Sadaļas Sadaļas

Latvijā varētu iebraukt vairāk medicīnas tūristu

Jau pēc divām nedēļām spēkā stājas Eiropas Parlamenta (EP) un Padomes direktīva par pacientu tiesībām saņemt plānveida medicīnas pakalpojumus dalībvalstīs, tomēr maz ticams, ka drīzumā vairāk Latvijas cilvēku dosies ārstēties uz ārzemēm. Drīzāk varētu nedaudz palielināties ārvalstu pacientu plūsma uz Latvijas klīnikām, spriež nozarē.

Galvenais eksporta produkts – aptaukošanās ārstēšana

„Priekš tādiem ārvalstu pacientiem, veselības tūrisma pacientiem, pat labākas ir tādas divvietīgas palātas. Viņiem nav tik garlaicīgi un viņi drošāk jūtas..." stāsta Siguldas slimnīcas jeb Rīgas rajona slimnīcas vadītājs Valdis Siļķe. Viņš izrāda gaišu divvietīgu palātu. Šobrīd tā ir tukša, taču vēl nesen te gulēja norvēģu pacienti. Viņi te  nenokļuva nejauši - viņi izvēlējās veikt Latvijā konkrētu operāciju. Palātā pacienti nejūtas vientuļi - viņi var skatīties filmas, ziņas savā valodā un internetā sazināties ar savējiem. „Katrai valstij ir kādi bezmaksas kanāli, bet maksas kanālus mēs viņiem nepērkam. Mēs nevaram visām valstīm kaut ko nodrošināt," skaidro Siļķe.

Viņš stāsta, ka pēdējos gados Rīgas rajona slimnīca medicīnas tūrismam pievērsusies ļoti nopietni. Dzinulis arī bija krīze - valsts krasi samazinājusi finansējumu slimnīcai un tai bija jāmeklē jauni attīstības virzieni. Tagad šurp uz Siguldu brauc ārstēties pacienti gan no bijušās Padomju Savienības valstīm, gan arī no attīstītajām Rietumu valstīm. Īpaši daudz brauc no Skandināvijas. „Šeit ir mūsu galvenais eksporta produkts - bariatriskās operācijas, respektīvi radikāla aptaukošanās slimības ārstēšana ķirurģiskā veidā pie smagām aptaukošanās pakāpēm, kur klāt nāk diabēts, hipertonija," klāsta ārsts.

Siļķe stāsta, ka visvairāk šīs operācijas veic Norvēģijas pacienti - trīsarpus gadu laikā aptuveni 400. Slimnīcas vadītājs ir labi informēts par Eiropas direktīvu, kas stāsies spēkā pēc divām nedēļām un kas nosaka pacientu tiesības saņemt plānveida medicīnas pakalpojumus ārvalstīs. Siļķe gan šaubās, vai direktīva atvedīs vairāk ārstēties gribētājus no ārzemēm. „Tāda briesmīga drūzmēšanās pie slimnīcas durvīm, izejot no šī dokumenta stāšanās spēkā, nesāksies," viņš saka.

Slimnīcas vadītājs paskaidro, ka, iespējams, valstis veidos dažādus nosacījumus - jaunus šķēršļus savu pacientu plūsmai uz ārvalstīm. Proti, tās vēlēsies sargāt savu medicīnas pakalpojumu tirgu. Visticamāk, arī norvēģu pacientu plūsma Siguldas slimnīcā būs līdzīga kā tagad.

Latvijā – kvalitatīvi un salīdzinoši lēti

Siļķe ir noskaidrojis, kas norvēģus atvilina uz Siguldu. „Savā valstī viņiem šis pakalpojums jāgaida garā rindā, ja grib pretendēt uz valsts apmaksāto pakalpojumu. Otrkārt, ārkārtīgi limitēts ir šo pakalpojumu saņēmēju skaits par valsts līdzekļiem konkrēti smagas aptaukošanās ārstēšanās gadījumā. Tāpēc, ka ir ķermeņa masas indeksa ierobežojums, pie kuriem vispār valsts sāk par šo lietu domā, apmaksāt," atzīmē Siļķe.

Tas nozīmē - vai nu ārstējies par savu naudu vai arī ēd dūšīgi, kamēr sasniegts nepieciešamais ķermeņa masas indekss. „Protams, Latvijā ir jāmaksā puse no Norvēģijas klīnikās piedāvātajām cenām par šo operāciju. Turklāt rezultāti tiešām ir ļoti labi. Medicīnas pakalpojumi Siguldas slimnīcā ir augstā līmenī. Kā mums cilvēki saka - tā bija pirmā klase, piecu zvaigžņu brauciens," lepojas ārsts.

„Medicīnas tūrismam" potenciāls ir ievērojams

Hākons Nordengs vada aģentūru „Lasikreise" Norvēģijā un sadarbojas ar Rīgas rajona slimnīcu. Aģentūra organizē medicīnas tūrisma braucienus no Norvēģijas uz Latviju. Nordengs gan saka, ka norvēģus nemaz nav tik viegli pārliecināt doties ārstēties ārpus Norvēģijas. „Norvēģi ir ļoti patriotiski. Viņi ir ļoti skeptiski par došanos ārstēties uz ārvalstīm. Viņiem gribas domāt, ka norvēģu ārsti ir paši labākie. Turklāt norvēģu ārsti jau arī paši stāsta, ka ārstēties ārpus Norvēģijas nav droši. Ziņās šāda propaganda jāklausās visu laiku, un, ja tā būtu mazāka, pacientu mums būtu trīsreiz vairāk," pārliecību pauž Nordengs.

Saņemt rehabilitācijas pakalpojumus Siguldas slimnīcā ierodas pacienti no Krievijas, Ukrainas, arī Vidusāzijas valstīm. Siļķe stāsta, ka pacienti ir diezgan turīgi ļaudis, kuri savā valstī nespēj saņemt kādu medicīnas pakalpojumu. „Sarežģītākais pacients bija no Alma-Atas, - 19 gadus vecu guļus stāvoklī veda pēc politraumas gulošu un nerunājošu ar divām lidmašīnām. Bija arī labs rehabilitācijas efekts, zēns pēc tam kopā ar māti pēc diviem mēnešiem aizbrauca atpakaļ no Latvijas sēdus stāvoklī un runājošs," atminas Siļķe.

Jāeksportē nevis mediķi, bet medicīnas pakalpojumi

Tiesa, Latvijā medicīnas tūrisma jomu vairāk vai mazāk mērķtiecīgi cenšas iekarot vairākas slimnīcas.  „Šobrīd mēs, piemēram, tiekamies ar amerikāņu kompāniju un vienu kolēģi no Norvēģijas, kas pievienojas," stāsta „Veselības centra 4" vadītājs Māris Rēvalds, kurš izbrīvējis laiku īsai intervijai, jo atbraukuši ārvalstu partneri. Šis veselības centrs jau vairākus gadus piesaista ārvalstu pacientus. Latvijas iespējas attīstīt medicīnas tūrismu Rēvalds vērtē kā lielas. Arī pārrobežu direktīvas kontekstā.

„Ja šobrīd Latvija eksportē darbiniekus, tad ir pienācis brīdis, kad Latvija varētu eksportēt medicīnas pakalpojumus, tādā veidā saviem darbiniekiem nodrošinot labi apmaksātu darbu tepat Latvijā," viņš norāda.

Rēvalds prognozē, ka līdz ar direktīvas stāšanos spēkā varētu būt lielāka pacientu plūsma no ārvalstīm tieši uz Latviju. „Rietumu pacientiem un rietumu valstīm tas būs mega izdevīgi, sevišķi rietumu valdībām. Iztēlojaties, kas notiek - Rietumvalstu valdības šobrīd par saviem veselības aprūpes pakalpojumiem maksā šo ļoti augsto cenu, atbilstoši tam cenu līmenim, kāds tur ir, tāpēc pacienti daudzās valstīs gaida rindās, lai saņemtu kādas sarežģītas plānveida operācijas. Šobrīd šiem pacientiem paveras iespēja atbraukt uz Latviju vai kādu citu Austrumeiropas valsti, samaksāt par šo pakalpojumu un, tā kā pie mums šie pakalpojumi ir ļoti lēti, tas nozīmē, ka ar augstāko ticamību viņu valsts par šo pakalpojumu samaksās," saka Rēvalds.

Šobrīd Rēvalda vadītajā klīnikā aptuveni puse no ārvalstu pacientiem šurp atceļo no bijušās Padomju Savienības. Nedaudz mazāk ir Rietumvalstu pacienti. Ārvalstu pacientu pulkā ir arī pacienti no Āzijas valstīm. Rēvalds piebilst, ka viņu gan ir maz. „Kādreiz pat grūti saprast, kāpēc viņi pie mums nokļuvuši un ko viņi šeit dara. Tiesa, daļa starp ķīniešu pacientiem ir tie, kas iegādājas nekustamos īpašumus šeit," viņš skaidro.

Kā labu medicīnas tūrisma piemēru Rēvalds min arī klīnikas, kuras Latvijā ārstē narkotiku atkarības varā nonākušus ārzemniekus. „Tiem pacientiem, kas ir narkotiku atkarīgi, tikt izņemtiem no vides, kas velk atpakaļ muklājā... Tāpēc viņus ir ļoti vēlams aizvest uz kādu ļoti tālu valsti, kurā, vēlams, iedzīvotāji pat neprot runāt angliski, lai  viņi nekādā gadījumā nevarētu satikt draugus, kas viņiem piedāvā kādu pulverīti vai „špricīti", lai viņi būtu tālu prom no kārdinājumiem un no vides, kas viņus velk atpakaļ," ārstniecības aspektu uzsver Rēvalds.

Paredz, ka Latvijas iedzīvotāji uz ārzemēs ārstēties nebrauks

Protams, Latvijas iedzīvotājus visvairāk interesē, kā pārrobežu direktīva ietekmēs viņu iespējas saņemt plānveida medicīnas pakalpojumus ārvalstīs. Šī direktīva stāsies spēkā jau 25. oktobrī. Tā attieksies uz ES, Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm un uz Šveices konfederāciju. „Galvenais, uz ko direktīva vērsta - uz pacientu tiesībām un vienotu kārtību, vienotu izpratni pacientiem, kā viņi var saņemt atlīdzību, par kādiem gadījumiem, kur var saņemt informāciju," Veselības ministrijas pārstāve Biruta Kleina skaidro šīs direktīvas būtību.

Direktīva atrunā kārtību, kā vienas valsts iedzīvotāji var saņemt savā valstī apmaksātos plānveida veselības aprūpes pakalpojumus citā Eiropas valstī.

Paredzēts, ka būs arī virkne nosacījumu. Piemēram, lai ārvalstī saņemtu ambulatoros plānveida medicīnas pakalpojumus, būs nepieciešams ārsta nosūtījums, izņemot tiešās pieejamības speciālistiem. Taču slimnīcu plānveida pakalpojumiem, piemēram, operācijām - būs nepieciešams ārstu konsīlija slēdziens. „Bet jāatceras, ka Nacionālais veselības dienests atmaksās tādā apjomā, kādā tas tiek apmaksāts pēc valsts tarifiem šeit pat Latvijā. Tātad, iespējams, ka cilvēkam starpība starp tās valsts tarifu un Latvijas tarifu, būs jāapmaksā," atzīmē Nacionālā veselības dienesta pārstāve Laura Lapiņa.

Piemēram, ja kāds pakalpojums maksā Latvijā 100 latu, bet kādā citā valstī - 300 latu, tas nozīmē, ka pacientam pašam 200 latu būs jāpiemaksā. Turklāt, saņemot pakalpojumu, vispirms jāmaksā pašam, un tad jāvēršas ar rēķiniem un citiem nepieciešamajiem dokumentiem Nacionālajā veselības dienestā, lai atgūtu izdevumus.

Veselības ministrijā valda viedoklis, ka Latvijas pacienti necentīsies daudz izmantot medicīnas pakalpojumus ārvalstīs. Tā kā Latvijas tarifi ir zemi, visbiežāk nāksies piemaksāt. Arī ceļošanas un uzturēšanās izdevumi jāmaksā pašam. Biruta Kleina arī norāda, ka direktīvas mērķis nav veicināt pakalpojumu saņemšanu ārzemēs. „Direktīva nekādā gadījumā nemudina pacientus doties ārstēties ārpus savas valsts, tas nav direktīvas mērķis. Direktīvas mērķis ir pacienta tiesības un skaidra sapratne, kas notiek pēc tam, kad pakalpojums ir saņemts ārpus savas valsts," saka Kleina.

Par Valkas māmiņām vēl spriedīs

Tiesa, Latvijā ir kāds spilgts piemērs - tā ir pārrobežu medicīna, ko Valgas slimnīcā izmanto Latvijas iedzīvotāji. Jau vēstīts, ka diezgan daudzas dzemdētājas no Valkas attālās Valmieras slimnīcas vietā izvēlas dzemdības tuvajā Valgas slimnīcā. Šobrīd viņas izmanto tā saukto EVAK karti, kas domāta pārrobežu neatliekamās medicīnas pakalpojumiem.

Nacionālais veselības dienests bažījās, ka daļa šo dzemdību ir bijušas īpaši plānotas Valgā un tas ir bijis plānveida pakalpojums. Laura Lapiņa no Nacionālā veselības dienesta skaidro, kā būs, stājoties spēkā pārrobežu direktīvai „Ja cilvēks ir devies ar mērķi saņemt šo palīdzību, tad ir piemērojama direktīva. Ja ir citā valstī, ir priekšlaicīgi sākušās dzemdības, un cilvēks nav to plānojis, viņai steidzami nepieciešama palīdzība, tas ir EVAK gadījums," skaidro Lapiņa.

Tiesa, pagaidām grūti spriest, kā vērtēs, vai dzemdības bijušas neatliekamas vai tomēr iepriekš ieplānotas. Ja atzīs, ka dzemdības Valgā bijušas plānveida pakalpojums, tad dzemdētājām būs krietni jāpiemaksā. Latvijas dzemdību tarifs ir no vidēji 180 līdz 300 latiem, savukārt Igaunijā - 500.

Neatliekamos gadījumos ārvalstīs joprojām darbosies EVAK karte. Pārrobežu direktīva attiecas tikai uz plānveida pakalpojumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt