Formāli Latvija ik gadu nedaudz palielina izdevumus aizsardzības nozarei. Bet faktiski atvēlētais finansējums tā izteiksmē pret iekšzemes kopproduktu strauji krītas un jau tuvākajos gados var sasniegt tikai 0,81% no IKP jeb gandrīz trīs reizes mazāk, nekā to prasa Latvijas saistības pret NATO.
Tāpēc Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi likumprojektu, kas paredz finansējumu ievērojami palielināt, norāda aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (Zaļo un Zemnieku savienība). „Tas budžets, kas ir ieplānots aizsardzības jomai, ir ar lejupejošu tendenci. Un ja šajā gadā tas sasniedz 0,91% no IKP, tad nākamajos gados tas samazinās līdz 0,81%. Bet, lai tas nenotiktu, esam sagatavojuši valsts aizsardzības finansēšanas likumprojektu. Lai mēs varētu nodrošināt 2%, mums ir katru gadu jāiegulda pietiekami nozīmīgs līdzekļu apjoms - lai nākamgad sasniegtu vismaz 1%, vairāk nekā 20 miljoni eiro ir nepieciešams,” skaidro ministrs.
Premjeres Laimdotas Straujumas ("Vienotība") teiktais liecina, ka iecere par būtisku finansējuma palielināšanu aizsardzības jomai, visticamāk, gūs atbalstu. Tomēr diskusijas varētu būt par finansējuma pieauguma tempiem. „Pilnīgi droši varu pateikt, ka tas tiks atbalstīts, jautājums ir tikai par summām. Jo ir skaidrs, ka, kā jau esmu vairākkārt teikusi, nākamā gada pirmā prioritāte ir pensijas, kurām jau indeksācijām esam piešķīruši, bet nākošā prioritāte ir aizsardzība. Domāju, ka tas ir visu Ministru kabineta locekļu viedoklis, bet mēs arī iespēju robežās šī gada budžetu papildināsim, jo mums vēl ir rezerves no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem,” norāda Straujuma.
Lielu daļu finansējuma plānots izmantot jau esošajiem projektiem, piemēram, kiberdrošības veicināšanai. Tomēr saistībā ar Ukrainas krīzi aizsardzībā ir parādījušās arī jaunas prioritātes - piemēram, pretgaisa aizsardzība. „Krīzes situācija Ukrainā lika pārvērtēt mūsu bruņoto spēku attīstības prioritātes. Un mums priekšplānā ir parādījusies vesela virkne jautājumu, kurus bija plānots attīstīt vēlāk, bet tie ir ļoti aktuāli pašreizējā brīdī. Piemēram, pretgaisa aizsardzības spēja - lai mēs varētu iegādāties atbilstošas radaru un sensoru sistēmas, lai mēs varētu noteikt zemu lidojošu objektu pārvietošanos pierobežā,” skaidroja aizsardzības ministrs.
Skaidrība par to, cik lielu finansējumu Latvija tuvākajos gados tērēs aizsardzības vajadzībām, sagaidāma jau vasaras sākumā. Tad valdība izskatīs Aizsardzības ministrijas sagatavotos ziņojumus par iecerētajiem projektiem un tiem nepieciešamo finansējumu.
