Dienas ziņas

Latvijā darbu sāk pirmā Mātes piena banka

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Vakcinēšanās pret kovidu gandrīz apstājusies

Latvijā vakcinēšanās pret Covid-19 gandrīz apstājusies

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Vakcinācija pret Covid-19 Latvijā praktiski ir apstājusies – tā secinājis Nacionālais veselības dienests (NVD). Šobrīd no visiem Latvijas iedzīvotājiem vakcināciju pabeiguši 69%. Lielākās raizes rada seniori – gandrīz 100 tūkstoši nav saņēmuši nevienu poti pret Covid-19.  

Pēdējās nedēļas laikā vidēji dienā poti saņēmušas 687 personas; vairums tieši balstvakcīnu. Pērn pavasarī, kad sākās aktīva vakcinēšanās, tie bija pāri par 15 000 dienā. Šobrīd joprojām ir ap 500 000 cilvēku, kuri nav saņēmuši nevienu devu. Ģimenes ārsti un vakcinācijas koordinatori sacīja – tam ir vairāki iemesli.  

"Ļoti daudzi cilvēki šobrīd slimo, ir tikko izslimojuši, ir atcelti arī epidemioloģiskie drošības noteikumi," stāstīja NVD Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča.

"Liela daļa gribētāju savas balstvakcīnas saņēma ziemas periodā, tas bija decembris, janvāris un februāris. Tie, kuri bija nogaidoši, tie ar kovidu ir izslimojuši," piebilda ģimenes ārsts Ainis Dzalbs.

Vakcinācijas projekta nodaļā stāstīja, ka šobrīd nemaz nekoncentrējas uz bērnu vakcināciju un gados jaunu cilvēku revakcinēšanu. Šobrīd lielākās raizes ir par gados vecākiem cilvēkiem. 

“Tas galvenais fokuss un galvenā uzmanība tomēr ir uz riska grupām, uz nevakcinētajiem senioriem, jo joprojām Latvijā mums ir ļoti daudz nevakcinētu senioru," norādīja Juhņēviča.

Par vecāka gadagājuma cilvēku nevakcinēšanos satraukumu pauda arī ģimenes ārsti. Tiesa, tagad informācijas aprite ir labāk sakārtota un tāpēc ārstiem ir vieglāk strādāt.

“Pagājušajā nedēļā mēs arī saņēmām tādu aktualizētu informāciju, un tas tiešām ir mums  labs atbalsts, tiek apkopota informācija – vai pacients ir vakcinēts, kad ir vakcinēts, kad nepieciešama balstvakcinācija, un vai ir pārslimojis," teica Dzalbs.

Taču vaicājot – vai šis vakcinēšanās tukšais periods neveidosies par caurumu vai augstu saslimšanu, kurš pēc kāda laika būs jālāpa, ģimenes ārsts sacīja: "Lai izteiktos par tālāku nākotni, mums pietrūkst datu. Vakcinācija nedarbojas ilgstoši attiecībā pret omikronu, ik pa trim, četriem, iespējams, pieciem mēnešiem par tādu vērā ņemamu aizsardzību. Tas, ka mēs tagad vakcinēsim pavasarī, vai tas mums dos kādu papildus aizsardzību rudenī? Maz ticams. Pastāv jau tāda iespēja, ka mums būs vajadzīgas šīs balstdevas, un tās būs vajadzīgas, visticamāk, šajā rudens periodā."

Lai pārliecinātu par potēšanās nepieciešamību riska grupas, šobrīd Rīgas Stradiņa universitāte veicot pētījumu, lai noskaidrotu iemeslus, kāpēc nevakcinējas. Analizējot ievāktos datus, vakcinācijas organizatori rudenī varētu ieviest efektīvākus veicināšanas pasākumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti