QS ir viena no vadošajām augstskolu vērtēšanas organizācijām pasaulē. Tā veido pasaules augstskolu reitingu, kurā no Latvijas atrodas tikai Latvijas Universitāte, ieņemot 701.-800. vietu. Paralēli augstskolu reitingam, QS arī piedāvā par samaksu augstskolas vērtēt padziļināti, rezultātu izsakot zvaigznēs. Pirmo reizi šo vērtēšanu ir izgājusi Rīgas Tehniskā universitāte, kopvērtējumā iegūstot trīs zvaigznes no piecām.
''Ir dažādi kritēriji uzstādīti, ir astoņas kritēriju grupas. Un Rīgas Tehniskā universitāte šajā reitingā ir ieguvusi no astoņām kategorijām sešās maksimālo iespējamo novērtējumu. Mums bija vairākas tikšanās ar šiem pārstāvjiem, un mēs viņiem sniedzām daudz dažādus datus, arī audio/video formā, kā arī dažādas atskaites un analītiskus datus,'' vairāk par vērtēšanu stāsta RTU Starptautiskā departamenta pārstāvis Juris Iljins.
QS Stars vērtējumu pērk arī Latvijas Universitāte, kura pērn ieguva četras zvaigznes. RTU augstāk ir novērtēta nodarbinātības un iekļautības kategorijās, taču kopējo vērtējumu uz leju pavilka tikai divas piešķirtās zvaigznes pētniecībā, kur Latvijas Universitātei iedotas trīs zvaigznes. RTU rektors Leonīds Ribickis atzīst, ka šādi starptautiski vērtējumi ir vajadzīgi, lai piesaistītu ārzemju studentus, taču labāku atzīmi traucē sasniegt mazais publikāciju skaits:
''Ja Latvija ir zeme, kurā zinātniskajai pētniecībai ir vismazākais finansējuma apjoms Eiropā, tad nekad mums publikāciju skaits nebūs lielāks nekā universitātēm Igaunijā, nerunājot par Zviedriju, Dāniju, Somiju vai Vāciju, kur tas ir desmit reizes lielāks nekā Latvijā. Katra publikācija izmaksā kaut ko, un, ja tās naudas nav, tad viņu vienkārši nevar uztaisīt.''
Ribickis gan kopumā ar vērtējumu ir apmierināts. Līdz četrām zvaigznēm kopvērtējumā pietrūkusi tikai viena pozitīva eksperta atsauksme. Lai iegūtu labāku rezultātu, RTU algoja arī konsultantus.
''Mēs esam nopirkuši arī vismaz divus tādus atbalsta rīkus no šīm kompānijām, jo tie jau ir biznesa projekti, starptautiskie reitingi. Un šie reitingu profesionāļi mums māca, kas mums pareizāk jādara, lai mēs dabūtu lielākus procentus katrā no vērtēšanas kritērijiem,'' klāsta Ribickis.
Summas gan universitāte neatklāj, jo to neļauj līgumi ar konsultantiem. Universitāšu reitingus vairākus gadus ir pētījis Andrejs Rauhvargers, kurš šobrīd vada Augstākās izglītības kvalitātes aģentūru. Viņš QS Stars sistēmu vērtē pretrunīgi. No vienas puses, vērtējumi ļauj augstskolām iegūt atpazīstamību, taču, no otras puses, tas ir bizness uz godprātības robežas:
''Patiesībā Latvijas Universitātei savā laikā es pats ieteicu, ka to varētu darīt, bet nu - lai Dievs dod, ka tas tā nav, - bet, protams, ka tas ir bizness no to reitingotāju puses. Un, protams, ja viņi tevi novērtēs tā, ka tev nav nevienas zvaigznes, un tu esi samaksājis milzīgu naudu, tu droši vien nākamgad nenāksi. Liekas drusku tāds interešu konflikts, taču nevis no augstskolām, bet no tiem, kas to piedāvā.''
Runājot par starptautiskajiem augstskolu reitingiem, Rauhvargers pauž, ka tie praktiski balstās tikai uz publikāciju skaitu noteiktos žurnālos, ar kuriem reitingu kompānijas pašas ir saistītas. Rauhvargers uzver, ka tāpēc reitingi ir jāvērtē piesardzīgi. Tomēr viņš atzīst, ka iekļūšana tajos ir prestiža lieta. Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes QS zvaigžņu vērtējumi nebūt negarantē augstākas vietas arī QS universitāšu reitingā. Tāpēc no zvaigžņu vērtējuma ir atteikusies Rīgas Stradiņa universitāte.
