Asociācijas līguma nozīmību uzsver gan politiķi, gan diplomāti, gan ārpolitikas eksperti. Eiropas Savienība kļuvusi tuvāka Ukrainai, Moldovai un Gruzijai, bet tās - tuvākas mums. Svarīgi būt draugos ar valstīm Austrumu reģionos – uzskata Ārlietu ministrijas vadība.
Pēc Latvijas Ārpolitikas institūta direktora Andra Sprūda vārdiem, kaut arī līguma pamatā ir ekonomiski jautājumi, tā vienojošā nozīme ir krietni dziļāka.
„Es domāju, tas ne pavisam nav tikai ekonomisks līgums. Protams, brīva tirdzniecība ir viens svarīgs aspekts. [..] Vai tas ir dalībvalstu statuss perspektīvā, šeit jautājums nav tik viennozīmīgs,” pauda Sprūds.
Sprūds uzsver, ka asociācijas līgums nekādā gadījumā nenozīmē, ka Ukraina, Moldova un Gruzija tuvākajā laikā iestāsies Eiropas Savienībā. Tas arī nenozīmē, ka valstis ir soli tuvāk dalībai, jo pretestība varētu būt no abām pusēm – gan Eiropas Savienībā, gan pašās valstīs.
Asociētais līgums ar Moldovu, Ukrainu un Gruziju tika parakstīts pagājušo piektdien Briselē. Līgums paredz ciešāku politisko un ekonomisko sadarbību. Ārlietu ministrijas vadība svinību laikā izteica cerību, ka nākotnē Eiropas Savienība kļūs tuvāka arī ar pārējām Austrumu partnerības valstīm – Baltkrieviju, Azerbaidžānu un Armēniju.
Taču Armēnijas oficiālie pārstāvji iepriekš izteikušies, ka ekonomiski vēlas tuvināties Krievijai un nākotnē iestāties Eirāzijas Savienībā, kuru dibinājusi Krievija, Kazahstāna un Baltkrievija.
