“Tādās situācijās, kad ātri jāizvērtē situācija un jāpieņem lēmums, – tas ir viens no medību veiksmes jautājumiem. Mednieki šobrīd ir ļoti labi ekipēti, arī ekstrēmos laika apstākļos ir pieraduši pacietīgi gaidīt slēpnī ne tikai siltā vasarā, bet arī aukstā ziemā,” stāstīja Ence.
Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis uzsvēra, ka
mednieki izcili pārzina vietējo meža ceļu un taku tīklu. Viņu rīcībā ir apvidus transportlīdzekļi, kā arī, protams, šaujamieroči.
“Ir arī dažādas nakts un termālās redzamības iekārtas. Tās ir kameras, kas izvietotas pie dzīvnieku barotavām; var izvietot arī pie ceļiem, tiltiem. Kameras sūta fotogrāfijas par to, kas pa šo ceļu pārvietojas,” teica Baumanis.
Lai krīzes situācijā mednieki kā resurss varētu iesaistīties valsts aizsardzībā, pašlaik kopīgi ar Zemessardzi plānots organizēt apmācību seminārus. Tajos brīvprātīgi varēs iesaistīties ikviens mednieks, aptuveni nedēļas laikā gūstot zināšanas par visaptverošo valsts aizsardzību.
Mednieks Jānis Ence atzina, ka šāda programma medniekiem būtu vērtīga, jo ne visi vecuma un veselības stāvokļa dēļ var pievienoties Zemessardzei.
“Ja Ukrainā uzbrucējs karo ar veciem paņēmieniem, tad pretī ir cilvēki, kuri ir pamatīgi apguvuši zināšanas, un aizstāvēšanas taktika ir nesusi augļus. Tās ir zināšanas, kuras pašas no sevis nerodas,” komentēja Ence.
Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs vēl uzsvēra, ka informatīvajā telpā jau izplatās meli, ka krīzes brīdī mednieki tiks atbruņoti.
“Tie mednieki, kuri būs pauduši vēlmi iesaistīties, būs Zemessardzē zināmi, viņiem neviens nost neko neņems. Varbūt drīzāk iedos klāt kādu ieroci,” viņš teica.
Lai mednieki pieteiktos apmācībām, kuras kopā ar zemessargiem notiks Latvijas reģionos, jāaizpilda anketa. Tā atrodama Latvijas Mednieku savienības interneta vietnē. Kopumā Latvijā pašlaik reģistrēti aptuveni 22 tūkstoši mednieku.
