Sadaļas Sadaļas

Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Nedzirdīgajiem

Kultūras ziņas

Pasaules panorāma. Raidījums par ārpolitiku

Latvijas bažas ārpolitikā: Straujās pārmaiņas globālajā politikā un Krievija

Lielākais ārpolitikas izaicinājums Latvijai ir pašreizējās straujās pārmaiņas starptautiskajā kārtībā, un pastiprinātas bažas rada Krievijas agresīvā ārpolitika. Latvijas prioritāte – turpināt iestāties par starptautisko tiesību un cilvēktiesību respektēšanu. Ja Latvija pie tā turēsies, tad briesmu brīdī arī pati varēs paļauties uz šo tiesību sniegto aizsardzību. Tāpēc ir jāstiprina Apvienoto Nāciju, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO), Eiropas Padomes un starptautisko tiesu loma.

Mūsdienu starptautiskajā politikā izaicinājumu un risku saraksts ir garš: starptautiskā nestabilitāte, Krievijas agresivitāte, neskaidrā Eiropas Savienības (ES) nākotne, kodoldraudi, hibrīdapdraudējumi un kiberapdraudējumi, klimata pārmaiņas, starptautiskais terorisms un globālās izmaiņas ekonomikā.

Latvijas Ārlietu ministrijai ir savs skatījums, lai šādos apstākļos stiprinātu valsts neatkarību, iedzīvotāju drošību un labklājību.

DROŠĪBA

Drošības jomā Latvija rēķinās, ka Krievija vēl ilgi konfrontēs ar Rietumiem.

Latvijai aizsardzības spējas jānostiprina tā, lai potenciālajam agresoram neļautu nobloķēt NATO sabiedrotajiem piekļuvi  Baltijas valstīm un Polijai, atbalsta sniegšanai uz  sauszemes, gaisā un jūrā.

ATTIECĪBAS AR KRIEVIJU

Attiecībās ar Krieviju Latvija ir par sankciju saglabāšanu tik ilgi, cik ilgi Krievija Ukrainā nepildīs Minskas vienošanos. Bet, no otras puses, Latvijai interesē arī abpusēji izdevīga sadarbība ar Krieviju.

Kur iespējams - veidot dialogu praktiskos jautājumos. Tāds balanss. Tas ir labi - atzīst starptautisko tiesību eksperte Žaneta Ozoliņa. “Ja attiecīgās puses – uzņēmēji vai augstskolas savā starpā vēlas sadarboties – tad, protams, ka tas ir viņu ziņā un viņas to var arī darīt. Tā ir praktiska sadarbība,” norāda Latvijas Universitātes (LU) profesore.

ASV UN BALTIJA

ASV un Baltijas attiecībās – lai ko Amerikā un pasaulē runā par ASV prezidentu Donaldu Trampu –

ASV Latvijai bija, ir un būs svarīgi. 

ASV turpina būt militāri klātesošas Baltijā, kā arī plāno šogad būtiski papildināt finansējumu Eiropas aizsardzībai. Tramps ir devis skaidru politisku signālu Baltijas un Centrāleiropas drošībai. Politiskais dialogs starp Vašingtonu un Rīgu tiek raksturots kā aktīvs.

“Šeit laikam ir jānodala divas jomas. Tā viena joma ir Tramps kā ASV prezidents un tas, kādu mēs viņu redzam medijos – visai tādu odiozu personu, kas dažubrīd nesaprot, kur viņš ir, ko viņš runā un kāpēc viņš runā,” komentē Ozoliņa. “Bet tajā pašā laikā ASV tomēr ir demokrātiska valsts ar stabilām institūcijām, kuras dara savu darbu. Ja mēs paraugāmies uz Latvijas – ASV attiecībām, kurās dominē 85%, tā būs aizsardzība un tā būs drošība. Tad šajā jomā mums tās attiecības ir bijušas stabilas neatkarīgi no tā, vai tas būtu Donalds [Tramps], [Ronalds] Reigans vai kāds cits šajā amatā,” norāda Ozoliņa.

ES NĀKOTNĒ

Ja īstenojas ļaunākais scenārijs un atdalās tā sauktais kodols – Vācija, Francija un citas, kas grib sadarboties ciešāk, tad Latvijai ir jābūt šajā kodolā.

Tātad tas nozīmē, ka Latvija ir par lielāku integrāciju aizsardzībā, iekšējā drošībā, enerģētikā un transportā, Eirozonas stiprināšanā, dzīves līmeņa tuvināšanā. Tas arī nozīmē, ka Latvija nevēlas palikt perifērijā kopā ar Višegradas valstīm – Poliju, Čehiju, Slovākiju un Ungāriju. Tiesa, praksē gan mēdz būt citādi. Nesenajā ANO balsojumā ES “kodola” valstis, kā arī Lietuva un Igaunija nepiekrita ASV lēmumam atzīt Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu. Taču Latvija šajā balsojumā atturējās.

“Kā mēs gribam būs ES “kodolā”, ja mēs ANO balsojumā sevi saistām ar Ungāriju un Poliju, kuras noteikti nebūs “kodolā”. Piemēram, Čehija. (..) Es domāju, ka šis balsojums noteikti nebūtu no tiem, kas būtiski mainītu ASV attieksmi pret NATO un to, ko NATO dara Baltijas valstīs un Polijā,” vērtē Ozoliņa.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) intervijā LTV raidījumam “Pasaules panorāma” norādīja, ka pērn neviens no ļaunākajiem scenārijiem par ES nākotni nepiepildījās. Savukārt tagad viena no lielākajām intrigām ir valdības veidošana Vācijā. Gadījumā, ja Vācijā būs jaunas vēlēšanas, tas apgrūtinās iespēju ES virzīties uz priekšu vairākās jomās, un mūs varētu šķelt jauna krīze.

Turklāt Eiropas Savienībā ir vairākas neatrisinātas problēmas, piemēram, saistībā ar migrāciju un ārējām robežām.

Rinkēvičs pauda satraukumu par šķelšanos ES vērtību jautājumā.

Viņš uzsvēra, ka nevajadzētu atdalīt franču un vācu vērtības no čehu un poļu vērtībām, jo ir kopējas Eiropas vērtības, kas gan var ne visiem patikt.

EKONOMIKA

Ekonomikā Latvijas ārlietu dienests sola palīdzēt eksporta tirgu un investīciju meklējumos.

Vēlamie virzieni - ASV un Kanāda. Arī Ķīna, Japāna, Indija, Dienvidkoreja,  Līča valstis, Āfrika un Dienvidaustrumāzija.

Par sekmīgu atzīta ekonomiskā sadarbība ar Ķīnu. Tāpat ir labi veicies ar studentu piesaisti no Indijas.

Bet par  vissvarīgāko Latvijas ekonomikas izaugsmei atzīts Baltijas un Ziemeļvalstu tirgus, uz kuru Latvijas uzņēmumi eksportē ap 45% savu preču. Ap 40%  ārvalstu tiešo investīciju Latvijā ir no Ziemeļvalstīm vai Lietuvas un Igaunijas. Arī turpmāk ļoti nozīmīga būs sadarbība ar valstīm Baltijas reģionā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt