Latvijā lielākā augstskola Latvijas Universitāte (LU) jau no kara pirmās dienas paudusi nosodījumu agresoram - Krievijai, un meklē atbalsta risinājumus, piemēram, atlaides kopmītnēm un mācību maksai ukraiņu studentiem. 

"Mūsu pieeja ir tāda, ka mēs, pirmām kārtām, apzinājām mūsu aktīvos Ukrainas studentus ar Ukrainas pilsonību – tādi ir aptuveni 20, un noskaidrojām individuāli viņu vajadzības un atbalsta formu, kas, kuram būtu šobrīd aktuālākais. Ir jau pirmās indikācijas, ka ir studenti, kas vēršas pie mums ar lūgumu studiju maksas atlaidēm, atvieglotām maksām dienesta viesnīcās, un, protams, daudzi arī interesējās par bēgļa statusa noformēšanu. Tālāk mēs šīs visas lietas apzinām, vadība lems par atbalsta mehānismiem, vai tas viss ir sabalansēts un galvenokārt - lietderīgi, lai mēs tiešām varam palīdzēt mūsu studentiem," teica (LU) pārstāvis Kārlis Dārznieks.

Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) ir 13 partneru augstskolas Ukrainā. Pašlaik RTU studē 45 ukraiņu studenti.

RTU vispirms sniedz emocionālo atbalstu un palīdz katram individuāli – ar stipendijām, uzturēšanās atļaujām, kopmītnēm vai jaunām darba vietām pētniekiem. 

"Mēs sazinājāmies ar viņiem, jo , es domāju, ka studenti tāpat ir nomākti, zinot to, kas notiek ar viņu dzimteni, ar ģimenēm, tāpēc mēs uzskatījām, ka vajadzīgs pašiem ar savu iniciatīvu uzrunāt studentus, tikties, saprast, kas tad īsti ir vajadzīgs. .. Katrā ziņā, situācija šobrīd ir pavisam atšķirīga un ļoti strauji attīstās, ir ļoti grūti zināt, kas, kurā konkrētajā brīdī ir vajadzīgs, tā kā mums būtībā svarīgākais ir nezaudēt kontaktu ar studentiem, un vēlreiz atkārtoju, lai viņi būtu droši, ka viņi var griezties pie RTU administrācijas pēc atbalsta," teica RTU rektora vietnieks Igors Tipāns.

Arī Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) palīdz ukraiņu studentiem ar izmitināšanu, budžeta vai maksas vietām, stipendijām un pat darba vietām.

Stradiņa universitātes juridiskās fakultātes docente Karina Palkova katru dienu sazinās ar saviem kolēģiem – pētniekiem un profesoriem no Harkivas, kas joprojām atrodas Ukrainā un nav tikuši pāri valsts robežai.

"Tas, ko gribu pateikt – viņi redz visu, ko mēs te darām, mēs sūtam viņiem bildes un video ar karogu, kas stāv blakus mūsu universitātes karogam, mūsu valsts karogs, mūsu universitātes karogs, Ukrainas karogs, un tas viņus uzmundrina, tas dod viņiem spēku. Un, ja agrāk es teiktu, ka tā ir tāda demagoģija, tad, es pilnīgi noteikti, komunicējot šobrīd, katru dienu apgalvoju, ka tas viņiem ir vajadzīgs, tas viņiem palīdz – emocionāli. Mēs nevaram palīdzēt fiziski šobrīd ar neko, bet, piedāvājot emocionālo atbalstu – tūlīt un tagad," sacīja Palkova.

Kopumā nepieciešamais studentiem atbalsts tiek sniegts. Tā uzskata Latvijas Studentu apvienībā (LSA). Kopā ar līdzīgām organizācijām Ukrainā apvienība vēstulē IZM un Iekšlietu ministrijai rosinājusi Latvijā rast iespējas izmitināt studējošos, nodrošināt tiem iespējas pārtrauktās studijas Ukrainā turpināt Latvijā.

"Uzsvērām arī finansiālā atbalsta nepieciešamību stipendiju formā gan tiem studējošajiem no Ukrainas, kas jau ir Latvijā, gan tiem, kas tikai vēl ieradīsies, kā arī aicinājām atcelt Migrācijas likumā minēto ierobežojumu, kas paredz, ka trešo valstu pilna laika studējošie Latvijā algotā darbā nedrīkst strādāt vairāk kā 20 stundas nedēļā, tādējādi studējošie varētu gūt papildu ienākumus sevis un savu ģimenes locekļu nodrošināšanai," sacīja LSA Akadēmiskā virziena vadītājs Rūdolfs Aleksandrs Strods.

Arī reģionālās augstskolas sniedz atbalstu saviem studentiem no Ukrainas un ir gatavas uzņemt tos, kas vēl ieradīsies, nodrošinot nepieciešamo palīdzību.