Latvijā var trūkt arābu valodas pratēju darbā ar bēgļiem

Latvijā ir maz cilvēku, kas ar bēgļiem varētu saprasties viņu dzimtajā valodā, uzskata Latvijas Arābu kultūras centra vadītājs un Saeimas deputāts Hosams Abu Meri. Arī uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsludinātajām bēgļu intervētāju vakancēm nav pieteicies neviens cilvēks ar arābu valodas zināšanām. Savukārt biedrības „Patvērums „Droša māja”” pārstāvji stāsta, ka patvēruma meklētāji bieži palīdz viens otram, lai tiktu galā ar valodas barjerām sadzīvē.

Lai gan Latvija centīsies no patvērumu meklētāju klāsta uzņemt cilvēkus ar svešvalodu zināšanām, lai ar tiem varētu sazināties angliski vai krieviski, ļoti iespējams, ka daļa uzņemamo cilvēku spēs runāt tikai arābu valodā. Saeimas deputāts no „Vienotības” frakcijas un Latvijas Arābu kultūras centra vadītājs Hosams Abu Meri uzsver - ir ļoti svarīgi, lai cilvēkam viņam saprotamā valodā var pastāstīt, kādas ir viņa iespējas un tiesības Latvijā. Tādēļ būs vajadzīgi arābu valodas pratēji, kas varēs konsultēt bēgļus un palīdzēt viņiem integrēties. Taču šādu cilvēku Latvijā nav daudz:

“Ja man pateiktu valsts, ka vajag 100, es nevaru dabūt 100. Bet ja ir runa par 10 – 15 cilvēkiem, kur viena daļa ir piesaistīti no rīta līdz vakaram, otra daļa vienreiz nedēļā, trešā daļa dažas stundas dienā, tad mēs varam to kompensēt kaut kādā veidā, palīdzēt. Mūsu Arābu kultūras centra, arābu kopienas Latvijā [pārstāvji], kas runā krieviski un latviski, un arābu valodā, protams, kā mātes valodā, ka viņi var piedalīties šī jautājuma risināšanā.''

Hosams Abu Meri stāsta, ka viņam ir zvanījuši arī kolēģi no Lietuvas, kas vēlas piesaistīt arābu valodas zinātājus no Latvijas darbam ar bēgļiem. Tā kā problēma pastāv arī citur. Ja tulku trūks, pastāvot arī variants arābu valodas pratējus meklēt Krievijā. Taču tas būtu dārgi.

Patvēruma meklētāju integrācija ir Kultūras ministrijas funkcija, un ministrija šo uzdevumu uztic biedrībai „Patvērums „Droša māja””. Tās valdes loceklis Alvis Šķenders atzīst, tulki noteikti būs vajadzīgi. Taču līdz šim ar cilvēkiem no arābu valodā runājošām valstīm ir gadījies strādāt arī bez tulka palīdzības.

''Protams, ļoti labi ir, ja šis tulks ir pieejams, teiksim, ja mēs ejam uz sociālo dienestu vai pie ārsta, vai skolā, iespējams, šad tad vajag kaut ko patulkot, bet, ja nav, mēs izlīdzamies tā, kā varam. Protams, tur jau vēl arī ir tas, ka nāk līdzi viņu tautieši. Teiksim, tas, kas zina angļu vai krievu valodu, nāk līdzi tam, kurš nezina nevienu valodu. Viņi palīdz viens otram. Līdz ar to tādas sadzīviskās problēmas mēs varam arī tādā veidā risināt šeit uz vietas,'' saka Šķenders, paužot arī paļāvību, ka vajadzības gadījumā izpalīdzēt varēs Latvijas Arābu kultūras centrs. Ar arābu valodas tulkošanu biedrībai „Patvērums „Droša māja”” mēdz palīdzēt arī viena Sīrijas galvaspilsētā studējusi latviete. ''Tā kā tie cilvēki ir, bet viņu, protams, ir diezgan maz. Ja mēs domājam, ka atnāks pie mums 500 Sīrijas bēgļu, tad varētu būt, ka šo tulku būs par maz,'' secina Šķenders.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde jau ir izsludinājusi trīs vakances uz bēgļu intervētāju vietām, prasot kandidātiem divu svešvalodu zināšanas. Šobrīd ir pieteikušies 15 pretendenti, taču arābu valodu nezina neviens. Hosams Abu Meri uzskata, ka ir nepieciešama lielāka samaksa nekā piedāvātie 600 eiro pirms nodokļu nomaksas, lai pieteiktos kāds arābu valodas speciālists. Taču vēl viena problēma ir tā, ka cilvēkam, kurš arābu valodu ir mācījies skolā, var būt grūti saprasties ar bēgļiem dažādo dialektu dēļ.

''Tā parastā valoda, ielu valoda, slenga valoda, kas ir Sīrijā, Irākā un dažās citās valstīs, tas tulkam nebūs viegli, ja viņš pats nav dzīvojis Sīrijā vai viņš pats neseko dažām ziņām vai seriāliem arābu mediju telpā, un saprot, ko nozīmē šī valsts. Piemēram, nevar arī visu saprast latgaliešu valodā. It kā latviešu valoda, bet Latgalē. Nu tāpat arī ir arābu valodā,'' skaidro Hosams Abu Meri.

Arābu valodas studijas piedāvā Latvijas Universitāte. Tiesa, katru gadu grupu neizdodas atvērt. Maģistrantūrā arābu valodu šogad mācās trīs studenti.

Latvijas Universitātes Āzijas studiju nodaļas vadītājs Jānis Priede uzskata, ka šie trīs maģistrantūras studenti būtu spējīgi saprasties ar bēgļiem:

''Lielāka uzmanība tiek pievērsta klasiskajai valodai, bet šobrīd maģistrantiem arābu valodu māca cilvēks no Sīrijas. Tādēļ mēs ceram, ka šis līmenis tiks sasniegts. Bet ir ārkārtīgi liels „bet”. Mēs nespējam apmaksāt speciālistus par tik nožēlojamu atlīdzību, kā piemēram lektoram 600 eiro uz pilnu slodzi, kas ir mazāk nekā vienkāršam lauku skolotājam, es teiktu.''

Kā uzsver Hosams Abu Meri, bēgļiem pēc ierašanās Latvijā uzreiz ir jāsāk mācīt latviešu valodu. Tādā gadījumā arī tulki būs vajadzīgi retāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti