ĪSUMĀ:
- Policijas statistika uzrāda piecreiz mazāk avāriju, nekā apdrošinātāju dati.
- Latvijā sadursmju ar dzīvniekiem esot maz, tādēļ tā nav prioritāte.
- Citas valstis, tostarp Igaunija būvē žogus, pārejas tuneļus vai nodrošina sensoru sistēmas avāriju mazināšanai.
- Arī autoražotāji sāk domāt par drošību un izstrādā modernas tehnoloģijas, kas ziņo par zvēriem uz ceļa.
- Bīstamākais dzīvnieks autobraucējiem ir alnis, bet arī citi var izraisīt bēdīgas sekas. Statistika liecina, ka dzīvnieku skaits mežos pieaug.
Statistikas salīdzinājums
- Valsts policijas statistika:
2016. gads - 433 avārijas, ievainoti 57 cilvēki.
2017. gads - 575 avārijas, ievainoti 65 cilvēki.
2018. gads - 620 avārijas, ievainoti 80 cilvēki un divi bojāgājušie.
- Valsts meža dienesta dati par automašīnu notriektiem dzīvniekiem no 2018. gada aprīļa līdz šī gada sākumam liecina, ka notriekti 1352 dzīvnieki.
- Pēc apdrošināšanas kompāniju sniegtās informācijas, 2017. gadā Latvijā bijuši aptuveni 2500 apdrošināšanas gadījumi, kuros ceļu satiksmes sadursmi izraisījis meža dzīvnieks. Kopējā apdrošinātāju atlīdzības izmaksātā summa mašīnu saimniekiem bija apmēram četri miljoni eiro, bet visi ir tikai KASKO apdrošināšanas gadījumi, jo attiecībā uz obligāto civiltiesisko apdrošināšanu jeb OCTA meža dzīvnieku avārijas nodarījumi neattiecas. Tādējādi skaitlis varētu būt vēl lielāks.
Sadursmju mazināšana ar dzīvniekiem Latvijā nav prioritāte
"Aizliegtais paņēmiens" runāja ar diviem satiksmes ekspertiem, vaicājot par to, kas tiek darīts, lai mazinātu avāriju skaitu. Tomēr viņi balstās policijas statistikā, tādēļ to par problēmu neuzskata. Gan uzņēmumā "Latvijas Valsts ceļi", gan arī Satiksmes ministrijā norāda, ka daudz vairāk avāriju notiek bez meža dzīvniekiem nekā ar tiem. Tas, par ko ceļa saimnieki rūpējas, - izlikt par dzīvniekiem brīdinošas ceļa zīmes, un ir arī žogi - visā valstī apmēram 90 kilometru garumā, ieskaitot abas ceļa puses. Garākais žogs pašlaik ir uz Tīnūžu - Kokneses šosejas.
''Latvijas Valsts ceļu'' Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns norādīja, ka pārejas dzīvniekiem ir ļoti dārgas.
"Tas ir politikas jautājums, ka mūsu pirmā prioritāte nav šie dzīvnieku žogi, šīs dzīvnieku gājēju pārejas, mums ir cilvēks pirmā prioritāte," viņš skaidroja.
Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns stāstīja, ka dzīvnieku pāreju varētu izbūvēt "uz šosejas, kas iet apkārt Ķekavai. "Bet tur šis projekts vēl nav izstrādāts, viņš ir viss sagatavošanas stadijā un, iespējams, tajā, kur caur mežu arī tādas vietas, tur arī varētu būt tāds risinājums," klāstīja Vectirāns.
Ar medniekiem vai dabas pētniekiem ministrija sadarbojoties tikai tad, ja šie sabiedrības pārstāvji paši uzrunā. Tādējādi galvenā stratēģija zīmju izlikšanā uz ceļiem ir tās likt vietās, kur iepriekš notikušas avārijas. "Aizliegtais paņēmiens" ielūkojās Valsts meža dienesta aļņu izplatības kartē. Izrādās, ka Kocēnu novadā un tā apkārtnē, kur sadursmē ar alni gāja bojā divi cilvēki, aļņu intensitāte atzīmēta kā visaugstākā - uz 1000 hektāriem no 12 līdz 20 dzīvniekiem.
Citās valstīs būvē pārejas, tuneļus un sensoru sistēmas
Ideja meklēt papildu datus "Aizliegtā paņēmiena" veidotājiem radās, viesojoties Igaunijā, kur būvē pārejas dzīvniekiem un šosejas apjož ar žogiem. Igaunijā policijas statistika vēsta, ka avāriju skaits, kurās iesaistīti dzīvnieki pērn sasniedza 5083.
Saskaņojot ar dzīvnieku pētniekiem, katrā lielajā ceļu projektā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai savvaļas dzīvnieku izpēte, lai saprastu, kā šie dzīvnieki pārvietojas, kurās vietās šķērso ceļus, kā arī, kādas ir viņu vajadzības, lai saglabātu iespēju šķērsot šo ceļu. Un, balstoties uz šiem dokumentiem, tiek pieņemti lēmumi, vai nepieciešams būvēt pārejas pār ceļu vai apakšzemes tuneļus attiecīgajās vietās, raidījumam vēstīja Igaunijas Ceļu administrācijas Vides nodaļā.
"Mēs nevaram uzlikt žogus bez dzīvnieku pārejām, jo viņiem ir jāpārvietojas, un mēs nevaram viņus izolēt ar ceļiem. Ja satiksmes intensitāte pieaug un sāk notikt negadījumi, tad mums ceļi jānožogo, bet vienlaikus mums arī jāizlemj, kā šo ceļu droši varēs šķērsot dzīvnieki," skaidroja administrācijas pārstāvis.
Līdzās tuneļiem un pārejām plānots arī trešais risinājums - atsevišķas žoga daļas tiktu atvērtas, bet tajās vietās būtu īpašas brīdinošas ceļa zīmes, kuras izgaismotos brīdī, ja žoga caurumā ir dzīvnieki.
Šāds risinājums maksā apmēram 200 tūkstošus eiro. Dzīvnieku pārejas ir dārgākas - atkarībā no izmēra, no viena līdz sešiem miljoniem eiro.
Austrālijas salā Tasmānijā savukārt tiek izmantoti virtuālie žogi, proti, ir uzbūvētas īpašas sistēmas. Brīdī, kad kādā ceļā posmā tuvojas mašīna, tās starmeši iedarbina sistēmu, kas izdala augstas frekvences skaņu un zibošas dzelteni-zilas gaismas. Tās aizbiedē dzīvnieku prom vai apstādina uz laiku, kamēr auto ir pabraucis garām un ir droši šķērsot ceļu. Šī ierīce kopš ieviešanas samazinājusi negadījumu ar dzīvniekiem skaitu par 50%, un tagad to pārņem arī Lielbritānijā.
Somijā, kur galvenā problēma ziemeļu daļā ir ziemeļbrieži, autovadītāji par sadursmju bīstamību ar tiem brīdina cits citu. Proti, valsts radījusi aplikāciju "Porokello", kas tulkojumā nozīmē "ziemeļbrieža zvaniņš". Tā ir vienkārša poga uz ekrāna, kuru autovadītājs var nospiest, ja pamana ceļa tuvumā dzīvnieku. Tiek izveidota 1,5 kilometru liela brīdinājuma zona, kurā iebraucot, citi vadītāji saņems brīdinājumu, ka tuvumā var būt dzīvnieks. Arī šāds risinājums devis rezultātu, sadursmju biežumu Somijā samazinot par aptuveni 25%.
Pamata risinājums gan Rietumeiropas valstīs, gan citviet aizvien ir žogi savienojumā ar tuneļiem un dzīvnieku pārējām. Sevišķi daudz tādu ir Nīderlandē, un šeit arī atrodas garākais ekodukts jeb dzīvnieku pāreja - teju kilometru garš.
Jaunās tehnoloģijas automašīnās
Par drošu braukšanu uz ceļiem rūpējas ne tikai daudzu valstu valdības un ceļu būvētāji, bet arī automašīnu ražotāji, un, attīstoties jaunajām tehnoloģijām, top arvien jaunāki risinājumi, tostarp arī, kā novērst avārijas ar meža dzīvniekiem.
Infrasarkanie radari, nakts redzamības iekārtas, brīdinājuma sistēmas var noteikt, ka 100 metru attālumā ir dzīvnieks, tādējādi uz to reaģēt ir daudz vienkāršāk.
Tāpat dažiem modeļiem ierīkots, ka automašīna pati bremzē, no sistēmas saprotot, ka tuvumā ir dzīvnieks. Par šī risinājuma drošību gan vēl ir diskusijas, jo tas var izraisīt citas avārijas situācijas.
Amerikas Savienotajās Valstīs 20 autoražotāji ir apņēmušies, ka šīs sistēmas, kas autovadītājiem ļaus izvairīties no sadursmēm, tai skaitā ar meža dzīvniekiem, līdz 2022. gadam būs ietverta katras jaunas automašīnās pamata komplektācijā.
Populārākie zīmoli, kas šobrīd šādu drošības sistēmu jau piedāvā par atsevišķu samaksu, ir četri: "Ford", "Mercedes Benz", "Audi" un "Volvo", kuram šobrīd gandrīz visās jaunajās automašīnās dzīvnieku atpazīšanas sistēma jau ir iekļauta standarta aprīkojumā. Pašlaik gan, izņemot pavisam jaunus "Volvo", kam sistēma ir pamata komplektācijā, pagaidām ir dārgs. Aptuvenā cena ir no diviem līdz trim tūkstošiem eiro, kas Latvijā daudzos gadījumos nozīmē, ka šāda iekārta ir dārgāka par pašu auto.
Dzīvnieku skaits Latvijā pieaug
Pēc Valsts mežu dienesta lēstās dzīvnieku populācijas valstī:
- zaķi (pelēkie un baltie) - 2014. gadā 35 tūkstoši, 2018. gadā 37 tūkstoši.
- Lapsas - 2014. gadā 28 tūkstoši, 2018. gadā 29 tūkstoši.
- Aļņi - 2014. gadā - 21 tūkstotis, 2018. gadā 23 tūkstoši.
- Staltbrieži - 2014. gadā 52 tūkstoši, 2018. gadā 59 tūkstoši.
- Stirnas - 2014. gadā 130 tūkstoši, 2018. gadā 173 tūkstoši.
- Jenotsuņi - 2014. gadā 29 tūkstoši, 2018. gadā ap 29 tūkstošiem.
Sarucis tikai mežacūku skaits - no 55 tūkstošiem 2014. gadā līdz apmēram 20 tūkstošiem pērn, kas saistīts ar to izmiršanu Āfrikas cūku mēra dēļ.
Dzīvesstils visiem pārnadžiem (mežacūkas, stirnas, staltbrieži, aļņi) ir līdzīgs - tēviņi ar mātītēm tiekas tikai pārošanās laikā, pārējā mātes ar bērniem veido nelielus bariņus, savukārt tēviņi dzīvo atsevišķi, pārsvarā vieni. Pārvietojas visi šie dzīvnieki barības meklējumos. Staltbrieži un aļņi mēdz apstaigāt līdz pat desmit kilometru lielu areālu, mežacūkas un stirnas ir slinkākas. Vairāk vai mazāk iemītās barības meklējumu takas un ceļi ir vieni un tie paši, bet tie var arī mainīties atkarībā no tā, ko viņiem spēj piedāvāt cilvēks...
"Tas varētu būt saistīts ar kādas jaunas kultūras iesēšanu. Teiksim, ziemāji ir ļoti pievilcīgi, arī šajā laikā, ja sniegs pārāk nenosedz. Nu, vienu gadu, piemēram, ziemāji, otru gadu nav, skaidrs, ka tad, kad ir, viņi vairāk izmantos to vietu. Arī meža nociršana. Jau pēc nedaudz gadiem tur tiek iestādīts vai dabiski aizaug tā vieta un kļūst par ļoti tādu piemērotu barības bāzi un, ja ir izcirtumi meža malā. Arī pat cirsmas laikā reizēm tie koku zari kalpo, sevišķi ziemā, par barību," stāstīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.
Mazāk bīstamas no visiem pārnadžiem ir mežacūkas. Tās ir visuzmanīgākās, šķērsojot ceļu, turklāt līdz ar cūku mēri to skaits ir ievērojami sarucis. Bīstamība gan tajā, ka mātēm, ejot pāri ceļam, ne vienmēr tiek līdzi visi sivēni. Vēl jārēķinās, ka cūkas var būt slimas un uzvesties haotiski.
Staltbrieži ir visstraujākie no pārnadžiem un ceļu parasti cenšas šķērsot strauji.
Stirnas ļoti bīstamas ir ziemas laikā saistībā ar pieminētajiem ziemājiem un arī cirsmām. Jo stirnām sniega apstākļos rodas grūtības ar barības ieguvi, un viņas koncentrējas tajās vietās, kur barības ir vairāk.
"Ziemas laikā stirnas veido grupas, un, ja mēs redzam, ka viens divi dzīvnieki ir šķērsojuši ceļu, tad noteikti vajag samazināt ātrumu, jo ir ļoti liela varbūtība, ka viņai sekos vai nu mazuļi, vai pārējie tā bara pārstāvji," skaidroja Ozoliņš.
Bīstamas stirnas ir arī vasaras vidū, vasaras otrajā pusē, kad stirnu buki dzenājot mātītes.
Visbīstamākais no visiem ir alnis, kurš var svērt pat 300 kilogramus. "Izmēros liels un arī gauss. Var uz ceļa palikt - nešķērsot, var pat pakāpties nost un, pietuvojoties mašīnai, izdomāt, ka viņš tomēr ies pāri. Viņa uzvedība ir saistīta ar to, ka viņš ir tomēr mūsu platuma grādu ziemeļu mežu karalis, un viņam tādu īstu ienaidnieku dabā nemaz nav. Un viņš jūtas droši. Arī viņu iedzimtie instinkti nav tāda ātra bēgšana. Viņš izturas ar cieņu, kas šinī gadījumā var būt liktenīga," skaidroja Ozoliņš.
Lielākā aļņu populācija ir ap Igaunijas pierobežu - Valkas, arī Alūksnes pusē. Šie dzīvnieki sastopami arī ap Madonu un Varakļāniem, arī otrā Latvijas galā - Pāvilostas apkaimē.
