Ministrija arī atzīst, ka šādas ieceres īstenošana - ES dalībvalstu pārstāvju algošana, lai nokomplektētu dienestu - nebūtu problēmas risinājums Eiropas drošības uzlabošanai. Latvijas aizsardzības resors plāno konsultēties ar sabiedrotajiem par šiem jautājumiem.
Ministrijā arī uzsvēra, ka Latvijā šobrīd ne velti tiek izstrādāta visaptveroša valsts aizsardzības sistēma, kuras uzdevums ir stiprināt valsts un iedzīvotāju drošību gan pilnveidojot kopējās aizsardzības spējas, gan arī īpaši pievēršot uzmanību katra iedzīvotāja lomas apzināšanai.
KONTEKSTS:
Lai risinātu personāla trūkuma problēmu bruņotajos spēkos, Vācijas armija apver iespēju rekrutēt citu ES valstu pilsoņus. Saskaņā ar bruņoto spēku komandiera teikto, tas attiektos uz tādu vakanču aizpildīšanu kā ārsti un informācijas tehnoloģiju (IT) speciālisti. Ideja gan ir pretrunīgi vērtēta gan pašā Vācijā, gan citās ES valstīs.
Vācija 2011. gadā atcēla obligāto militāro dienestu, un pēdējos gados bruņotajiem spēkiem bijušas problēmas ar karavīru un personāla trūkumu. Vācijas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Ēberhards Corns teica, ka situāciju varētu risināt ar militāro speciālistu rekrutēšanu no citām ES valstīm. Intervijā mediju grupai „Funke” viņš uzsvēra, ka tas ir tikai viens no „variantiem”, un runa būtu tikai tādiem personāla posteņiem kā militārie ārsti un IT speciālisti, bet norādīja, ka Vācijai ir „jālūkojas visos virzienos laikā, kad trūkst kvalificēta personāla”.
Šī ideja izskanējusi jau iepriekš un ES tiek pretrunīgi vērtēta. Bloka austrumu valstis bažījās, ka Vācija aizvilinās militāros speciālistus, jo piedāvās augstākas algas. Tā tiek pretrunīgi vērtēta arī pašā Vācijā, kur kritiķi bažījās, ka radīsies tā dēvētā algotņu armija, nevis armija ar lojāliem pilsoņiem. Tāpēc viena no iespējām būtu noslēgt divpusējus līgumus ar valstīm, no kurām plāno nolīgt speciālistus.
