Panorāma

B. Rubesa paliek "RB Rail" vadītājas amatā

Panorāma

Tiesībsargs Saeimā atskaitās par padarīto

Orgānu trūkst, jo katrs otrais atsaka

Latvijai ieiet plašā donoru tīklā - vēl nereāli; pagaidām cerība uz cilvēku attieksmes maiņu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Donoru orgānu trūkums Baltijas valstīs liek arī Latvijai apsvērt iespēju pievienoties daudz lielākam donoru tīklam, kādu nodrošina Ziemeļvalstu un nu jau arī Igaunijas apvienība “Scandiatransplant”, taču tam nepieciešams ilgāks laiks un vairāk naudas. Pagaidām Latvijā ārsti vairāk cer uz sabiedrības attieksmes maiņu, lai cilvēki un viņu tuvinieki ļautu pārstādīt orgānus.

Latvijā joprojām katra otrā mirstošā cilvēka ģimene liedz aizgājēja orgānus izmantot pēc viņa nāves. Ja piekrišanas būtu vairāk, visticamāk, arī plaušu pārstādīšana abām sievietēm, kurām tikai tā var glābt dzīvību, jau būtu notikusi.  

Alise Kukaine Tartu slimnīcas gaidītāju rindā uzņemta, vēl pirms Igaunija kļuva par apvienības “Scandiatransplant” dalībnieci, un tādēļ var pretendēt uz orgānu, kamēr madoniete Laima Liepiņa - diemžēl ne, un trešdien, 21.martā viņa bija spiesta doties mājās no Tartu slimnīcas un gaidīt orgānu Latvijā.

Tagad igauņi plaušas, nieres, sirdis un aknas, kas nenoder pašu pacientiem, piedāvā slimnīcām Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā vai Islandē.

Šīs savienības kopējais iedzīvotāju skaits pārsniedz 28 miljonus, un arī donoru iespējamība ir daudz lielāka. Katru gadu orgāni tiek pārstādīti 2000 pacientu.

Tieši Alise un Laima ir iemesls, kādēļ beidzot arī Latvijas Veselības ministrijas ierēdņi atzīst – ar Baltijas valstu sadarbību ir par maz.

Taču ar gribu vien nepietiek. Igauņiem laboratoriju akreditācija un cita dokumentu saskaņošana prasīja piecus gadus. Arī Latvijā tad būtu jāorganizē identiskas transplantologu brigādes un orgānu izmeklējumi, kādi ir Ziemeļvalstīs.

Pagaidām tas ir nereāli. Mums nav ne tik daudz naudas, ne mediķu.

Reāli ir kas cits – mēģināt mainīt sabiedrības attieksmi. Jo gan Alisei, gan Laimai plaušu donori varētu būt bijuši tepat no Latvijas, ja ne tuvinieku atteikumi.

“Ja būtu piekrišanas tādā līmenī kā Polijā, abām jau būtu pārstādītas plaušas,” saka Latvijas Transplantācijas centra vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Jušinskis.

Tā ir sabiedrības attieksme. Pērn 46 % bija pret orgānu ziedošanu, no tiem 5-6 bija jauni donori,  un varējām gan plaušas, gan sirdis pārstādīt.

Otra problēma ir likumdošana. Izmaiņas likumā, kas paredzēs automātisku piekrišanu kļūšanai par orgānu donoru, ja nav iesniegts atteikums, jau nosūtītas Saeimas komisijai. Ārsti cer, ka tās izdosies pieņemt vēl šīs saeimas laikā. Un trešā problēma – lai mediķi jebkurā Latvijas slimnīcā spētu atpazīt iespējamo donoru. Pērn īpaši apmācīti 300 mediķi.

Pēdējo divu nedēļu laikā transplantologiem bijušas vairākas sarunas ar iespējamo donoru tuviniekiem. Tikai vienā gadījumā viņi ļāvuši izmantot aizgājēja orgānus, arī sirdi.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti