Dienas notikumu apskats

Pēc saindēšanās ar tvana gāzi slimnīcā īsā laikā nonāk jau otrā ģimene

Dienas notikumu apskats

Vācijas mediji ziņo par masveida uzbrukumiem sievietēm Jaungada naktī

Ārpolitikas prioritātes šogad būs valsts drošība un ekonomiskās intereses

Latvijas ārpolitikas prioritātes 2016. gadā – valsts drošība un iestāšanās OECD

Šogad Latvijas ārpolitikas galvenais mērķis būs gādāt par valsts drošību un valsts ekonomiskajām interesēm. To paredz ārlietu ministra ikgadējais ārpolitikas ziņojums, kuru valdība otrdien, 5.janvārī, saskaņoja pirms nosūtīšanas Saeimai. Parlamentā janvāra nogalē notiks tradicionālās ārpolitikas debates, taču jau valdības sēde ļāva noprast, kuras varētu būt pretrunīgāk vērtētās ziņojuma sadaļas. 

Stiprināt ārējo drošību, panākot ilgtermiņa NATO klātbūtni mūsu reģionā, un veicināt Eiropas Savienības (ES) un NATO efektīvu cīņu pret terorismu; stiprināt ES vienotību un efektivitāti; veicināt stabilitāti ES kaimiņu reģionā; sekmēt ārējās ekonomiskās attiecības un jaunu tirgu apgūšanu; pabeigt iestāšanās procesu OECD. Uz šo uzdevumu īstenošanu 2016.gadā koncentrēsies Latvijas ārpolitika, sava ziņojuma ievadā sola ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība").

Prognozē asas diskusijas Saeimā

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, ziņojums nu ir saskaņots ar Ministru prezidenti, bet parlamentārās debates par to notiks 26.janvārim tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē. Jau tagad var prognozēt, par ko varētu būt asākās debates, saka Rinkēvičs.

"Diezgan karstas diskusijas par attiecībām ar Krieviju, par Ukrainas krīzi. Diskusijas, protams, būs arī par migrācijas jautājumiem," sprieda ārlietu ministrs.

Rinkēviča skatījumā, par iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD īpašām diskusijām nevajadzētu būt, jo tas esot pašsaprotams uzdevums. Turklāt arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis to ir minējis starp topošās valdības prioritātēm.

Tomēr vairāki Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) politiķi publiski apšaubījuši nepieciešamību stāties šai organizācijā. Vēl pirms dažām nedēļām to pauda gan partijas "Latvijai un Ventspilij" vadītājs Aivars Lembergs, gan "zaļzemnieku" valdes loceklis Edgars Tavars. Tikmēr ZZS pārstāvošā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola uzsver, ka Latvijas dalību OECD viennozīmīgi atbalsta.

"Tas ir labs signāls investoriem, ka šī ir sakārtota valsts, kur ir mazināti korupcijas riski, kur ir uzlabota valsts pārvalde, kur ir stabila nodokļu politika, finanšu politika. Ir jau ļoti daudz priekšdarbu veikti, vien loģiski būtu būt konsekventiem un to pabeigt un arī iestāties organizācijā," teica ekonomikas ministre.

Domstarpības par Višegradas aspektu

Savukārt Nacionālās apvienības pozīciju par ziņojumu valdības sēdē iezīmēja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Pēc viņa ierosinājuma sadaļā par ES migrācijas politikas veidošanu īpaši tiks uzsvērta cīņa ar nelegālo imigrāciju. Tāpat Rasnačam bija arī idejas par uzsvaru maiņu Latvijas starptautiskajai sadarbībai.

"Jāmin šajā ziņojumā tas, ka esam iecerējuši attīstīt sadarbību ar Višegradas četrām valstīm, lai nostiprinātu vienotu Eiropu un lai nepastāvētu tās šķelšanās iezīmes, kas ir šobrīd," teica Rasnačs.

Rinkēvičs uz to norādīja, ka pavasarī Latvijā ir paredzēta Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Višegradas valstu ārlietu ministru tikšanās, un šādā formātā sadarbību ir iecerēts turpināt. Tomēr ziņojumu grozīt šai sadaļā nevajadzētu, sacīja Rinkēvičs, un viņam piekrita arī premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība").

"Mēs zinām, ka Višegradas valstīm ir ļoti līdzīga nostāja daudzos jautājumos, kas sakrīt ar mūsējo, bet nu ir arī vairākas jomas.. Ir bijušas diskusijas par to, kādā veidā Eiropas politiku virzīt, piemēram, Ukrainas jomā, kur savukārt Baltijas valstu un vairāku Višegradas valstu pozīcijas ir atšķīrušās," norādīja ārlietu ministrs.

Ārpolitikas ziņojuma noslēgumā minēts, ka Latvijai ir jāapliecina sevi kā atbildīgu un nobriedušu starptautiskās sabiedrības locekli, arvien vairāk proaktīvi iesaistoties pasaulē notiekošajos procesos. 

Fokusā arī konflikts Sīrijā un "Daīš"

Ārlietu ministrs Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka pagājušā gada būtiskākie notikumi, kas neapšaubāmi atstās ietekmi arī šogad, būs saspringtā un komplicētā situācija ES dienvidu kaimiņu reģionos.

"Gan Sīrija, gan Ziemeļāfrika, gan migrācija, gan cīņa ar terorismu, īpaši ar tā saucamo ''Islāma valsti''. Lielā mērā šīs lietas ir ļoti savstarpējo saistītas. Ja netiek panākts politisks noregulējums Sīrijā… Un cerība, ka varbūt šogad zināms pavērsiens varētu būt, ir (..)," sacīja Rinkēvičs.

Tomēr, ja netiks rasts risinājums konfliktam Sīrijā, tad cīņa pret "Daīš" jeb tā saukto "Islāma valsti" un iespēja apturēt vai vairāk kontrolēt migrācijas plūsmas, kas skar ES, būs diezgan minimāla.

"Tas būtu jautājumu loks, kas jārisina gan Eiropas Savienībai kopumā, gan arī mēs nacionālās drošības labad esam ieinteresēti, lai situācija dienvidu reģionā stabilizētos," teica ministrs.

Tāpat nedrīkst novērst uzmanību no Ukrainā notiekošā, ņemot vērā, ka Minskas vienošanās netiek pildīta. "Arī šeit nedrīkst atslābt vai kaut kādā veidā novērst uzmanību," uzskata Rinkēvičs.

Arī ES iekšienē šogad gaidāmi vairāki ļoti nopietni izaicinājumi – referendums par Lielbritānijas iespējamo izstāšanos no ES, Šengenas zonas nākotne un migrācijas jautājumu risināšana, kā arī eirozonas pārvaldības jautājums.

"Tā kā ārkārtīgi sarežģīts gads, ļoti daudz izaicinājumu, un faktiski daudz problēmu 2016.gadā pārnāk no 2015.gada," teica ārlietu ministrs.

Attiecībās ar Krieviju bez revolūcijas

Vaicāts par attiecībām ar Krieviju, ārlietu ministrs norādīja: kamēr netiks pildīta Minskas vienošanās, ES noteiktās sankcijas pret Krieviju netiks pārskatītas.

"Mēs redzam daudz agresīvāku retoriku no dažādām Krievijas amatpersonām un arī ekspertiem par tālāku attiecību gammu starp Krieviju un NATO," teica ārlietu ministrs.

Kontakti starp Latvijas  un Krievijas Ārlietu ministriju bijuši visai intensīvi.  "Mums kā kaimiņvalstīm ir daudz jautājumi, kuros ir jāmeklē risinājumi (..). Tanī pašā laikā es nedomāju, ka šis gads nesis kardinālas pozitīvas nianses mūsu attiecībās," sprieda ministrs.

Rinkēvičs atzina, ka Krimā un Ukrainas austrumos notiekošais, agresīvā Krievijas retorika un arī ārpolitika "neapšaubāmi ir ienesusi diezgan fundamentālas korekcijas" Latvijas, kā arī ES un NATO attiecībās ar Krieviju.

"Tas nenozīmē, ka mēs nesadarbojamies tajos jautājumos, kur tas ir nepieciešams, bet tas nozīmē, ka pozitīvs fons šobrīd nav.

Un tas var parādīties tikai tad, ja tiek risinātas šīs te problēmas, par kurām runāju – Ukraina, arī lielā mērā sadarbība ar ES austrumu partneriem. Tā kā nedomāju, ka šeit būs kādas revolūcijas šogad," teica ārlietu ministrs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti