Panorāma

Intervija ar ukraiņu politologu V.Fesenko

Panorāma

Pretēji Grieķijai, Kipra strauji pārvar krīzi

Latvijas āboli kļūst arvien izturīgāki

Latvijas āboli kļūst arvien izturīgāki

Latvijas āboli ar katru gadu kļūst arvien skaistāki, garšīgāki un izturīgāki - tā apgalvo Latvijas Valsts Augļkopības institūta speciālisti. Selekcionāri veido jaunas ābeļu šķirnes un, pētnieki Dobelē pārbauda, cik ilgi āboli būs sulīgi un garšīgi. Lai Latvijā audzētos sārtvaidžus varētu ēst pēc iespējas ilgāk, zinātnieki meklē piemērotākās šķirnes un veidus kā vietējiem audzētājiem samazināt ābolu glabāšanas izmaksas.

 

 Aiz smagajām durvīm noteiktā temperatūrā, mitrumā un labi vēdināti glabājas āboli. Vairāk nekā 700 šķirnes un dažādi jauni hibrīdi, kas varētu kļūt par jaunām šķirnēm.

 „Tas ir perspektīvais hibrīds, ko mēs saucam par sarkano sīpoliņu, glabājas gandrīz visilgāk par visiem citiem āboliem. Šķirņu sākotnēja izpēte, par kurām nekas nav zināms, ne kad vācamas pareizajā laikā, ne cik ilgi var glabāties, tāpēc mums tas ir jānoskaidro. Ik pēc divām nedēļām pārbaudām, vai āboli vēl labi glabājas, vai ir pārgatavi, vai sāk bojāties. Vairākus gadus tā novērojot, var pateikt – glabājas līdz marta beigām vai šis tikai līdz decembrim,” stāsta Valsts Augļkopības institūta vadošā pētniece Laila Ikase.

Te saglabājušies pat vasaras āboli. Atrodamas arī vecās, senāk iecienītās šķirnes. Ir arī āboli, kuri vēl ir pavisam zaļi. Institūtā meklē piemērotas šķirnes galvenokārt lielražošanai komercdārzos. Latvijā izaudzēto ābolu pietiek vien līdz pavasarim. Bet, ja ir izraudzīta īstā šķirne, ir laba glabātava ar pareizu režīmu, augļus var saglabāt pat līdz jaunai ražai.

Citur pasaulē komercdārzu īpašnieki augļus glabā kontrolētas atmosfēras kamerās, taču tās ir dārgas. Dobeles zinātnieku mērķis - atrast Latvijas zemniekam piemērotāko un lētāko ābolu uzglabāšanas variantu.

Jau trešo gadu pārbauda kā vietējos apstākļos vislabāk varētu izmantot Vācijā patentētu „smart fresh” tehnoloģiju, ko lieto Eiropas komercdārzos.

„Izgudrots pulverītis, kuram pievienojot ūdeni, veidojas gāze, un ar tās palīdzību ābolam bloķējam etilēna izdalīšanās receptorus, neļaujam vairāk elpot. Liekam viņus konservēties, lai stāv kāds bijis. Pēc apstrādes varam likt kopā ar citiem āboliem, vairs neizdala etilēnu, tālāk nenogatavojas. Varat redzēt diezgan lielu atšķirību... un te ir kontroles paraugs, kurām nav... te ir bojājušies āboli, bet te skaisti āboli,” rāda Valsts Augļkopības institūta vadošā pētniece Dalija Segliņa.

Lai parādītu, kādus ābolus izaudzē Valsts Augļkopības institūta dārzos un dalītos pieredzē,  nākamnedēļ vairāk nekā 100 šķirņu ābolus speciālisti vedīs uz gadskārtējo izstādi Dabas muzejā.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti