Latvijas augstākās amatpersonas nosoda Krievijas agresiju Ukrainā (18:15)

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš nosoda Krievijas agresiju Ukrainā, norādot, ka saistībā ar to „gaidāmā NATO samita lēmumi būs izšķirīgi nozīmīgi”.

 

Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma savukārt savā tvitera profilā norādījusi, ka nosoda Krievijas spēku invāziju Ukrainā. „Latvija aicinās starptautiskās organizācijas lemt par pasākumiem Krievijas agresijas apturēšanai,” paudusi premjere.

 

 

Latvijas augstākās amatpersonas kopīgajā paziņojumā nosoda Krievija iebrukumu Ukrainā, atzīstot, ka tā ir atklāta Krievija agresija pret Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, LTV pastāstīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ((„Vienotība”).

Krievijas darbība apdraud stabilitāti visā Eiropā, un pašreizēja rīcība liecina par Krievijas divkosību, sacīja Āboltiņa.

Latvijas arī atbalsta situācijas izskatīšanu ANO Drošības padomē un citās starptautiskajās organizācijās un aicina Krieviju nekavējoties atsaukt savu armiju no Ukrainas teritorijas un pārtraukt ieroču sūtīšanu teroristiskiem grupējumiem Austrumukrainā, sacīja Saeimas priekšsēdētāja.  

„Vai tas ir līdzvērtīgi karam? Es teikšu diplomātiski, tā ir bruņota agresija, bet atšķirība starp karu un bruņoto agresiju ir neliela, un es negribu, lai tas izvēršas par karu. [..] Krievijas karaspēks ir tur, kur tam nav jāatrodas,” pauda Āboltiņa. 

Savukārt Latvijas Saeimas Eiropas lietu komisija pauž, ka Eiropas Savienībai gaidāmajā Eiropadomes sanāksmē nekavējoties ir jāsniedz atbildes reakcija Krievijas atklātajai agresijai Ukrainā, teikts komisijas paziņojumā medijiem.

„Ik stundu pienāk informācija, ko apstiprina Ukrainas un citu valstu augstākās amatpersonas, — Ukrainā karadarbību veic Krievijas regulārās armijas karavīri un bruņu transports bez atšķirības zīmēm, kas liecinātu par piederību konkrētai valstij,” ceturtdien uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Šis jautājums būs arī 29. un 30.augustā gaidāmās Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru neformālās jeb tā dēvētās Gimnihas sanāksmes darba kārtībā.

„Krievijas armijas atrašanās un militārā darbība citas suverēnas valsts teritorijā ir absolūti nepieņemama, un Latvija ilgstošo saspringto situāciju Ukrainā redz kā draudus arī mūsu valsts drošībai,” sēdē uzsvēra komisijas priekšsēdētāja, vēršot uzmanību, ka tāpēc jo īpaši ir jāpieliek pūles, lai ES un NATO reaģētu.  

Latvijas Aizsardzības ministrija jau iepriekš norādīja, ka  Latvija aicinās NATO sākt konsultācijas par to, kādā veidā alianse var sniegt atbalstu Ukrainas bruņoto spēku spēju stiprināšanā.

Arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā, norādot, ka tas ir drauds starptautiskam mieram un drošībai.
 

 

Lietuvas Ārlietu ministrijas paziņojumā savukārt norādīts uz „acīmredzamu Krievijas iebrukumu Ukrainas teritorijā”. Lietuva aicina nekavējoties izvest Krievijas armijas daļas no Ukrainas un pārtraukt separātistu atbalstīšanu.  Lietuva arī aicina ANO Drošības padomi nekavējoties apspriest situāciju.

"Laikā, kad mēs šeit runājam, ir sācies nepieteikts karš starp Krieviju un Ukrainu. Runāsim skaidru valodu. Šie nav vis kaut kādi kaujinieki, bet gan teroristiskas organizācijas, kuras atbalsta Krievija un kurām Krievija piegādā ieročus, un faktiski bez nekādas slēpšanās tiek veikta invāzija citā valstī," sacījis Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.

Jau vēstīts, ka trešdien prokrieviskie kaujinieki, pēc daudzu pasaules amatpersonu uzskata, ar Krievijas armijas palīdzību ir iegājuši Novoazovskas pilsētā. Krievijas armijas klātesamību atzīst arī citas valstis un to pārstāvji. Prognozēts, ka viņu tālākais mērķis būs apgabala lielākā pilsēta Mariupole. Maskava gan noliedz apsūdzības, ka tā pret Ukrainas armiju izmanto regulāro karaspēku.

Pēdējās nedēļās Ukrainas armija arvien vairāk atspieda promaskaviskos un Krievijas atbalstītos kaujiniekus uz Ukrainas – Krievijas robežas pusi. Kaujinieki par saviem atbalsta punktiem ieņēma Doņecku un Luhansku. Oficiāli par pretterorisma operāciju nosauktās kaujas Donbasā notiek kopš aprīļa sākuma. Vēl pirms tam – martā – Krievija anektēja Krimas pussalu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti