Nozaru ministri parakstīja līgums par sadarbību transporta jomā, būvniecības kontrolē un izglītībā. Savukārt valstu vadītāji parakstīja Latvijas un Azerbaidžānas stratēģiskās partnerības deklarāciju.
"Šis gads ir bijis ļoti intensīvs, notikušas dažādas vizīšu apmaiņas, izveidojušās labas attiecības ne tikai starp valstu vadītājiem, bet parlamentiem, valdībām un pašvaldībām. [..] Tas viss ļauj cerēt uz jauniem ekonomiskiem projektiem un savstarpējās tirdzniecības pieaugumu," par aizritējušo tikšanos teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Vējonis uzsvēra, ka nopietni vēlas stiprināt sadarbību ar Azerbaidžānu transporta jomā, īpaši Ziemeļu-Dienvidu transporta koridora ietvaros.
Savukārt Alijevs norādīja, ka nākotnē stratēģiskās partnerības ietvaros Latvija un Azerbaidžāna izskatīs visus iespējamos jautājumus. "Ja runājam par ekonomiku, tad biznesa foruma ietvaros noteikti būs pārrunas un tam būs labi rezultāti. Attiecībā uz informāciju, kas ir mūsu rīcībā, tajā tiks parakstīti vairāki ekonomiskās sadarbības un komerclīgumi. Tas radīs iespējas palielināt mūsu abpusējās tirdzniecības apjomus."
Tikšanās laikā Latvijas prezidents pauda atbalstu arī Azerbaidžānas teritoriālajai nedalāmībai, un konfliktu Kalnu Karabahā aicināja atrisināt tikai ar miermīlīgiem līdzekļiem. Vējonis norādīja, ka Latvija aicina Azerbaidžānu strādāt arī pie cilvēktiesību jautājumiem.
"Ir skaidrs, ka demokrātijas, cilvēktiesību un likuma varas principu ievērošana ir svarīga jebkuras valsts veiksmīgai attīstībai, un Latvijas puse aicināja strādāt pie šiem jautājumiem. Vienlaikus vēlos norādīt, ka tas ir arī svarīgi Eiropas Savienības (ES) un Azerbaidžānas attiecību veidošanai," norādīja Vējonis.
Lai gan Latvijas un Azerbaidžānas politiskās attiecības ir labas, tirdzniecības apjomi to neuzrāda. Pagājušajā gadā vien tirdzniecības apjomi ir pamatīgi samazinājušies. Lai domātu, ko darīt un kā uzlabot šo situāciju prezidenta Ilhama Alijava vizītes laikā viesnīcā “Latvija” notika Latvijas un Azerbaidžānas biznesa forums, uz kuru pulcējušies vairāk nekā 100 pašmāju un 50 Azerbaidžānas uzņēmumu.
Saskaņā ar Latvijas investīciju attīstības aģentūras apkopoto informāciju 2015.gadā kopējais eksports uz Azerbaidžānu sasniedza 30 miljonus eiro, savukārt pērn šis rādītājs samazinājās līdz 21,2 miljoniem, kas ir par 29% mazāk. Iemesls – piedzīvotā valūtas devalvācija.
“Visvairāk ir cietis tieši preču eksports, jo prece, kas tiek saražota ES, ir azerbaidžāņiem dārgāka. Tagad Azerbaidžāņu tirgus tam piemērojas. Vienmēr saņemot šādu kritiku, šķiet, ka Latvijas puse kaut ko ne tā ir izdarījusi, bet tā gluži nav. Tāpēc biznesa forums ir vietā, bet tādu strauju prognožu par lielu apgrozījuma kāpinājumu būtu muļķīgi izvirzīt,” pauda LIAA direktors Andris Ozols.
Azerbaidžānas puse uz sadarbību gan raugās cerīgi.
“Interešu loks ir plašs. Dažas jomas jau ir zināmas – tā ir enerģētika, transports un loģistika. Dažas kompānijas tikai šo sfēru vēl pēta, bet citas jau izmanto Latviju kā vārtus uz Eiropas tirgu. Tāpat mūs interesē sadarbība lauksaimniecības un pārtikas rūpniecībā, kā arī tūrisma sfēra,” Azerbaidžānas eksporta un investīciju promocijas nodibinājuma “Azpromo” prezidents Rufats Mammadovs.
Biznesa foruma gaitā starp uzņēmējiem tika parakstītas vienošanās par Azerbaidžānas alkohola produkcijas piegādēm Latvijai, kā arī Latvijas kūdras un koku stādu eksportu.
