„10.jūlijs ir diena, kad izdota pavēle Nr.1 Latvijas armijai, ar kuru pagaidu valdības ieceltais armijas virspavēlnieks ģenerālis Dāvids Sīmansons paziņo par savu stāšanos Latvijas armijas virspavēlnieka amatā (..)
Armija Latvijā veidojās atbrīvošanas cīņu laikā jau no 1918. gada novembra beigām, decembra sākuma. 10. jūlijs ir viens no tādiem atskaites punktiem, kad no atsevišķām brigādēm, bataljoniem.. kas satikušies Rīgā, ejot šo atbrīvošanas ceļu, un ir izveidota vienota Latvijas armija un Latvijas armijai iecelts vienots virspavēlnieks,” norāda Kara muzeja Starpkaru vēstures nodaļas vadītāja Barba Ekmane.
Paši pirmie karavīri bija brīvprātīgie, kuri pēc valsts proklamēšanas atsaucās pagaidu valdības un sabiedriskās organizācijas “Latvju kareivju nacionālā savienība” aicinājumam apvienoties latviešu rotās. Armijas kodolu veidoja divi bataljoni. Pulkveža Oskara Kalpaka bataljons Kurzemē, kas vēlāk pārtapa par pulkveža Jāņa Baloža brigādi, un Ziemeļlatvijas brigāde, kuru komandēja kapteinis Jorģis Zemitāns, un tās pamatu veidoja Igaunijas latviešu rotas.
