Latvijai lejupslīde korupcijas uztveres indeksā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

2019. gada korupcijas uztveres indeksā Latvija ir saņēmusi 56 punktus no 100 un ierindojas 44. vietā starp 180 pasaules valstīm un teritorijām. Latvija indeksā saņēmusi par diviem punktiem mazāk nekā 2018. gadā, liecina biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” informācija.

Indeksu veidojošo datu analīze rāda, ka 2019. gadā samazinājies vērtējums par cīņu ar politisko korupciju Latvijā, tajā skaitā tādām korupcijas formām kā interešu konflikti un privātā sektora ietekme uz valsts pārvaldi, lai saņemtu priekšrocības.

“Delnas” ieskatā rezultāti parāda stagnāciju centienos mazināt korupciju – pēdējo piecu gadu laikā Latvija ir pakāpusies indeksā tikai par vienu punktu.

Korupcijas uztveres indeksu ik gadu publicē starptautiskā pretkorupcijas organizācija “Transparency International”,  un tas ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa indikators, kas balstās 13 dažādu pētījumu rezultātos. Indeksā valstīm tiek piešķirti punkti skalā no 0 līdz 100, kur 0 nozīmē, ka valstī ir augsta korupcijas uztvere, bet 100, ka korupcijas uztvere ir zema.

Latvijas vieta Korupcijas uztveres indeksā pasliktinājusies arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm.

Lietuva (60 punkti) un Igaunija (74) šogad abas pakāpušās par vienu punktu.

“Delna” arī norādīja, ka Latvijas stagnējošā tendence ir pilnīgi pretēja valdības uzstādītajam mērķim panākt, ka 2022. gada indeksā Latvijai būs labākie rādītāji starp Baltijas valstīm. Lai panāktu progresu, “Delna” aicina valdību un Saeimu 2020. gadā ieviest starptautiskās rekomendācijas Latvijai un stiprināt politisko godprātību, kā arī turpināt pilnveidot tiesu sistēmas efektivitāti un publisko iepirkumu pārvaldību, iesaistot sabiedrību iepirkumu uzraudzībā.

“Delnas” ieskatā jāstiprina arī valsts iestāžu iekšējā godaprāta un kontroles sistēmas, lai radītu korupcijai nelabvēlīgu augsni. Tāpat jāpilnveido interešu konfliktu novēršana un jāpaplašina to pārvaldības sistēma, iekļaujot arī neatalgotus ārštata padomniekus. Lai veicinātu atklātību par lēmumu pieņemšanas procesu, esot jāpieņem visaptverošs lobēšanas atklātības regulējums, nodrošinot lobētājiem vienādus spēles noteikumus.

Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sola analizēt iemeslus rādītāja kritumam.

Eiropas Savienības valstu vidējais rādītājs ir 64 punkti.

Indeksā pirmās trīs vietas ieņem Jaunzēlande (87), Dānija (87), Somija (86).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti