Latvijas Banka kā spēcīga domnīca un padomdevējs? Vērtē kandidāti uz bankas vadīšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Latvijas Bankai būtu jāpilda ne tikai savas tiešās funkcijas attiecībā uz monetāro politiku, bet ar esošo intelektuālo resursu tai jāspēj būt par spēcīgu analītisko institūciju un padomdevēju politiķiem. Šādas atziņas intervijā LTV raidījumā “Tieša runa” pauda eksperti un trīs kandidāti, kuri pretendē uz Latvijas Bankas prezidenta amatu.

Pašlaik publiski apspriesti trīs kandidāti uz Latvijas Bankas prezidenta amatu: Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks, Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka un Apvienoto Arābu Emirātu Centrālās bankas prezidenta padomnieks Uldis Cērps.

Mārtiņš Kazāks ir paudis, ka bankā atrodas lielākā ekonomikas analīzes jauda Latvijā. “Ņemot vērā, ka Latvijā organizētas, analītiskas jaudas – “think tank” vai izpētes institūti – diezgan vāji attīstīti, un ņemot vērā, ka Latvijas Bankā tas ir izveidots monetārās politikas vajadzībām, būtu tikai un vienīgi pienākums to izmantot arī ārējām ļoti svarīgām Latvijas attīstības izvēļu analīzēm,” sacīja Kazāks.

Viņaprāt, centrālās bankas vadītājam ikgadējās diskusijās par valsts budžetu būtu jānorāda uz kādiem konkrētiem jautājumiem.

Vienlaikus Kazāks uzsvēra, ka šādai analīzei jābūt bez ambīcijām uz “absolūto patiesību”

un nevajadzētu arī domāt, ka Latvijas Banka būs spējīga nosegt visus jautājumus.

“Protams, Latvijas Banka akumulē fantastisku intelektuālo potenciālu. To nevar salīdzināt ne ar vienu zinātnisko institūciju Latvijā un nevar salīdzināt ar privātbanku analītisko dienestu. To arī nevar salīdzināt ne ar vienu ministriju,” sacīja Inna Šteinbuka.

Viņa gan norādīja uz veselības aprūpes jomu kā piemēru – Latvijas Banka ir pētījusi situāciju tajā, taču no šīm rekomendācijām ļoti maz tika īstenotas. “Ar to [pētniecību[ jānodarbojas, ja ir precīzs darbu pasūtītājs.

Nevar vienkārši pētīt pētījuma pēc, bet jābūt pārliecībai, ka valdība to pētījuma rezultātu ir ieinteresēta īstenot,” pauda Šteinbuka.

Tāpat viņu pārsteidz tas, ka Latvijas Bankai nav speciālu pētījumus par to, kādā veidā finanšu sektors Latvijā varētu palielināt savu kreditēšanu.

Tikmēr Uldis Cērps sacīja, ka

jābūt stingriem kritērijiem, pēc kuriem vadoties izmantot savu analītisko resursu, jo tas nav neierobežots.

“Pirmais, lai realizētu Latvijas Bankas vienīgo un galveno pamatfunkciju, tas ir, cenu stabilitātes nodrošināšanu. Otrs, lai realizētu Latvijas Bankas otro pamatfunkciju – finanšu stabilitātes nodrošināšanu. Un trešais – iespēju robežās strādāt pie tiem jautājumiem, kas var būtiskāk ietekmēt biznesa vidi,” sacīja Cērps.

KONTEKSTS:

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča amata pilnvaru termiņš beidzas 21. decembrī. Kandidatūras šim amatam jāizvirza no 22. līdz 29. novembrim. Saskaņā ar likumu Latvijas Bankas prezidentu pēc ne mazāk kā desmit deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti