Uz LĀB prezidenta amatu bija divi kandidāti – Pēteris Apinis, kurš biedrību vadīja divus termiņus un Līga Kozlovska, kura biedrībā bija valdē un plašāk zināma kā Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja. Vēlēšanu diena pagāja ne bez asumiem. Abi kandidāti varēja izteikt savu redzējumu par biedrības darbu un nākotnes vīziju.
„Taču, runājot pēc tam par debatēm, debatēs varēja piedalīties tikai pāris cilvēki, pēc tam tika strauji debates pārtrauktas, notika uzreiz balsošana. Jāsaka, ka sapulces vadītājs uzreiz pārņēma vadību, sakot, ka debates varēs turpināt pēc balsojuma…” – tā vēlēšanu dienu atceras Līga Kozlovska. Viņa biedrības prezidenta amatā ievēlēta netika, jo par viņu balsoja 69, savukārt par Apini 270 biedri. Jānorāda, ka prezidenta vēlēšanās piedalījās tikai gandrīz 10 procenti biedru. Biedrībā kopumā ir aptuveni 3000 biedru.
Te gan jāteic, ka Apinis vispār nevarētu kandidēt uz šo amatu, ja pavisam nesen nebūtu veikti grozījumi biedrības statūtos. Iepriekš tie paredzēja, ka biedrības prezidenta pilnvaru termiņš ir tikpat ilgs kā valsts prezidentam – četri gadi, un tāpat arī amatā viens cilvēks var pavadīt tikai divus termiņus. Taču kārtība tika mainīta augustā, dažus mēnešus pirms Ārstu biedrības prezidenta vēlēšanām, un tagad viens cilvēks var būt biedrības prezidenta amatā bez termiņu ierobežojuma. Tas arī izraisījis vismaz daļā biedrības biedru neapmierinātību. Tomēr publiski izteikties gatavs ir tikai retais.
Jāsaka, arī šajās vēlēšanās, manipulējot ar vienu punktu, tika nolemts, ka prezidents īstenībā tiek vēlēts atkārtoti, - tātad prezidents mūžīgi, "forever",” uzsver Kozlovska.
Uz biedrības prezidenta amatu kandidējusī Līga Kozlovska statūtu mainīšanu kritizē.
„Tas nozīmē, ka īstenībā ārstu biedrībā pārmaiņas nav ilgi gaidāmas, pēc būtības tā ir veca un stagnējoša organizācija, kas nodarbojas ar birokrātiskiem, formāliem, valsts uzliktiem jautājumiem, piemēram, sertifikācija, kas noteikti ir jādara. Pēteris arī par saviem nākotnes plāniem pateica, ka nākošie uzdevumi būs Ārstniecības likuma izstrāde, būs arī ļoti daudz sabiedrības veselības jautājumu risināšana,” turpina Kozlovska.
Tomēr savu līdzdarbošanos statūtu mainīšanā Pēteris Apinis noliedz. Latvijas Radio viņu sazvanīja Baltkrievijā, Gomeļā, kur Apinis medicīnas darbiniekiem lasījis lekciju par medicīnas filosofiju un ētiku.
Es viņus negrozīju un nebiju klāt tajā mirklī, kad tie statūti tika grozīti. Un es esmu no tiem, kas spēlē pēc tiem spēles noteikumiem, kas ir uzrakstīti. Cits stāsts ir, ka es tiešām domāju, ja būtu kāds cits cilvēks man izvirzīts pretī… nu man varēja būt izvirzīts pretī kāds daudz nopietnāks kandidāts, kas būtu tiešām bijis godam ieņemt ārstu biedrības prezidenta amatu. Es tiešām nejūtos piesiets pie viņa,” skaidro Apinis. „Bet, ja ir statūti, tad viņi ir tādi, kādi viņi ir”.
Par statūtu maiņu biedrības ārsti lēma atkārtoti sasauktajā pilnsapulcē, jo pirmajā sanāksmē nebija kvoruma.
Tā kā ārstu biedrība valsts vārdā izsniedz speciālistiem sertifikātus, Latvijas Radio arī jautāja veselības ministram Guntim Belēvičam no Zaļo un zemnieku savienības, kā viņš vērtē statūtu mainīšanu un vēlēšanu iznākumu.
„Es esmu Latvijas pacientu pusē un sabiedriskās organizācijas biedri savu izvēli ir izdarījuši, un Latvijas Ārstu biedrība ir viena no lielākajām Latvijas sabiedriskajām organizācijām. Un es apsveicu Latvijas Ārstu biedrību ar Pētera Apiņa ievēlēšanu atkārtoti,” saka Belēvičs, piebilstot, ka pats vēlēšanās nav piedalījies.
Turklāt pēc LĀB prezidenta vēlēšanām arī pastiprināti izskan neapmierinātība, ka biedrība līdz šim pārāk maz iestājusies par ārstu interesēm.
