Latvijas aizsardzībai izmantojam starptautisko operāciju pieredzi. Intervija ar NATO kaujas grupas Latvijā komandieri

NATO militārie plānotāji Baltijas valstu aizsardzības nodrošināšanai izmanto arī tās mācības, kas gūtas daudzos iepriekš notikušos karos, intervijā portālam LSM.lv teica Latvijā esošās alianses paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas komandieris, Kanādas bruņoto spēku pulkvežleitnants Filips Sovē (Philippe Sauvé).

Sarunā komandieris atklāja, ka kaujas grupa ir sasniegusi teju pilnu integrāciju Latvijas Mehanizētās kājnieku brigādes sastāvā un drīzumā saņems arī oficiālu NATO kvalifikācijas atzinumu. Pulkvežleitnants intervijā arī pastāstīja, ka kaujas grupa ir gatava stāties pretim visiem izaicinājumiem, kas varētu apdraudēt Latviju.

Pulkvežleitnants Sovē iepriekšējo komandieri Stīvu Makbetu nomainīja februāra sākumā. Sovē savu militāro karjeru sāka 1995. gadā ar dienestu Kanādas 12. bruņotajā pulkā. Viņš piedalījies misijās Bosnijā-Hercegovinā un Afganistānā. Bijis eskadras komandieris un pulka komandiera vietnieks. Kopš 2017. gada Filips Sovē ir Kanādas 12. bruņotā pulka komandieris, bet nākamos sešus mēnešus viņš vadīs NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā.

Šogad apritēs jau divi gadi, kopš Latvijā ir ieradušies NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas karavīri. Kā notiek integrācijas process Latvijas bruņotajos spēkos?

Integrācijas process notiek veiksmīgi. Šīs rotācijas laikā mans galvenais uzdevums būs panākt, lai kaujas grupa brigādē būtu integrējusies 100% apmērā. Mūsu apakšvienības aizvada treniņus ar viņiem gan bataljona, gan brigādes līmenī.

Jūs sakāt, ka mērķis ir sasniegt integrāciju 100% apmērā. Kāds ir šī brīža līmenis?

Es teiktu, ka tas ir ļoti tuvu 100%. Mēs rīkosim vēl vairāk mācību kopā ar Latvijas brigādes karavīriem. Vienmēr ir nedaudz darba, ko var paveikt. Es teiktu, ka vēl ir kādi 5 – 10% izdarāmā, taču tas viss noslēgsies, kad rīkosim militāro vingrinājumu “Capstone” februāra beigās. Tās ir latviešu organizētas mācības un kļūs par kulmināciju paveiktajam darba.

Varat pastāstīt vairāk par šīm mācībām?

NATO prasa mums rīkot mācības, tiklīdz ierodas kārtējā rotācija. Ar to tiek demonstrēts mūsu integrācijas līmenis [uzņemošās valsts bruņotajos spēkos]. Mums būs jāizpilda taktiskais scenārijs Ādažu militārajā bāzē, kam sekos izvērtēšanas process NATO. Esmu pārliecināts, ka mēs jau esam izpildījuši kritērijus, taču jāpagaida līdz mācībām, lai saņemtu oficiālu apstiprinājumu.

Kaujas grupu veido deviņas nācijas. Kā jūs kopīgi sastrādājaties? Vai ir radušās kādas problēmas, kuras izraisa atšķirīgas mentalitātes un valodu barjeras?

Es nevarētu teikt, ka ir bijušas kaut kādas lielas vai negaidītas problēmas kopīgi strādājot deviņām valstīm. Visas mūsu armijas ir pilnībā profesionālas, un visi mūsu karavīri, kas šeit ir ieradušies, ir labi bruņoti un ekipēti.

Militārā kultūra, kas starp valstīm ir ļoti līdzīga, padara integrāciju ārkārtīgi vieglu. Valoda ir lielākā barjera – visiem ir atšķirīgas angļu valodas prasmes. Tā kā mēs [Kanādas vienība] nākam no franciski runājošas [valsts daļas], arī maniem karavīriem angļu valoda nav dzimtā. Kā mēs strādājam? Mēs runājam nedaudz lēnāk un darām vienkāršas lietas. Vienkāršība ir militārās doktrīnas pazīme. Tas mūs kaujas laukā padara efektīvākus.

Pirms ierašanās Latvijā Spānijas karavīriem bija speciālas apmācības kaujas darbībām arktiskajos reģionos. Vai arī citas dalībvalstis kaut kā speciāli gatavojas dienestam Latvijā?

Visas nācijas rīko savus sertifikācijas pasākumus. Es nevaru komentēt noteiktu nacionālo treniņu specifiku, taču, ierodoties kaujas grupā, viņi ir labi integrēti. Nav nekādu problēmu ar laikapstākļiem. Es esmu pārliecināts, ka nacionālā sagatavošana ir labā līmenī.

Kaujas grupai nav tuvā gaisa atbalsta un pretgaisa aizsardzības ieroču. Kāda iespēja ir, ka varētu tikt papildināts tās rīcībā esošais smagais bruņojums?

Visi ieguldījumi kaujas grupas darbībā ir brīvprātīgi, tādēļ es nevaru komentēt turpmāko attīstību no nacionālā līmeņa puses. Patlaban esam ļoti apmierināti ar tiem spēkiem un spējām, kas ir mūsu rīcībā. Tas ļauj bez problēmām pildīt uzdevumus – atturēt un būt gataviem aizsargāt.

NATO lielu uzmanību pievērš kaujas grupu spējām atturēt iespējamos nelabvēļus no informatīvā vai propagandas kara operācijām. Kaujas grupai ir nācies saskarties ar šāda veida uzbrukumiem?

Kopš es esmu šeit, neesmu pieredzējis kaut kādas specifiskas dezinformācijas pret kaujas grupu.

Tomēr mēs esam gatavi pretoties dažādiem mēģinājumiem izplatīt dezinformāciju vai viltus ziņas par mūsu lomu Latvijā.

Mēs esam caurspīdīgi ar savu darbu. Tā ir daļa no alianses solidaritātes un kolektīvās aizsardzības. Jebkuru dezinformāciju mēs varam apkarot ar to, ka esam atvērti. [Savukārt] karavīri tiek apmācīti ievērot noteiktas procedūras, lai aizsargātu sevi [internetā]. Es nevaru par tām runāt, taču to mēs uztveram ļoti nopietni. Mēs saņemam informāciju, kuru analizējam, un rūpējamies par to, lai varam cīnīties ar dezinformāciju.

Kā jūtaties, esot tik tuvu potenciāli agresīvai valstij?

Iemesls kaujas grupas izvietošanai [Baltijas valstīs], bija atturēšana no konflikta. Mēs sniedzam atbalstu Latvijai un atturam agresorus. Kaujas grupā ir trešā daļa NATO dalībvalstu. Tā mēs demonstrējam savu solidaritāti. Deviņu valstu kopīga strādāšana sabiedrotā valstī ir atturēšana pati par sevi. Uzbrucējam tas liks padomāt divreiz.

Kādi tieši ir jūsu spēka pielietošanas noteikumi? Vai jums ir tiesības atbildēt ar uguni, vai arī varat īstenot uzbrukuma operācijas, ja naidīgi spēki pāriet robežu?

Mūsu spēka pielietošanas noteikumi ir tādi paši, kā nacionālajiem spēkiem. Es nevaru runāt par specifiskiem noteikumiem tādēļ, ka tas var dot priekšrocības potenciālam agresoram. Šiem jautājumiem ir augstākais slepenības līmenis. Līdzīgi ir ar mūsu taktiku, lai nodrošinātu, ka esam efektīvi kaujas laukā. Drošības iemeslu dēļ es nevaru to pārrunāt.

Kā notiek sadarbība ar citām kaujas grupām Igaunijā, Lietuvā un Polijā? Vai tiek rīkotas arī kopīgas mācības?

Mēs cenšamies sadarboties, cik vien iespējams. Mūsu mērķis ir strādāt kopā ar Latvijas mehanizēto brigādi. Pēc tam mūsu prioritāte ir integrācija ar citām kaujas grupām. Mēs meklējam iespējas, lai strādātu kopā ar tām. Igaunijā šogad notiks mācības “Spring Storm”, kur piedalīties trešā daļa no Latvijas kaujas grupas. Mums ir jāapliecina, ka varam ātri pārvietoties viens pie otra un spējam aizsargāt visu Baltiju un Poliju.

Vai kaujas grupa apgūst arī nekonvenciālās karadarbības paņēmienus, līdzīgi kā ASV spēki citviet Austrumeiropas valstīs?

Mēs gatavojamies jebkuram apdraudējumam, ar kuru iespējams saskarties. Tas nozīmē gan nekonvenciālo, gan konvenciālo karadarbību. Savās operacionālajās procedūrās ieviešam visus aspektus. Kad rīkojam mācības, mums ir noteikti sasniedzamie mērķi. Daži no tiem var būt nekonvencionāli, daži konvencionāli. Mēs esam gatavi jebkuriem draudiem.

Kaujas grupa ir daudz ieguldījusi, lai demonstrētu arī savu klātbūtni ārpus Ādažu bāzes. Esat apmeklējuši skolas, rīkojuši bruņojuma izstādes. Kādu vietējo iedzīvotāju attieksmi sajūtat?

Mēs esam saņēmuši lielisku atbalstu no vietējiem iedzīvotājiem. Šādas aktivitātes ir kritiskas, lai demonstrētu klātbūtni Latvijā. Tas, ka ļoti daudzi cilvēki reģionos ir apmeklējuši šādus pasākumus, liecina par to, ka ir gan interese, gan vēlme saprast mūsu lomu Latvijā. Šādus izbraucienus mēs turpināsim arī nākotnē. Iepriekšējo rotāciju karavīri ir snieguši palīdzību gan vietējām institūcijām, gan arī pielikuši roku dažādos infrastruktūras projektos. Es vēlos to turpināt. Mēs neesam tikai militārs spēks, un ir daudz kas, ko varam vēl izdarīt.

Kā jūtas karavīri, esot tālu no savām mājām un ģimenēm?

Tā ir daļa no mūsu dienesta. Mēs esam šeit ieradušies, jo ir vajadzība to darīt. Kad mēs sākam dienestu armijā, mēs saprotam [ka būs jādienē ārzemēs]. Protams, doties projām no ģimenēm vienmēr ir grūti, taču tas, ko jūs varat iegūt gan profesionāli, gan personīgi, atsver ieguldīto laiku starptautiskajās operācijās.

Operācijas cita no citas ir atšķirīgas. Mēs [Kanādas vienība] iepriekš bijām Afganistānā, kur norisinājās karadarbība. Latvijā esam sabiedroto valstī – drošā valstī. Nav pēkšņa apdraudējuma iespējas. Tādēļ es aicinu visus karavīrus apceļot Latviju, mācīties vietējo vēsturi un kultūru. Tas ir tas, ko var smelties starptautiskajās operācijās.

Jums ir kaut kādi speciāli kursi vai lekcijas par vietējo kultūru un tradīcijām?

Mums ir lekcijas. Gatavojot vienības dalībai kaujas grupā, katra valsts rīkojas savādāk, un es varu runāt tikai par Kanādu. Mums ir apmēram nedēļu ilgas apmācības, kurās apgūstam tās valsts kultūru, uz kuru dosimies. Lai arī mūsu kultūras ir visai līdzīgas, ir nelielas lietas, kas ir savādākas, un karavīriem tās jāzina. Tāpat mēs organizējam valodas pamatapmācības – mūsu karavīri iemācās sasveicināties, pateikt paldies latviešu valodā. Tādā ceļā iespējams veidot attiecības, jo cilvēki ir priecīgi, ka kāds no citas valsts ir papūlējies saprast viņu kultūru.

Pirms dažiem gadiem tika pieredzēts skaļš gadījums, kad britu karavīri iekūlās kautiņā Vecrīgā. Kā jūs strādājat, lai izvairītos no šādām lietām? Saprotams, ka karavīrs pēc mācībām vēlas izvēdināties un no šādiem atgadījumiem nav pasargāts neviens. Tajā pašā laikā tas iegūst milzīgu negatīvu publicitāti.

Mums ir noteikumi, lai nodrošinātu to, ka līdz minimumam samazinātas tādas karavīru darbības, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz kaujas grupu. Taču – kā tika pieredzēts britu karavīru gadījumā – incidenti var notikt.

Mēs izmantojam nepieciešamos administratīvos vai disciplināros līdzekļus, lai nodrošinātu, ka šādi incidenti neatkārtojas, bet vainīgie saņem stingrus sodus. Tas ir ļoti svarīgi.

Saviem karavīriem mēs uzsveram, ka viņu darbībām – pat viena indivīda rīcībai – var būt stratēģiska ietekme. Viņi lieliski zina, kādas var būt sekas, ja netiks ievēroti noteikumi. Apmēram 20 mēnešu laikā, kamēr kaujas grupa ir Latvijā, visi karavīri ir uzvedušies ļoti profesionāli un godam pārstāvējuši savas valstis. Pieminētie britu karavīri nebija no kaujas grupas, bet mēs esam apliecinājuši, ka esam uzticams spēks.

Vai ir bijuši kādi signāli, ka kāda valsts, piemēram, Lielbritānija pēc “Brexit”, varētu samazināt savu klātbūtni Baltijas drošības nodrošināšanā?

Dalība kaujas grupā ir brīvprātīga. Katra nācija var izvēlēties - pievienoties vai pārtraukt savu klātbūtni. Tas nav jautājumus, kuru es varu izlemt. Patlaban visas valstis ir piekritušas piedalīties kaujas grupā nākamos sešus mēnešus. Divas reizes gadā notiek speciāla konference, kurā dalībvalstis mums pastāsta, kādu saskata savu turpmāko dalību kaujas grupā.

Kā Kanādas iedzīvotāji uztver operāciju Latvijā?

Mums ir pozitīva attieksme. Misija Latvijā ir savādāka operācija nekā Afganistānā. Iedzīvotāju vidū ir atbalsts, jo ir mūsu karavīriem zems apdraudējums no konvencionālo draudu aspekta. Es neesmu dzirdējis nevienu negatīvu ziņu par Kanādas spēkiem Latvijā. Premjers [Džastins Trudo] apstiprināja mūs kā ietvarnāciju līdz 2023. gadam. Tas apliecina mūsu apņemšanos.

Kanāda ir viena no tā dēvētās “Piecu acu” izlūkdienestu informācijas apmaiņas sistēmas. Vai, esot Latvijā, jums ir pietiekama informācija par notiekošo? Vai paļaujaties uz Latvijas dienestu spējām tādu sniegt?

Mums ir pilna izpratne par notiekošo. Man ir sava taktiskās izlūkošanas komanda, mēs saņemam arī informāciju no NATO. Mēs esam NATO operācija - viss, kas pie mums nonāk, ir NATO informācija. Tas, ko es varu sacīt – mēs ļoti labi zinām par notiekošo apkārt, un ir nepieciešamā informācija, lai mēs varētu īstenot savas operācijas un izvairītos no apdraudējuma karavīriem.

Kādas ir kaujas grupas spējas turēties pretī ceturtās paaudzes karadarbības izaicinājumiem – dažādām dronu sistēmām un kiberuzbrukumiem?

Mēs esam spējīgi cīnīties gan ar droniem, gan ar kiberuzbrukumiem. Paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa ir tikai daļa no visas NATO alianses un visa tā, kas var tikt izmantots, lai atvairītu jebkādu iebrukumu. Mums ir pietiekami resursu, lai cīnītos ar visiem apdraudējumiem.

Daudz šķēpu lauzts par tā dēvēto Suvalku reģionu. Amerikāņi pērn trenējās šķērsot šo apvidu. Taču tas joprojām ir viens no vājākajiem punktiem, lai savienotu Baltijas reģionu ar pārējo NATO. Vai uzskatāt, ka jūsu taktiskā pozīcija šeit ir ilgtspējīga?

Mēs esam tikai daļa no lielās bildes. Mūsu mērķis ir atturēt no konflikta izcelšanās un likt uzbrucējam divreiz pārdomāt, pirms īstenot savus nolūkus. Vai mēs esam ilgtspējīgā pozīcijā? Katra NATO operācija vai aktivitāte ir ilgtspējīga un demonstrē apņemšanos būt kolektīvai aizsardzības aliansei.

Mūsu rīcībā esošās spējas ir tādas, kas nepieciešamas mūsu misijai. Kaujas grupa ir aisberga virsotne. Ja notiek kaut kāds iebrukums, kopā ar Latvijas brigādi mēs esam spējīgi aizsargāt valsti. Tad pievienotos NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas spēku un papildu vienības. Jums ir jādomā par aliansi kā tādu, nevis tikai par paplašinātās klātbūtnes kaujas grupām. Ir pieņemti noteikti mēri, kas nodrošina to, ka spējam reaģēt uz jebkādu apdraudējumu.

Piemēram, pirms diviem gadiem mēs šeit nebijām, bet tagad esam integrēti nacionālo vienību sastāvos. Alianse ir spējīga reaģēt uz jebkuru apdraudējumu savai teritorijai.

Cik viegli ir aizsargāt Latviju? Ir bijuši dažādu domnīcu aprēķini, kuros secināts, ka Krievijas karaspēks Baltijas valstu galvaspilsētas varētu ieņemt 48 stundu laikā? Latvija ir līdzena valsts, nav labu aizsardzības pozīciju…

Es nerunāšu par specifiskiem veidiem, kā mēs gatavojamies aizsargāt Latviju. Ir pieņemti noteikti rīcības plāni, taču tie ir slepeni. Ir veidi, kurus mēs esam mācījušies no daudzu karu pieredzes. Tas ir tas, kā armijā tiek veidotas doktrīnas – izmantota iepriekšējo karu pieredzes. Mums ir plāns, un es esmu pilnībā pārliecināts, ka kopā ar to, kas ir mūsu rīcībā, varam izpildīt savu misiju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti