«Latvijas attīstībai» Rīgas mēra amatam apsver iespēju nominēt Zepu

Partija "Latvijas attīstībai" (LA) Rīgas domes frakcija Rīgas mēra amatam apsver iespēju nominēt frakcijas vadītāju Viesturu Zepu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Frakcijas pārstāve Ieva Graudiņa-Šutko informēja, ka frakcija rīt, 5.jūlijā, plkst.15, Rīgas domē rīkos preses konferenci, lai informētu par frakcijas deputātu pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar politisko situāciju domē un gaidāmajām priekšsēdētāja vēlēšanām.

Taujāts par to, vai frakcija varētu paziņot par savu nomināciju mēra amatam, Zeps atbildēt izvairījās, norādot, ka plašāku informāciju par frakcijas lēmumiem paziņos 5.jūlijā.

Rīgas domes opozīcijas partijas pagaidām izvairīgi komentē iespējamo atbalstu Viesturam Zepam (LA), ja "Latvijas attīstībai" frakcija viņu nominētu domes priekšsēdētāja amatam, vienlaikus kolēģi sola Zepu vispirms uzklausīt.

"Vienotības" frakcijas pārstāvis Olafs Pulks aģentūrai LETA atzina, ka oficiālu informāciju par LA nodomiem frakcija nav saņēmusi un, pirms spriest par atbalstu, viņaprāt, jāsagaida oficiāls paziņojums. "Līdz šim esam vienojušies, ka gribam ārkārtas vēlēšanas un, lai tām tuvotos, bijām lēmuši nepiedalīties neviena mēra ievēlēšanā. Ja LA nominēs savu kandidātu - tas būs jauns pagrieziens un tas būs jāapspriež, tāpēc pagaidām nesaku ne "jā" ne "nē"," sacīja Pulks.

Arī nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputāte Baiba Broka sacīja, ka frakcija par LA nodomiem neko oficiāli nav dzirdējusi, tādēļ šādu informāciju komentēt nevar. Vienlaikus Broka pauda nostāju, ka LA ir opozīcijas sadarbības partneri un viņu piedāvājums noteikti tiks uzklausīts.

Savukārt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) frakcijas vadītājs Jānis Ozols pauda viedokli, ka iespējamā Zepa nominēšana nav nekāds pārsteigums, jo LA visu laiku pauduši viedokli, ka grib pārņemt varu un turpināt strādāt domē. "Es tomēr uzskatu, ka mūsu uzdevums ir ieviest pašvaldībā kārtību un pašreizējā domes sastāvā to izdarīt nevar. Var uzkarināt kaklā ķēdi un dabūt labāku krēslu, bet tas nav opozīcijas uzdevums," pauda Ozols.

Tikmēr gatavību tikties ar LA pauda arī "Neatkarīgo deputātu frakcijas" deputāts Aleksejs Rosļikovs, sakot, ka Zeps "ir labs variants" un, ja viņš oficiāli mēra amatam tiks nominēts, frakcija labprāt ar viņu tiksies un uzklausīs viņa piedāvājumu.

Savukārt deputātu bloka "Rīgai!" vadītājs Oskars Putniņš sacīja, ka bloks joprojām ir gatavs atbalstīt jebkuru labējo partiju virzītu mēru pie nosacījuma, ka šis kandidāts ir kopīgi virzīts. "Ja tiks izvirzīti vairāki kandidāti un balsu nebūs ne vienam, ne otram, tas ir bezjēdzīgi. Ja opozīcija spēs visi vienoties par atbalstu vienam cilvēkam, mēs noteikti viņu atbalstīsim," sacīja Putniņš.

Viņš arī iezīmēja scenāriju, ka, ja gadījumā balsis neizdosies savākt ne opozīcijas virzītam mēram, ne arī "Gods kalpot Rīgai" izvirzītajam kandidātam Oļegam Burovam, iespējams, lietderīgi būtu, ja savu kandidātu virzītu kāds no septiņiem neatkarīgajiem deputātiem.

Patlaban vienīgais kandidāts Rīgas mēra krēslam ir "Gods kalpot Rīgai" deputāts un pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

KONTEKSTS:

Neskaidrības ar Rīgas domes vadību sākās pēc tam, kad  aprīlī par dažādiem pārkāpumiem no amata atstādinātais mērs Nils Ušakovs tika ievēlēts par Eiropas Parlamentā un 29. maijā oficiāli paziņoja par amata atstāšanu. 30. maijā par galvaspilsētas mēru ievēlēts “Gods kalpot Rīgai” politiķis Dainis Turlais.  Taču pēc viņa ievēlēšanas no “Saskaņas” frakcijas izslēgti četri deputāti, jo viņi atteikušies balsot par sava partijas biedra Sandra Bergmaņa ievēlēšanu vicemēra amatā, un  "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" (GKR) koalīcija domē zaudēja vairākumu.

Izslēgtie domnieki Petrovs, Aleksejs Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Baraņņiks izveidoja Neatkarīgo deputātu frakciju.

20. jūnijā pēc opozīcijas pieprasījuma sasauktajā sēdē no mēra amata gāzts arī Turlais. Pēc šī balsojuma no opozīcijā esošās Jaunās konservatīvās partijas frakcijas izslēgti deputāti Imants Keišs un Druvis Kleins, jo viņi neatbalstīja frakcijas nostāju.

Ja divu mēnešu laikā Rīgai netiks ievēlēts jauns mērs, Saeima būs tiesīga rosināt domes atlaišanu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti