“De facto” apkopoja meteorologu sniegtās ziņas, ceļa virsmu temperatūras izmaiņas un LAU darba grafikus. Izpētītais liecina, ka 13. janvāra avārijā pie Medemciema, kur ap astoņiem no rīta saskrējās septiņas automašīnas, jau pulksten divos naktī pārstāja līt. Lai arī gaisa temperatūra joprojām bija virs nulles, ceļa virsmas temperatūra šajā ceļa posmā sāka pazemināties. Brīdī, kad cilvēki sāka doties uz darbu, šoseju klāja ledus.
Turklāt “De facto” izpētītais liecina, ka arī citviet noticis līdzīgi. Piemēram, pie Ķeguma, kur ugunsdzēsēju spēkrats uzgāzās vieglajai automašīnai, nospiežot tajā esošos cilvēkus, pēdējo reizi ceļu tīrīja iepriekšējās dienas vakarā – ap septiņiem. Nākamā reize – avārijas laikā. Savukārt satiksmes negadījumos, kuri notikuši vakarā, piemēram, uz ceļiem Tīnūži – Koknese, Cēsis – Vecpiebalga – Madona, Rīga – Daugavpils, mitrā sāls pēdējo reizi kaisīta agri no rīta.
“De facto” izpētītais liek secināt, ka LAU spēj ātri reaģēt brīžos, kad avārijas jau notikušas. Taču daudz lēnāk tas notiek tad, kad pašiem jānosaka, kurā brīdī brauktuves kļuvušas satiksmei bīstamas.
,,Auto avārija - tā ir pirmā pazīme, ka ceļš ir apledojis,” tā LAU valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs komentē “De facto” izpētīto. Viņš papildina, ka ,,sabiedrībai būtu jāsastingst, jāapstājas, jāgaida, kad lietus beigsies. Pēc šīm dabas parādībām varētu sākties mūsu darbs uz ceļiem.”
Ceļu uzturēšanai ziemā kopumā atvēlēti 30 miljoni eiro. Pēc notikušajām traģēdijām pieņēma politisku lēmumu – atsākt preventīvu kaisīšanu uz valsts galvenajām automaģistrālēm. Katra šāda reize izmaksā papildu 52 tūkstošus eiro. Taču nebūt nav tā, ka ceļus nevarētu uzturēt, padarot efektīvāku vienkārši līdzšinējo darbu.
Šobrīd no pulksten sešiem rītā līdz desmitiem vakarā uz augstākās kategorijas ceļiem brauktuves jāattīra no sniega trīs stundās kopš brīža, kad beidzis snigt. Tāpat tās jānokaisa ar pretslīdes materiālu trīs stundas pēc tam, kad konstatēta apledojuma izveidošanās. Kārtību plānots mainīt. Jau sešos no rīta brauktuvēm jābūt sakārtotām. ,,Finansiāli tas sadārdzina veicamo darbu apjomu, bet arī šobrīd naktī darbi tiek veikti. Tā kā šeit šobrīd jautājums ir par efektīvu darbu plānošanu,” uzskata Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.
“De facto” rīcībā ir arī kāda uzņēmuma publikācija žurnālā ,,The European Times”. Izdevumu gan precīzāk varētu dēvēt par bezmaksas bukletu. Tas pieejams tikai dažās no Eiropas Savienības institūcijām. Šajā publikācijā Kononovs uzslavē uzņēmuma darbu: ,,Mums ir zināmi šīs zemes izaicinājumi un klimatiskie apstākļi. Mēs zinām, kā nodrošināt labāko pakalpojumu, kā visefektīvāk uzturēt Latvijas ceļus. Tā ir mūsu lielākā priekšrocība salīdzinājumā ar ārvalstu uzņēmumiem.”
Šāda publikācija pirms diviem gadiem LAU izmaksāja piecus tūkstošus eiro. Tajā pašā laikā sniegt pakalpojumus tas drīkst tikai Latvijā. Līdz ar to šo reklāmu ārvalstīs var uzskatīt par bezjēdzīgu, bet naudu – par izšķiestu.
Ozoliņš norāda, ka ,,izdevumi viennozīmīgi drīkst būt izlietoti tikai un vienīgi saistībā ar pamatfunkciju veikšanu, kas ir definētas gan normatīvajos aktos, gan deleģēšanas līgumā. Līdz ar to liekas aktivitātes nav pieļaujamas.” Iepriekš uzņēmums bija pieķerts iepērkam, piemēram, šķembas par augstāko cenu. Tāpat Kononovu saista ar uzņēmēju Andri Kozuli, kurš savukārt ir Saeimas deputāta Dzintara Zaķa (“Vienotība”) paziņa. Šādās situācijās, protams, neviens nav gatavs apstiprināt to, ka īpatnējie līgumi varētu būt veids, kā “pabarot politiķus”, taču nauda tiek šķiesta. Kononovs skaidro, ka ,,tobrīd nauda piederēja uzņēmumam vairāk vai mazāk. Uzņēmums bija brīvs komersants, šis tēriņš bija akceptēts.” Savukārt uz “De facto” jautājumu, vai joprojām var parakstīties zem publikācijā paustā, ka ,,ceļu uzturēšana Latvijā ir nodrošināta pasaules līmenī”, atbild: ,,Protams!”
