uz kilogramu, pieņemta jau 2011.gadā. Šprotes būs izņēmums, un arī citu zivju kūpinājumu ražotāji par šo regulu nesatraucas.
Problēmas radušas kūpinātās gaļas ražotājiem. „Daži nepamanīja, aizrāvušies ar ražošanu, nepadomāja, kas papīros ir rakstīts,” sacīja Sleže, paužot nožēlu, ka „tik vēlu attapāmies”.
Trešdien mājražotāji nākuši klajā ar aicinājumu noteikt tradicionālā ēdiena statusu gaļas kūpinājumiem cerībā pasargāt Latvijas produkciju no Eiropas jaunās benzopirēna līmeņa regulas. Taču Sleža skaidro, ka tā nebūs izeja, jo kūpinātā gaļa nav kāds konkrēts produkts, bet gan produktu klase, un „šo ceļu nevar iet”.
Neatkarīgi no tā, vai tas ir nacionālais produkts, vai nē, tam jābūt nekaitīgam, skaidroja Sleže.
Taču, ja Latvija pieradīs, ka „mēs neēdam tik daudz kūpinājumu, tad ir cerība, ka varam dabūt atkāpi”, pauda Sleže.
Arī Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš norādīja, ka tradicionāla ēdiena statuss nebūs risinājums problēmai, kuru radīs jaunā regula. „Tradicionālums tam produktam nav īstais glābiņš. Mēs izpētīsim un izanalizēsim to, vai mēs varam tomēr Eiropas Komisijai argumentēt benzopirēna normu, kas atbilstu no vienas puses veselīgam gaļas patēriņam, no otras puses metodei ražošanā, ka mēs varam kūpināt līdzīgi kā līdz šim, iegūt līdzīgas garšas šim produktam, ko patērētājs prasa un turpināt ražot,” Latvijas Radio Ziņu dienestam skaidroja Lapiņš.
Lapiņš skaidroja, ka atšķirībā no 2011. gada, kad regula tika pieņemta, gaļas nozare ir gatava iesaistīties procesā, lai dotu kādus datus.
Zemkopības ministrija uzdevusi zinātniskajam institūtam BIOR kopā ar Pārtikas un veterināro dienestu veikt kūpinātas gaļas produkcijas pētījumu un kaitīguma analīzi, kā arī apkopot patērētāju paradumus dažādu kūpinājumu lietošanā ikdienā uzturā. Ar datu palīdzību plānots rosināt diskusiju Eiropas līmenī par iespēju gaļas nozarē Latvijā kūpinājumu tehnoloģiju saglabāt. Laboratoriskos izmeklējumus un analīzi darba grupa veiks divu mēnešu laikā.
Zinātniskā institūta BIOR direktors Aivars Bērziņš stāstīja, ka ražotājiem jau ir liela interese par testiem.
„Šobrīd mums ir trīskāršojies ienākošo paraugu skaits, kur uzņēmēji interesējās par benzopirēna līmeni. Taču te jāatgādina, ka testi prasa laiku, jo tas ir ķīmiskais savienojums un jānosaka tā koncentrācija. Tāpēc arī veidojas sava veida rindas attiecībā uz šo savienojumu testēšanu,” atzina Bērziņš.
Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti aicināja diskusijās, bez gaļas un zivju produktu nozares, iesaistīt arī veselības ministriju, lai skaidrotu arī kūpinājumu reālo ietekmi uz sabiedrības jeb patērētāju veselību.
Stradiņa slimnīcas dietoloģijas dienesta vadītāja Laila Meija Eiropas lēmumu benzopirēna līmeni ierobežot atbalsta un atzīst, ka benzopirēns ir kancerogēna viela, tas nozīmē, ka tas veicina vēža veidošanos organismā. „Benzopirēns veidojas tieši kūpināšanas procesa rezultātā, tāpēc domāju ka šis nav nekas jauns - ka benzopirēna pieļaujamais līmenis tiek mazināts, tas ir pamatots lēmums, kas ir viens no veidiem kā veselības riskus mazināt,” pauda Meija.
Zemkopības ministrija sadarbojas ar kūpinājumu ražotājiem, paredzētas vēl papildu produktu analīzes un ražošanas procesu izpēte, lai apkopojot visus datus, varētu lūgt EK atkāpi.
Biedrības "Zemnieku federācija" vadītāja Agita Hauka Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” atzina, ka mājražotāji regulas prasības tiešām nepiefiksēja, jo mājražošana Latvijā pirms diviem gadiem vēl tikai sāka attīstīties. Tagad mājražotāji sagaida analīzes, lai uzzinātu, vai nepieciešamas izmaiņas ražošanas procesā, bet, ja tās būs nepieciešamas, sola konsultēties ar zivju kūpinātajiem, kas spēj pildīt ES prasības.
Jau ziņots, ka Eiropas Komisija lēmusi no 1.septembra produktos samazināt kaitīgo vielu daudzumu, nosakot zemāku pieļaujamo benzopirēna daudzumu, kas gaļā un zivīs veidojas kūpināšanas procesā. Vairāki ražotāji, apzinoties, ka nespēs izpildīt jaunās normas, jau paziņojuši par savu uzņēmumu slēgšanu. Īpaši satraukti ir mazie zemnieki, kuri ar gaļas kūpināšanu pelna ģimenei iztikšanu.
