Stāsti

Rīgā iekārtotie invalīdu lifti pie tiltiem un tuneļiem vairumā nedarbojas vai ir bojāti

Stāsti

Sabiedriskā labumu organizāciju skaits aug; aicina rūpīgi vērtēt, kam ziedo naudu

Tapusi Latvijas brīvpieejas akadēmisko datu bāze

Latvijas akadēmiskie darbi tagad brīvi pieejami datubāzē «Academia»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem un 9 mēnešiem.

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) publiskai piekļuvei atklājusi akadēmisko datu bāzi jeb repozitoriju "Academia". Tajā interesenti jau tagad var iepazīties ar vairāku Latvijas augstskolu studentu un mācībspēku izstrādātiem, kā arī dažādās zinātniskajās institūcijās tapušiem zinātniskajiem darbiem. 

Darbs pie Latvijā tapušo akadēmisko darbu datu bāzes jeb repozitorija "Academia" izveides sākts pirms sešiem gadiem. Īstenojot projekta otro kārtu, pagājušajā nedēļā LNB atklāja repozitoriju plašākai sabiedrībai.

Tagad interesentiem bez maksas internetā pieejami vairākās Latvijas augstskolās un zinātniskajās institūcijās tapušie zinātniskie pētījumi, piemēram, promocijas darbi, monogrāfijas, arī zinātniskām konferencēm gatavotās tēzes.

Turklāt publiski pieejami būs ne tikai lielajās augstskolās sagatavotie zinātniskie darbi, stāsta "Academia" projekta vadītāja Kristīne Robežniece.

"Ja lielākajai daļai Latvijas lielo augstskolu ir savi repozitoriji, tad mazajām augstskolām šādu repozitoriju nav. Mūsu galvenā auditorija būtu šīs universitātes, augstskolas, zinātniskie institūti, kuriem savu repozitoriju nav. Mūsu piedāvājums ir tāds, ka viņi var ievietot pie mums savus pētnieciskos darbus, bet mēs nodrošinām šo darbu ilgmūžīgu glabāšanu un pieejamību. Ir divi varianti. Vai nu šie darbi ir pieejami pilntekstā, vai arī ir pieejamas to anotācijas. Tā savukārt ir pašas institūcijas atbildība, kura ievieto šos darbus. Mūsu pirmais sadarbības partneris ir Latvijas Kultūras akadēmija, par ko mēs esam ļoti pateicīgi, jo viņi ir bijuši ļoti drosmīgi un uzticējušies mums. Interesi ir izrādījušas arī Ventspils un Liepājas augstskolas. Pēc "Academia" atklāšanas mēs tieši uzsāksim darbu ar sadarbības partneriem," teica Robežniece.

Skaidrojot repozitorija izveides mērķus, Robežniece norāda: "Viens no lielākajiem ieguvumiem ir, ka jūs varēsiet pārskatīt dažādu nozaru pētniecību Latvijā, kas šobrīd nav nekur pieejama un redzama.

Tas, uz ko mēs tiecamies, - lai, ieejot šajā repozitorijā, jūs varētu pārskatīt maksimāli daudz pētījumu, aplūkot, kas ir un kas nav pētīts. Tas ir ļoti ērti gan pētniekiem, gan jauniem studentiem. Un tas paver daudz plašākas iespējas."

Repozitorija veidotāji cer, ka šādas vienotas publiskas datu bāzes izveide varētu sekmēt kvalitatīvāku pētniecību un vienlaikus arī kalpot kā līdzeklis cīņā pret plaģiātismu. Meklētāji, kas ļaus meklēt ne tikai noteiktam tematam atbilstošus darbus, bet arīdzan konkrētas frāzes repozitorijā ievietoto darbu tekstā gan vēl ir tapšanas stadijā.

Uzskaitot iespējamos ieguvumus, Robežniece saka: "Es to redzu kā lielu ieguldījumu zinātnes attīstībā, jo arī universitātēm ir vairāk jādomā par šo darbu kvalitāti, jo visi darbi ir pieejami publiski. Tas ir viens. Otrs – jaunam studentam varbūt būs vienkāršāk saprast, par ko viņi vēlas rakstīt, jo redz, par ko jau ir rakstīts. Arī pētniekiem līdzīgi – viņi var salīdzināt ar citu kolēģu darbiem un veikumu. Es domāju, tas ir tāds pamats zinātnei, jo savādāk katram ir šie darbi kaut kur, bet, kur uzglabāt, īsti nav.

Vēl arī tas, ka lielākā daļa darbu tiek izstrādāti par sabiedrības līdzekļiem, kas nozīmē, ka būtu tikai likumsakarīgi, ka šie darbi ir sabiedrībai pieejami un redzami."

"Academia" projekts īstenots par LNB līdzekļiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti