Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

LB konferencē diskutē par izglītību

Latvijas Banka iesaka valstij pārņemt vidusskolas

Mācību rezultātus maz ietekmē tādi faktori kā bezdarba un atalgojuma līmenis pašvaldībās, skolu atrašanās vietas un to tehniskais aprīkojums, taču ietekmi uz skolēnu rezultātiem atstāj skolu lielums, skolotāju atalgojuma apmērs un pedagogu vecums. To, analizējot datus par izglītības kvalitāti, konstatējuši Latvijas Bankas (LB) eksperti, kas uzsver, ka šie secinājumi runā par labu skolu tīkla optimizācijai. Īpašs akcents būtu liekams tieši uz vidusskolu optimizāciju.

Mazajās skolās izglītība dārgāka

Mērot izglītībai atvēlētās naudas īpatsvaru pret valsts budžeta kopējiem izdevumiem, Latvija izglītībai arvien tērē krietni vairāk nekā citas Eiropas Savienības (ES) valstis, tostarp tās, kurās skolēnu sekmes ir ievērojami augstākas. Analizējot vispārējās izglītības sistēmas izmaksas, skolu izvietojumu, pedagogu atalgojuma līmeni un skolēnu sasniegtos mācību rezultātus,

LB speciālisti nonākuši pie secinājuma, ka Latvijā nepieciešams optimizēt vidusskolu tīklu, ietaupītos līdzekļus novirzot pedagogu algu palielināšanai.

Tomēr to nav iespējams izdarīt, neuzlabojot vidusskolu pārvaldības modeli, trešdien, 27. septembrī, notikušajā tautsaimniecības konferencē pauda LB Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns. „Ir nepieciešams šo vidusskolu pārvaldības modeli uzlabot, piešķirot Izglītības un zinātnes ministrijai plašākas pilnvaras. Tikai tad mēs varēsim runāt par mācību satura kvalitātes uzlabošanu,” sacīja Bitāns.

Pie plaša skolu tīkla uzturēšanai nelabvēlīgiem secinājumiem, analizējot kopsakarības starp skolu tīklu un centralizēto eksāmenu rezultātiem nonācis arī ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs. Viņš lēš, ka

skolēnu izglītošana mazās lauku vidusskolās nodokļu maksātājiem izmaksā kādas divas reizes dārgāk nekā izglītošana vidusskolās, kurās mācās vismaz 150 bērni.

Turlajs noraida bažas, ka mazo vidusskolu slēgšana nozīmētu izglītības nepieejamību. „Oranžajos toņos šajā kartē ir iekrāsotas tās teritorijas, kuru iedzīvotājiem nokļūšanai līdz attīstības centriem vajag vairāk nekā 40 minūtes. Mēs esam aprēķinājuši, ka šajās teritorijās dzīvo tikai 2% Latvijas iedzīvotāju. Un 0,2% dzīvo tajās brūnajās, kur nokļūšanai līdz attīstības centriem ar personisko auto vajag vairāk nekā stundu,” rādīdams karti, saka Turlajs. "Sabiedrībā joprojām valda romantisks priekšstats – cik labi ir mazas skolas, cik humāni, bērnam individuāla pieeja. Bet mēs aizmirstam, ko tas mums izmaksā (..) Jautājums, vai tur laukos bērns ir divreiz vērtīgāks, ka mēs atļaujamies tā maksāt?" retorisk jautā Turlajs.

Pašvaldības: Lēmums par skolas slēgšanu nevar būt viegls

Lēmumi par vidusskolu apvienošanu pašvaldībām nenāk viegli. Tam ir vairāki iemesli, tostarp tradīcijas, balstoties uz sava novada pieredzi, triju vidusskolu vietā izveidojot vienu,

konferences dalībniekiem apliecināja Smiltenes mērs Gints Kukainis.

„Viss ir jābūvē no jauna. Himna, karogs, pedagogu sastāvs. Pats būtiskākais – arī līdz direktoram ir jātiek. Un jātiek veiksmīgi. Un tajā visā procesā ir jānodrošina arī izglītības process,” stāsta Kukainis.

Diskusiju laikā vairākkārt tika pieminēta arī reģionālā reforma. Ogres pirmās vidusskolas direktors Igors Grigorjevs norādīja, ka izglītības nākotni redz lielās stiprās vidusskolās. "Skaidrs, ka pirmajām ģimnāzijām jābūt, ir nepieciešamas vairāk nekā viena pirmā ģimnāzija, bet ģimnāzijas spēks slēpjas darbā ar izcili talantīgiem skolēniem. Visu pārējo var paveikt ļoti labas vidusskolas, kurām jābūt katrā nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrā," sacīja Grigorjevs.

Konferences apmeklētāju vidū esošais Ādažu mērs Māris Sprindžuks ir pārliecināts, ka bez valsts iejaukšanās pašvaldības nekad nebūs gatavas pieņemt nepopulārus lēmumus par skolu tīkla optimizāciju. “Ir jābūt divvirzienu kustībai. No augšas ir jābūt skaidram kartējumam, ģeogrāfijai, nosegumam, kaut vai parādot, kur ir vidusskolas, kur ir tie tieces areāli, kādi ir šie attālumi. Un tad no apakšas jānāk piedāvājumam, kā to dabūt gatavu. Bet mēs pašvaldībās gribam, lai no valdības ir koordinēta rīcība. Lai nav tā, ka šī skolu reforma sākas ar atalgojumu… To vajadzēja lietot kā burkānu skolu tīkla reformai,” norāda Sprindžuks.

LB priekšlikumi, kurus centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs savā ievadrunā atzina par radikāliem, piedāvā pārņemt vidusskolas valsts īpašumā, dodot Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) tiesības noteikt gan minimālo skolēnu skaitu vidusskolās, gan tiesības iecelt un atcelt vidusskolu direktorus.

Darba devēji atsevišķu koledžu diplomus neuztver nopietni

Konferences otrā daļa bija veltīta augstākajai izglītībai un pēc LB ekspertu vērtējuma arī tajā būtiska problēma – tāpat kā vispārējā izglītībā – studentu skaitam neatbilstoši liels mācību iestāžu skaits.

Elektronikas uzņēmuma "HansaMatrix" vadītājs Ilmārs Osmanis atzina – vērtējot nākamos darbiniekus, daudzu studiju programmu, īpaši – privāto koledžu diplomus vērā neņem.

"Mēs kā darba devējs skatāmies ļoti selektīvi uz šiem diplomiem, mēs faktiski viņus ignorējam," sacīja Osmanis.

Diskusijas notika arī par studiju saturu un piedāvāto programmu atbilstību darba tirgus prasībām. "Latvijai vajag daudz vairāk programmētāju nekā šodien, šodien Latvijai izlaiž apmēram 500 programmētājus, Latvijai vajadzētu apmēram 3000 gadā," norādīja "Accenture" Latvijas filiāles vadītājs Maksims Jegorovs.

Šai replikai atbildēja Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš. "Tas ir tas, ko mēs augstskolā darām, ļoti aktīvi – pārnesam uz angļu valodu. Ne jau tāpēc, ka mums liekas, ka angļu valoda ir labāka par latviešu valodu, bet tas ir vienīgais veids mums kā mazai nācijai piesaistīt ārvalstu pasniedzējus un dabūt zināšanas," pauž Krūmiņš.

Rīgas Tehniskās universitātes rektors savukārt atgādināja par zemo finansējumu augstākajai izglītībai un pētniecībai, kā arī, norādot uz uz vidusskolēnu zemo sagatavotības līmeni, rosināja vidējo izglītību Latvijā noteikt par obligātu.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti