Viņš norādīja, ka tā būtu robežzona, kas neļautu patvēruma meklētājiem, kuri neatbilst patvēruma meklētāju un bēgļu definīcijai, iekļūt Latvijā un prasīt patvērumu.
Kozlovskis skaidroja, ka pēc tam, kad patvērums pieprasīts, prasītāji kādu laiku uzturas Latvijā un tikai pēc tam tiek vesti atpakaļ uz izceļošanas valsti. Tā kā tas tiek finansēts no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, tad, iespējams, materiāli izdevīgāk ir radīt augstvērtīgāku un kvalitatīvāku robežu, nekā visu laiku pirkt biļetes patvēruma meklētājiem atpakaļ uz viņu mītnes zemēm.
Ziņots, ka pēdējos mēnešos Latvijas robežsargi uz robežas ar Krieviju aizturējuši ievērojami vairāk patvēruma meklētāju nekā citus gadus. Tas tiek skaidrots gan ar kopējo bēgļu plūsmu, gan ar faktu, ka karadarbības dēļ mazinājusies nelegālā robežšķērsotāju plūsma uz Ukrainas – Krievijas robežas, taču palielinājusies uz citu tuvāko valstu robežas.
Latviju šie bēgļi vairumā gadījumu izmanto kā tranzīta valsti, lai dotos uz Poliju, Rietumeiropu vai Ziemeļvalstīm.
