No aptuveni 1,8 miljoniem Latvijas iedzīvotāju 68 000 ir baltkrievi, kurus vēl vairāk nekā latviešus un citu tautību iedzīvotājus satrauc gan pēdējā gada, gan pēdējo dienu notikumi, bet vēl jo vairāk to sekas.
“Man tur vecāki, brālis dzīvo. Nepatīkama situācija. Pirmkārt, tāpēc ka mēs jau otro gadu nevaram satikties Covid-19 pandēmijas dēļ. Ar to, kas tagad notika, vispār nav saprotams – braukt uz turieni, nebraukt, ar ko braukt. Pēc vakardienas notikumiem brālis man raksta: tagad nezinu, kad tiksimies. Arī tāpēc, ka nav zināms, vai strādās vēstniecība,” pastāstīja Rīgā dzīvojošs baltkrievs Artūrs Černikovs.
“Man ir lielas bažas, ka es jau otro gadu varu netikt apciemot savus radus, draugus un manas vecmāmiņas kapa vietu, kas man tiešām ir ļoti svarīgi. Man tur ir lauki. Latviešiem lauki ir Latgalē vai Kurzemē, bet man lauki ir tur. Es tur katru gadu braucu, un šobrīd es patiešām nezinu, vai es tur varēšu aizbraukt un vai visas šīs situācijas dēļ tur ir droši braukt,” sacīja baltkrieviete Natālija Valdniece no Rīgas.
Pagājušajā vasarā, kad Baltkrievija vēlēja prezidentu, 66,5% no tiem, kuri balsoja Baltkrievijas vēstniecībā Rīgā, atbalstīja opozīcijas līderi Svjatlanu Cihanousku (Svetlanu Tihanovsku). Savukārt Daugavpilī balsojošo viedoklis bijis citāds.
Arī tagad dažādos Latvijas reģionos uzrunātie baltkrievu biedrību pārstāvji atzina, ka kopienās viedokļi esot atšķirīgi. Vairums biedrību gan no intervijas atteicās, atgādinot, ka viņiem Baltkrievijā dzīvo ģimenes locekļi. Savukārt tie, kuri telefonsarunai piekrita, lielākoties uzskata, ka Latvija, atbalstot baltkrievu opozicionārus, esot pārcentusies.
“Es vispār esmu neizpratnē. Vajadzētu meklēt kādus saskarsmes punktus, kaut vai pavisam mazus, bet saskarsmes punktus un iet viens otram pretī. Bet mēs darām otrādi. Atejam viens no otra aizvien tālāk. Es nezinu, bet, ja es būtu politiķis, es domātu citādāk,” sacīja baltkrieviete Žanna no Liepājas.
“Nevar tā 15 minūtēs pateikt, kurš vainīgs un kurš ne. Tas, kas notiek starp Baltkrievijas cilvēkiem, nav Latvijas darīšana, un tā karogu maiņa vispār ir huligānisms. Politiķis komentē – mēs gribam nomainīt karogu. Nu, piedodiet, tas ir citas valsts karogs. Tas ir izvēlēts referendumā, nevar to tā paši ņemt un nomainīt,” sacīja Baltkrievijas informācijas centra direktors Vladislavs Redkins.
Arī Jelgavas ielās daudzi uzrunātie par šo tēmu runāt atteicās, jo baidās, ka tādējādi paši vai viņu ģimenes locekļi varētu nonākt kādā melnajā sarakstā. Savukārt cittautiešu viedoklis atšķiras. Visi gan vēlētos, lai tomēr attiecības ar Baltkrieviju tiktu regulētas demokrātiskā veidā, jo katra piemērotā sankcija Baltkrieviju aizvien vairāk tuvinot Krievijai.
KONTEKSTS:
23. maijā Baltkrievija piespieda nolaisties Minskā aviokompānijas "Ryanair" reisa lidmašīnu ar 126 pasažieriem, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu. Pasažieru lidmašīnu līdz Minskas lidostai pavadīja Baltkrievijas iznīcinātāji. Rīkojumu par lidmašīnas pārtveršanu personīgi devis Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko.
Operācijas mērķis bija aizturēt vienu no pasažieriem: Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas štāba locekli, vienu no opozīcijas medija "Nexta" dibinātājiem, tā bijušo galveno redaktoru Romānu Protaseviču. Lukašenko režīms viņu apsūdz terorismā, par ko viņam draud pat nāvessods.
Baltkrievijas režīma rīcību nosoda gan Baltkrievijas opozīcija, gan rietumvalstu amatpersonas, kas to raksturo kā valsts atbalstītu gaisa pirātismu, pasažieru lidmašīnas nolaupīšanu un rupju starptautisko civilās aviācijas noteikumu pārkāpumu. Jau dienu pēc notikumiem ES līderi vienojās liegt Baltkrievijas aviokompāniju lidojumus ES gaisa telpā un aicināja lidsabiedrības izvairīties no Baltkrievijas gaisa telpas.