Biedrības statūtos rakstīts, ka viens no galvenajiem tās darbības mērķiem ir Latvijas ārstu profesionālo, ekonomisko un tiesisko interešu aizstāvība.
„Mūsu biedri to nav izjutuši visus šos 12 gadus diemžēl. Latvijas Ārstu biedrības prezidentam ir jābūt kā bākugunij. Viņam ir jābūt tam cilvēkam, kas aiz sevis aizrauj pārējos ārstus uz pozitīvām pārmaiņām, - lai aizsargātu ārstus, lai ārsti nebrauktu prom no mūsu Latvijas, lai jaunajiem rezidentiem šeit būtu darbs. Lai ārstu biedrība to solītu un mēģinātu visādiem veidiem arī panākt. Taču pamatā ārstu biedrība ir nodarbojusies ar sabiedrības veselības jautājumiem, kas ir biedrības statūtu 12.punkts, tas arī ir svarīgi. Es jau nesaku, ka ir jāiet uz barikādēm, nav obligāti jāiet uz streikiem, bet šim darbam ir jābūt tādam kā, es gribu teikt, skolotājiem. Skolotāji par sevi nemitīgi atgādina. Tāpat kā cīnās igauņu vai čehu ārsti, tā kā briti tagad streiko,” turpina Kozlovska.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes rektors, Stradiņa slimnīcas ķirurģijas klīnikas vadītājs, profesors Jānis Gardovskis atzinīgi vērtē ārstu biedrības žurnāla „Latvijas ārsts” izdošanu un iesaistīšanos sabiedrības izglītošanas darbā, taču norāda, ka ar to nepietiek.
Nu es domāju, ka biedrībai vajadzētu fokusēties uz tiem jautājumiem, kamdēļ viņa ir radīta. Viņa ir ārstu biedrība un radīta ārstu interešu un tiesību aizstāvībai un aizsardzībai. Es domāju, ka šos jautājumus biedrība ir par maz risinājusi,” norāda Gardovskis.
Par ārstu aizstāvības jautājumu ir noraizējušies arī citi.
„Es esmu sekojusi ilgāku laiku, kā ārstu biedrība pilda statūtos noteiktos biedru pārstāvības pienākumus, un manā ieskatā tas notiek pārāk maz…” – tā Medicīnas tiesību institūta vadītāja Solvita Olsena.
Olsena arī no vairākiem ārstiem ir dzirdējusi, ka viņiem ļoti aktuāls ir jautājums, kā biedrība aizstāvēs ārstus un iestāsies par viņu profesionālajām interesēm.
„Šis ārstu biedrības vājums tieši savu biedru interešu pārstāvībā un aizstāvībā ir viena no aktualitātēm, kas ir bijusi nepietiekama. Ja mēs salīdzinām, ko dara citas ārstu biedrības, piemēram, igauņu ārstu biedrība jau sen, jau pirms vairākiem gadiem sakārtoja jautājumu par minimālajām ārstu algām kopā ar arodbiedrību. Piemēram, Nīderlandes ārstu biedrība regulāri strādā, lai ārstiem palīdzētu labāk īstenot likumā noteiktos pienākumus, diskutēt, kā tiesiskās prasības ārstu darbā jānosaka, jāpilda, panākt, lai ārsts varētu labāk darīt savu darbu,” skaidro Olsena.
Līdzīgu rīcību Olsena sagaida arī no Latvijas Ārstu biedrības.
„Bet, ja mēs paskatāmies, līdz šim Latvijas Ārstu biedrība nodarbojās ar politiku, ar dažāda veida politiku. Ir daži pozitīvi piemēri, kur Ārstu biedrības pienesums sabiedrībai ir bijis nozīmīgs. Protams, ir daži pozitīvi piemēri, kur Ārstu biedrības pienesums sabiedrības interešu vārdā ir bijis pozitīvs, tas ir par tabakas kontroles ierobežošanas jautājumiem, taču pēc būtības Ārstu biedrība nav organizācija, kurai jānodarbojas ar valsts politiku,” turpina Olsena.
Par to, kā līdz šim ārstu biedrība aizstāvējusi ārstus, Latvijas Radio jautāja arī LĀB prezidentam Pēterim Apinim. Viņš atbildēja, ka jaunā valde ārstu problēmas risinās, strādājot pie izmaiņām Ārstniecības likumā.
„Es nemāku tā aizstāvēt, - paņemt akmeni rokās un mest Ministru kabineta logā. Mēs neesam arī tāda organizācija, es pieļauju, ka ir tādas struktūras, kas var aizstāvēt intereses ar skaļu kliegšanu un akmeņu mētāšanu, bet ārstu biedrība var aizstāvēt savas intereses ar korektu, juridisku darbību, ar korektu publicistiku,” atgādina Apinis.
Olsena norāda, ka ārstu biedrība arī līdz šim reti izteikusies par korupciju medicīnā un nekvalitatīvas medicīnas aprūpes gadījumiem. Viņa arī uzsver, ka, lai sabiedrība varētu uzticēties Ārstu biedrībai, tai būtu jāstrādā, lai panāktu, ka nepieļautu pārkāpumus veselības aprūpē.
Nu ārstu biedrība jau nedara to savu darbu, kas ir tai deleģēts ar likumu. Sertifikātus izsniedz naski, naski, bet, kad sertifikāti jāanulē, šeit ārstu biedrība dara pārlieku maz. Tā grib, lai valsts deleģē uzdevumus, bet nespēj uzdevumus izpildīt pietiekoši kvalitatīvi,” atklāj Olsena.
Vēl jānorāda, ka LĀB pirms diviem gadiem nonāca mediju uzmanības lokā saistībā ar klajā nākušo informāciju, ka saldināto dzērienu ražotājs „Coca-Cola Foundation” ziedojis prāvu naudas summu Latvijas Ārstu biedrībai un biedrība to arī pieņēma. Tas bija ļoti liels ziedojums, – aptuveni 28 tūkstoši eiro 2011.gadā, un nepilni pieci tūkstoši eiro pēc gada, liecina publiski pieejamais biedrības gada pārskats. Vēl prāvu summu – 10 000 togad biedrībai ziedoja arī Latvijas Olimpiskā komiteja, teju trīs tūkstošus farmācijas kompānija „Roche” un dažos simtos mērāmas summas – vēl citi pazīstami zāļu ražotāji. Pērn vienīgais ziedotājs bija zāļu ražotājs „Grindeks”, kas ziedoja aptuveni 7000 eiro Latvijas Ārstu kongresam, vēsta biedrības gada pārskats.
Taču, kāds bijis biedrības prezidenta atalgojums, gada pārskatā nav rakstīts. Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis stāsta, ka tāda neesot bijis.
Man līdz šim nebija algas, es saņēmu algu līdz šim tikai kā žurnāla redaktors,” apgalvo Apnis.
Taču iepriekšējās valdes sēdē vasarā tika nolemts, ka ārstu biedrības prezidentam alga būs. Kāds būs tās apmērs, biedrības birojā neizdevās noskaidrot – tai neesot obligāti jāpublisko šāda informācija. Neoficiāla informācija liecina, ka tā ir 1500 eiro.
Taču jaunās valdes sanākšana sākusies ar domstarpībām. Valdē bija ievēlēta Līga Kozlovska, kura iepriekš bija kandidējusi uz biedrības prezidenta amatu. Tomēr, pēc viņas stāstītā, pēkšņi atklājās, ka jaunie statūti arī paredz, ka valdē nevar strādāt divi vienas specialitātes ārsti, kas tiem kopsapulces biedriem, kas savu balsi atdeva par Kozlovsku, nebija zināms. Līdz ar to, viņa valdē nevar būt, stāsta Kozlovska.
„Tagad post factum tiek interpretēti statūti. Kopsapulces biedri netika informēti, ka ir šāda situācija un jūs nevarat vēlēt divus biedrus no vienas specialitātes. Tajā pašā laikā gan Pēteris Apinis ir veselības aprūpes vadības speciālists. Veselības aprūpes vadības speciālists ir arī Māris Pļaviņš, Dzintars Mozgis. Šeit šīs lietas īsti netiek skatītas. Divi kardiologi ir,” norāda Kozlovska.
Latvijas Radio jautāja arī Apinim, kāpēc jaunajā valdē nedrīkst būt vairāki vienas specialitātes pārstāvji, jo šogad tas ir jaunums.
Viņa nepiedalījās viceprezidenta vēlēšanās un viceprezidents ir ievēlēts no ģimenes ārstiem, jo ģimenes ārstiem pienākas šāds amats. Es neko nevaru teikt, jo es tiešām uzskatu, ka ģimenes ārstu dienests ir svarīgākais Latvijā, es tiešām uzskatu, ka Latvijā primārā aprūpe ir noniecināta,” atzīst Apinis. „Līga Kozlovska ir 12 gadus bijusi ārstu biedrības valdē un, piedošanu, nekad neko nav darījusi.”
Savukārt attiecībā uz LĀB turpmākajos gados paveicamajiem darbiem, atsevišķi ārsti, kas nevēlējās savus vārdus publiskot, sacīja, ka vēlas, lai mājas lapā būtu atrodama informācija par pašas biedrības paveikto un dienaskārtībā esošo. Kā pārbaudīja Latvijas Radio, mājas lapā pamatā ir informācija par konferencēm, kuras apmeklē ārsti.
