Latvijas balss Eiropas Parlamentā. Ždanoka: Latvijā pietiekami neizmanto iespēju sūdzēties EP

Tatjana Ždanoka no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas Eiropas Parlamentā  ir ievēlēta no Latvijas Krievu savienības.

Es gribētu sākt šo sarunu ar atgādinājumu par to, ka 2018. gadā nolikāt Eiropas Parlamenta deputātes mandātu un atgriezāties Latvijā, secinot, ka neizdevās tajā “panākt Latvijai svarīgas lietas, jo Eiropas Savienība vienkārši negrib uzņemties vairāk atbildības par to, kas rūp cilvēkiem”. Vai šobrīd esat mainījusi savu viedokli un uzskatāt, ka Eiroparlamentā var panākt kādas izmaiņas?

Eiropas Brīvā apvienība

Eiropas Brīvā apvienība, kas darbojas Zaļās grupas paspārnē, Eiropas Parlamentā ir diezgan interesants veidojums. No vienas puses tā ir daļa no zaļo frakcijas, bet no otras nav. Eiropas Brīvajā apvienībā ir vien astoņi deputāti, no kuriem viens atrodas cietumā (bijušais Katalonijas vicepremjers Uriols Džunkeress).
Vairāk par Eiropas Brīvo apvienību lasiet šeit.

Tā pirmā frāze nav tik precīzi atspoguļota. Šo to var panākt, un es to arī panācu, izmainot vīzu reglamentu tādā veidā, ka mūsu nepilsoņi ir iekļauti līdzās ar pilsoņiem to cilvēku sarakstā, kuriem ir tiesības šķērsot bez pārbaudes iekšējās Eiropas Savienības un plašākas Šengenas zonas robežas. Bet tā otrā daļa bija pārsvarā vērsta uz sociālajām lietām.

Pilna intervija ar Tatjanu ŽdanokuElla Semjonova

    Diemžēl Eiropas Savienība, kura izveidojās kā brīva preču, finanšu un cilvēku pārvietošanās zona, atstāja novārtā problēmas saistībā ar to, kā tie cilvēki dzīvos un kā viņi būs nodrošināti.

    To visu atstāja pārsvarā valstu ziņā. Mēs mēģinājām, un es pēdējā mandāta laikā no 2014. līdz 2018. gadam aizgāju uz Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju un pat sagatavoju divus ļoti svarīgus ziņojumus. Otru nodevu stafetē savam kolēģim Miroslavam Mitrofanovam, kurš to arī pabeidza, un aprīlī pēdējā Eiropas Parlamenta sēdē bija pieņemtas rekomendācijas sociālajā politikā. Bet diemžēl tās bija tikai rekomendācijas.

    Tā sanāca, un vēlēšanu rezultāti izveidoja tādu situāciju, ka tagad ir ļoti lielas cerības, ka Eiropas Savienība tiešām pievērsīs vairāk uzmanības sociālajām lietām.

    Jo komisiju un priekšsēdētaju nevarēja ievēlēt tikai ar divu lielāko grupu balsīm - ar Tautas partijas un sociāldemokrātu balsīm. Bija teikšana arī liberāļiem un mums, zaļajiem. Kopā ar kreisajiem mēs esam pēc lieluma ceturtā frakcija. Mūsu prasība bija viena - vairāk pozīcijas sociālajā jomā. Viena no tām ir minimālās algas vai minimālā ienākuma noteikšana pēc vienotas sistēmas visā Eiropas Savienībā. Urzula fon der Leiena to ietvēra savā programmā. Uz tā pamata mēs arī balsojām.

    Un arī Valdis Dombrovskis, kad viņš runāja mūsu komitejas priekšā, jo sociālie jautājumi arī ir viņa portfelī, apstiprināja, ka viņi tagad ar to nodarbosies. Kaut gan „Vienotības” partijas programmā tādas lietas nebija. Kā labēja partija viņi to negribēja nemaz. Redziet, mūsu nostāja uzvarēja, es ceru, ka tas ietekmēs jauno valstu un nabadzīgo valstu situāciju.

    Kādā veidā tas var notikt?

    Redziet, mums Latvijā vidējā alga 2018. gadā bija nedaudz pāri tūkstotim eiro. 2019. gada otrajā ceturksnī vidējā alga Latvijā bija 1180 eiro. Bet Eiropas Savienības rekomendācijas - mēs ceram, ka tagad tā būs direktīva, - bija tādas, ka minimālajai algai ir jābūt 60% no vidējās algas. Tātad 600 eiro. Jūs zināt, ka mums tā nav tāda summa. [Minimālā alga ir] 430, un starpība starp lielajām un mazajām algām ir ļoti liela - viens no sliktākiem rādītājiem Eiropā kopumā un Eiropas Savienībā vissliktākais.

    Un tas ir tas, ko Jūs vēlaties panākt, jo esat arī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā?

    Jā, tieši rekomendācijas par 60% ir mūsu ziņojumos. Arī manā ziņojumā. Otrais ziņojums bija par dekrēta [pirmsdzemdību] atvaļinājumiem un ģimenes atvaļinājumiem. Bet par to es jau stāstīju agrāk.

    Par to minimālo algu - tiešām es uzskatu, tas būs revolucionārais solis visai Eiropas Savienības konstrukcijai, jo līdz šim nebija tādas stingras prasības, un Latvijā tas prasīs vispār pārskatīt visu to sistēmu, kā tiek noteiktas sabiedriskajā sektorā algas, tai skaitā ierēdņu algas. Redziet, no kurienes tik liela ir tā vidējā alga. 33% no strādājošajiem saņem virs tās vidējās algas. Divas trešdaļas – zem. Tik liela vidējā alga, ja mēs to salīdzinām ar minimālo algu - 430 un pāri 1000 - veidojas tikai tāpēc, ka mums ir ļoti liela starpība starp labi algotiem un maz atalgotiem.

    Par to Jūs jau esat stāstījusi arī iepriekšējās intervijās. Bet kas Jums liek domāt, ka šobrīd Eiropas Savienība varētu tuvināties tam, lai šo lēmumu pieņemtu?

    Tas ir iekļauts jaunās [Eiropas ] Komisijas solījumos. Novembrī mēs sesijā balsosim par jauno EK. Viss novilcinājās, jo trīs komisāru kandidāti bija noraidīti. Novembrī būs trīs jaunu kandidātu noklausīšanās. Ja viss ies pozitīvā gultnē, tad novembra beigās [Eiropas] Parlaments apstiprinās šo komisiju pilnā sastāvā.

    Un tad piecu gadu laikā šis lēmums varētu tikt pieņemts?

    Jā, tad tā būs direktīva. Tad tas ir solījums.

     Latvijai tas būs liels izaicinājums.

    Mums būs direktīvas jāpilda. Bet direktīva ir tāds instruments, kurš novilcināti iedarbinās, jo tur nav tiešas darbības, vajag pieņemt attiecīgus likumus valsts līmenī.

    Esat Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas locekle, un tāpēc gribēju Jums pajautāt, ko Jūs domājat par klimata pārmaiņām. Vai atbalstāt to, ka Eiropai vajag ieguldīt lielākus līdzekļus šīs problēmas risināšanai?

    Protams, šeit ir divas problēmas. Paskatīsimies uz aicinājumiem, kas skan no jauniešiem, tai skaitā no pazīstamas Zviedrijas meitenes. Viņa runā ne tikai par klimatu, bet arī par to, ka bagātajiem ir jādalās ar ienākumiem. Par to es jau runāju, nevar būt tik lielas atšķirības. Kaut gan Zviedrijā starpība starp labāk un mazāk atalgotajiem [darbiniekiem] ir trīs reizes, mums - ap 20.

    Klimats ir šīs problēmas otra puse. Ja valsts ir nabadzīga, tad cilvēki sevišķi nerūpējas par dabu.

    Tas ir redzams, cik daudz uzmanības klimatam, enerģētikai, piesārņojumam pievērš, teiksim, Vācijā - tā pat atteicās no atomenerģētikas attīstības, un cik, teiksim, Latvijā. Latvijā mums tikai brīvprātīgie kaut kur pavasarī sāk drusciņ tīrīt mūsu mežus un citas teritorijas.

    Bet vajadzētu darīt ko vairāk?

    Mums, protams, ir ļoti daudz kas darāms. Mēs zinām, ka ir ļoti daudz pārkāpumu tajā jomā un skandālu arī. Interesanti, ka Latvija ir pirmajā vietā atjaunojamo energoresursu jomā, bet tas ir pateicoties hidroelektrostacijām (HES), jo tās neizmanto neatjaunojamos resursus. Mēs zinām Ķeguma, Pļaviņu, Rīgas HES. Tāpēc šeit rādītājs formāli ir labs, bet citi rādītāji ir slikti.

    Runājot par komiteju, kurā esat priekšsēdētāja vietniece, tātad Lūgumrakstu komiteju, tajā esat darbojusies arī iepriekš. Vai nebija domas vispār mainīt komiteju?

    Nē, nekādā ziņā. Es esmu atnākusi uz Eiropas Parlamentu ar lielu pieredzi, strādājot ar cilvēku lūgumiem, iesniegumiem. Latvijas Cilvēktiesību komitejā mēs sniedzam bezmaksas juridiskus pakalpojumus.

    Es uzskatu, tāpat kā zinātnē, kur es ne tikai ar matemātiku nodarbojos, bet arī mācu studentus, tāpat arī politikā nedrīkst nodarboties tikai ar likumiem. Ir jādarbojas arī ar cilvēkiem, jāskatās, kas viņiem rūp.

    Tajos pašos ekoloģijas jautājumos briest jau trīs lūgumraksti no Latvijas. Pie mums vēršas cilvēki sakarā ar piesārņojumu no jaunā Krievu salas termināļa. Arī Liepājā ir problēmas ar piesārņojumu, kas rodas no ostas darbības. Trešais būs tradicionāli par izglītības reformu mazākumtautību skolās.

    No kā tas ir?

    Vecāki raksta, jo ar 1. septembri sākas tā reforma, cilvēki tagad zina no savas pieredzes, ko tas nozīmē, ja bērns mācās ne dzimtajā valodā.

    Bet tie ir tikai trīs lūgumraksti. Es tieši gribēju pajautāt, cik aktīvi Latvijas iedzīvotāji izmanto šīs tiesības, jo, piemēram, Jūsu jaunais kolēģis Andris Ameriks minēja, ka daudzi nav informēti par šo iespēju.

    Es visus šos 15 gadus, kopš biju ievēlēta pirmo reizi, mēģināju popularizēt to Lūgumrakstu komiteju. Bet ir citi apstākļi. Teiksim, par to pašu Krievu salu. Mēs varējām novērst piesārņojumu, ja projekta stadijā būtu lūgumraksts un cilvēki būtu gatavi sūdzēties. Bet kāds viņus atrunāja. Bija pierādīts, ka būs problēmas ar kaijām, ar piesārņojumu. Nebija izpildītas prasības ietekmes uz vidi novērtēšanā. Mēs varējām ietekmēt šo projektu, ja būtu sabiedrība aktīvāka. Tagad mēs jau pēc sekām rīkojamies.

    Tagad kaut ko vēl var panākt?

    Var panākt, ka [tiek izpildītas] vismaz tās saistības, kas bija pieņemtas. Celtniecības gaitā nebija izpildītas prasības, lai būtu aizsargjoslas, mūri, lai būtu augsts tīkls, kas varētu neļaut putekļiem izplatīties aiz termināļa teritorijas dzīvojamos rajonos.

    Par šo sūdzējās iedzīvotāji vai vides aktīvisti?

    Savulaik vides aktīvisti sūdzējās, bet viņus kāds apturēja. Es uzzināju, ka viņi saņēma kaut kādu naudu kaut kādam projektam. Tādā veidā var uzpirkt, protams, sabiedriskus aktīvistus un nevalstiskās organizācijas.

    Tagad jau [starp] iedzīvotājiem, kuri atrod uz saviem logiem, uz savām laivām un visur apkārt tos melnos putekļus, ir jaunas aktīvistu grupas, kas raksta.

    Mēs rekomendējām sākumā griezties Latvijā attiecīgajā ministrijā un tikai tad Eiropas Parlamentā. Iesnieguma Lūgumrakstu komitejā vēl nav, jo mēs gaidām atbildi no Latvijas ministrijas.

    Un tad jūs varēsiet to pieņemt vai arī noraidīt?

    Lūgumrakstu komiteja, protams, nav tiesa. Mēs nepieņemam lēmumus, kas ir saistoši, mēs rekomendējam. Mēģinām ietekmēt. Procedūra ir tāda, ka mēs novērtējam to lūgumrakstu. Nosūtām izpildvarai. Eiropas Savienības gadījumā tā ir Eiropas Komisija. Eiropas Komisija pārsvarā sāk kontaktēties ar atbildīgajām iestādēm. Latvijas gadījumā tā var būt Vides aizsrdzības un reģionālās attīstības ministrija vai attiecīgais operators, kas būvē un strādā šajā terminālī. Tādā veidā jau notiek ietekme.

    Pārsvarā pārkāpumi tiek novērsti un kaut kas tiek darīts, lai nebūtu vairs iemesla tālāk sūdzēties par šo vai citu pārkāpumu.

    Visaktīvākie ir spāņi. No viņiem nāk visvairāk sūdzību.

    Es jau trīsreiz biju izbraukumos tā sauktajās misijās dažādos Spānijas reģionos saistībā ar upju piesārņojumu, ūdens trūkumu upēs. Pozitīvas izmaiņas tomēr ir redzamas.

    No Baltijas valstīm mēs atpaliekam. Mēs esam vienā no pēdējām vietām pēc iedzīvotāju un sūdzību skaita proporcijas.

    Jums bieži pārmet to, ka ārpolitikas jautājumos Jūs esat faktiski kā Krievijas balss. Vai Jūs apmierina šāds priekšstats par Jums? Piemēram, Jūs vienīgā neatbalstījāt rezolūciju ar nosodījumu Molotova-Ribentropa paktam.

    Tā rezolūcija bija daudz plašāka. Tā rezolūcija lika vienādības zīmi starp nacismu un komunismu kā ideoloģijām. Tas nav pieļaujams. Nacisms šķiro cilvēkus pēc tautības, izcelsmes utt. [..] Komunisms ir ideālistu ideoloģija, tuva reliģijai. [...]

    Tas mans jautājums ir globālāks.

    Protams, jo galvenais, par ko mēs, krievi, šeit Latvijā iestājamies, ir par labām attiecībām, par tiltiem starp Rietumiem un Austrumiem, nevis par kaut kādu mākslīgu robežu, ko mēģina daži izgatavot.

    Bet, piemēram, iepriekš Jūs esat devusies uz Krimu, kad tajā notika referendums. Uz Sīriju. Kas ir pretēji Eiropas Savienības kopējai nostājai.

    Uz Skotiju. Redziet, ko nozīmē kopējā Eiropas Savienības nostāja?

    Kopējā ārpolitikas nostāja tomēr ir.

    Kopējas ārpolitikas nostājas nav.

    Ir mēģinājums kaut kādā veidā atspoguļot ASV ārpolitikas nostāju, bet pēc [Donalda] Trampa ievēlēšanas vispār tajā, kā saka, saimnieka zemē sadalījās nostājas, tāpēc kalpiņš nezina, kuru ceļu iet, kuru zābaku skūpstīt.

    Tā kā nevajag runāt par vienotu nostāju.

    Ja [Francijas prezidents Emanuels] Makrons grib vienotu Eiropu, bet, teiksim, poļi grib mākslīgi dalīt Eiropu, tad kur ir tā kopējā nostāja? Nav tādas.

    Jūs darbojaties delegācijās sadarbībai ar Moldovu un Centrālāzijas valstīm. Ko vēlaties panākt šajā starpvalstu sadarbības lauciņā?

