Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča pastāstīja, ka Krievijas un Baltkrievijas medikamenti nereti bijusi lētāka alternatīva, taču kopumā ietekme uz tirgu uzskatāma par nebūtisku.
"Protams, kaut kādā ziņā šis klāsts mazinās, bet nevarētu teikt, ka nozīmīgi.
Baltkrievija un Krievija, ja mēs runājam par medikamentiem, nekādā veidā neiekļāvās šajos Eiropas Savienības labas ražošanas prakses (GMP) nosacījumos. Arī daudzas preces nebija reģistrētas, tāpēc nevarētu teikt, ka šis zaudējums ir liels un plašs," stāstīja asociācijas izpilddirektore.
Jučkoviča ir pārliecināta – Krievijas un Baltkrievijas medikamentu īpatsvars kopējā farmācijas tirgū Latvijā ir mazs, tādēļ, konsultējoties ar farmaceitu, ir iespējams rast labu un iespējami lētu alternatīvu pierastajiem Krievijas vai Baltkrievijas medikamentiem vai uztura bagātinātājiem.
Tikmēr Zāļu valsts aģentūras pārstāve Dita Okmane skaidroja – Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu daļa Latvijas farmācijas tirgū ir tikai aptuveni viens procents no kopējā apgrozījuma. Arī Okmane apliecināja, ka visi tur ražotie medikamenti ir aizstājami.
"Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem ir iespējams viņiem nepieciešamo terapiju nodrošināt ar citām Latvijā reģistrētām zālēm. Līdz ar to Latvijas zāļu tirgus nav atkarīgs no Krievijas un Baltkrievijas.
Tiešām pilnīgi visām šīm zālēm ir alternatīvi līdzekļi, un arī tās nav dzīvību glābjošas zāles," stāstīja Okmane.
Savukārt Ukrainā ražoto medikamentu īpatsvars Latvijas tirgū ir vēl mazāks. Ja kādu iemeslu dēļ tiktu pārtraukta arī šo medikamentu piegāde Latvijai, arī šajā gadījumā visām zālēm Latvijā ir pieejamas alternatīvas.
Viens no aptieku tīkliem, kurš lēmis no klāsta izņemt Krievijā un Baltkrievijā ražotus medikamentus un uztura bagātinātājus, ir “Benu aptieka”. Uzņēmuma Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna skaidroja, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotie medikamenti nereti ir lētāki, tomēr cenu atšķirības lielākajā daļā gadījumu ir ļoti nelielas.
"Cilvēkiem ir jāsaprot šī lieta – ja arī ir jāpērk alternatīva, kas ir dārgāka, tad jautājums ir šeit par santīmu vai pāris latu cenu, vai par Ukrainas tautu, kas cīnās arī par mūsu brīvību.
Un tad mēs visi šobrīd no kaut kā atsakāmies. Un šeit mēs atsakāmies no viena pierasta ražojuma un iegādājamies citu. Šeit nav runa par to, ka vispār nebūs nekā, ko lietot konkrētai veselības problēmai. Risinājums ir," klāstīja Vīksna.
“Benu aptiekā” izņemti apmēram 100 dažādi Baltkrievijā un Krievijā ražoti medikamenti un uztura bagātinātāji, taču tā ir neliela daļa no uzņēmuma kopumā vairākiem tūkstošiem sortimentā esošo preču. Alternatīvas pieejamas visiem izņemtajiem produktiem, tādēļ par iespējamiem ierastā medikamenta aizstājējiem iedzīvotāji aicināti konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