    Daži deputāti izvēlas delegācijas ar kaut kādām eksotiskajām valstīm, lai vairāk varbūt pabraukātu kā tūristi. Es visos savos termiņus, arī ceturtajā, izvēlējos tās valstis, kuras es pazīstu. Tās visas ir bijušās PSRS republikas. Moldova man ir labi pazīstama. Es jau biju otrajā sasaukumā Moldovas delegācijas priekšsēdētājas vietniece. Man ir ļoti interesanti vērtēt, kas notiek šajā valstī, kā risinās arī konflikti. Tas ir ļoti pozitīvs piemērs, kā var savienot abus redzējumus uz Rietumiem un uz Austrumiem. […]

    Iepriekšējā parlamenta sasaukumā esat kļuvuši par politiskajiem domubiedriem ar Andreju Mamikinu. Kādas ir jūsu attiecības tagad? Vai viņš ir Latvijas Krievu savienības biedrs, un kā varat komentēt medijos izskanējušās ziņas, ka solījāt kaut kad atkāpties un ļaut viņam pastrādāt Eiropas Parlamentā?

    Mēs tiešām politiskajā ziņā vairākas reizes bijām balsojuši vienisprātis. Arī kopā rīkojām dažādus pasākumus, un tāpēc jau 2018. gadā mēs piedāvājam Andrejam Mamikinam būt pirmajam numuram mūsu sarakstā Saeimā. Viņš balotējas Saeimā kā pirmais numurs Rīgas apgabalā. Man neļāva to darīt, kaut gan es tāpēc arī savu mandātu noliku un Eiropas Parlamentā nodevu to Miroslavam Mitrofanovam, mūsu partijas līdzpriekšsēdētājam.

    Bet Andrejs Mamikins nekad nebija iestājies Latvijas Krievu savienībā. Mūsu statūti pieļauj to, ka mēs piesaistām saviem sarakstiem tos cilvēkus, kuri nav partijas biedri.

    Diemžēl 2018. gadā mēs [LKS] neesam sasnieguši tos piecus procentus, neesam tagad pārstāvēti Saeimā. Lūk, dabiski, divi esošie deputāti un es kā iepriekšējā deputāte, mēs visi trīs noformējam galvu Eiropas Parlamenta sarakstam. Un tas ir viss.

    Bet šobrīd kādas jums ir attiecības? Jūs vēl aizvien esat ciešā saskarsmē?

    Es domāju, ka Andrejs Mamikins tagad drusciņ atpūšas pēc šīs kampaņas. Man ir jāstrādā, es esmu ievēlēta. Miroslavs Mitrofanovs aktīvi strādā šeit, Rīgā. Politikā tā mēdz būt, ka cilvēki nevar ar vienādu enerģiju vienmēr strādāt. Dzīvosim - redzēsim.

    Es ļoti ceru, ka Mamikins būs mūsu sarakstos nākamajās vēlēšanās. Pirmās vēlēšanas, kas briest, es domāju, tās nebūs pirmstermiņa Saeimas vēlēšanas, kaut gan arī tādas tenkas ir, bet būs pašvaldības vēlēšanās.

    Arī startēsiet?

    Protams, startēsim.

    Un kurš būs pirmais numurs?

    To partija lems. Mēs startēsim ne tikai Rīgā, bet Daugavpilī un citās pilsētās.

    Bet kā Jūs komentētu to, ko viņš ir teicis, proti, par Eiropas Parlamenta deputāta termiņa sadalīšanu un iedošanu viņam?

    Plāni mainās, cilvēki var pieņemt vienu vai otru lēmumu. Es labprāt būtu strādājusi Latvijas parlamentā, jo es arī teicu, ka dažus jautājumus, it sevišķi sociālos jautājumus, neizdevās atrisināt Eiropas Savienības līmenī, bet man to neļāva. Tā kā cilvēks plāno, bet …

    Es gribētu sadzirdēt atbildi uz savu jautājumu, vai bija noruna starp Jums un Andreju Mamikinu vai ne?

    Es vēlreiz saku, cilvēki pieņem lēmumus, un tie lēmumi var būt dažādi.

    Tātad nevēlaties sīkāk komentēt.

    Nē.

    Gribēju pavaicāt par Jūsu plašo palīgu korpusu. Jums tādu ir pat vairāk  nekā iepriekš – kopumā 12. Desmit no viņiem ir Latvijā. Vai varat atklāt – kāpēc Jums nepieciešams tik daudz palīgu Rīgā, un cik tad viņi var nopelnīt?

    Jā, mums partijā un sabiedriskajās organizācijās, ar kurām mēs cieši strādājam, arī Krievu skolu aizstāvības štābā, atnāca ļoti daudz jaunu cilvēku. Nepieredzējušu politikā, bet ļoti aktīvu, motivētu. Arī māmiņas, kuru bērniem tagad ir problēmas, jo ir liegtas tiesības mācīties dzimtajā valodā.

    Lai šie visi cilvēki varētu arī tālāk kopā strādāt un īstenot mūsu mērķus, es nolēmu, ka ar  mazāku atalgojumu, bet mēs visu šo komandu mēģināsim piesaistīt Eiropas Parlamenta deputāta darbībai.

    Lai viņi mācītos, gūtu pieredzi un arī man būtu plašāks atbalsts. Tāpēc klāt pieciem vietējiem palīgiem paņēmām klāt vēl tikpat daudz jauniešu.

    Jūs nevarat gan atļauties samaksāt viņiem lielu algu..

    Lielu - nē, bet drusciņ vairāk par minimālo algu, jā.

    Laikam viņi arī nestrādā pilnu darbadienu.

    Nē, tikai daļēji.

    Pārsvarā tie ir Jūsu partijas biedri?

    Nē, divi cilvēki ir divas māmiņas, kuras ļoti aktīvi strādā Mazākumtautību skolu bērnu vecāku asociācijā.

    Viņas abas man ir palīdzes un strādā tagad pie jautājumiem, kas saistās ar izglītības reformu. Ļoti aktīvi gatavo tagad iesniegumus Satversmes tiesā par bērnudārziem, par sākumskolu situāciju, par vidusskolu situāciju.

    Mums briest vēl ļoti daudzas izskatīšanas, jo ir pieņemtas Satversmes tiesā šīs sūdzības. Arī uz Eiropas Parlamentu, kā es jau teicu, uz Lūgumrakstu komiteju ļoti daudz cilvēku bija vērsušies. Mēs viņiem skaidrojām, kā to var darīt. Iepriekšējā sasaukumā bija skatīts, bija apvienoti visi lūgumraksti par Latvijas Izglītības likumu un nodoti Izglītības un kultūras komitejā. Es ceru, ka Latvijas Radio arī neizgriezīs to daļu no manis intervijas, lai darītu zināmu, ka ir tāda rekomendācija Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejā - Latvijai pārskatīt šīs izmaiņas, lai rastu iespējas mazākumtautībām mācīties dzimtajā valodā.

    Agrāk bija ziņas par to, ka Jūs bijāt Valsts drošības dienesta redzeslokā.

    Jā, ir ierosināta lieta.

    Viena?

    Divas. Otra, kā es no preses uzzināju, pēc Ineses Vaideres iesnieguma, ka es, lūk, starpnacionālo naidu kurinu, salīdzinot situāciju attiecībā uz krieviem ar situāciju attiecībā uz ebrejiem pirms Otrā pasaules kara.

    Kādā izskatīšanas stadijā šobrīd atrodas šīs lietas?

    Nezinu, neviens nemēģināja pēdējā gada laikā ar mani kontaktēties no šīs iestādes.

    Bet neviens man arī nav paziņojis, ka izmeklēšana ir izbeigta.  

    Ir vairākas māmiņas, pret kuram arī ir ierosinātas lietas, bija pat mēģinājums vienu aizturēt. Bet aizturēja galu galā Vladimiru Lindermanu, pēc tam viņš bija atbrīvots. Arī par uzstāšanos vecāku konferencē. Pagaidām nav skaidrs, kādā stadijā ir šis process. […]

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti